Mikiško: Ja valdība līdz 10.decembrim neradīs papildu naudu algām, pedagogi piketēs un streikos
Ja valdība neradīs iespējas piešķirt papildu finansējumu pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neizslēdz iespējamu demisiju, tomēr tas būšot atkarīgs no sadarbības partneru prasībām.
Seile teica, ka, kļūstot par ministri, viņa esot apzinājusies, ka nozarē pastāv sarežģīta situācija. Tāpēc pašlaik viņas uzdevums ir gan valdībai, gan sabiedrībai skaidrot papildu līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību, ziņo LETA.
Ministre uzsvēra, ka valdības prasība ieviest jaunu pedagogu darba samaksas modeli ir pamatota, tomēr ar “šajā brīdī potenciāli atvēlētajiem trim miljoniem eiro patiešām nekādā veidā nepietiek, lai to ieviestu bez lieliem zaudējumiem”. Viņa piekrīt tam, ka nepietiekamās provizoriski piešķirtās papildu summas dēļ “jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešana bez šaubām ir apdraudēta”.
Tomēr viņa atkal uzsvēra, ka “izglītības sistēmas vajadzības valdībā nav vienīgās”. Komentējot premjerministres Laimdotas Straujumas (Vienotība) izteikumus par to, ka pašlaik viņa neredzot iespējas, no kurienes varētu piešķirt papildu līdzekļus pedagogu algām, Seile norādīja, ka budžeta sadalījuma kopskatu redz premjerministre un valdība kopumā pieņem lēmumu par prioritātēm.
Seile skaidroja, ka modeļa ieviešanas gaitā svarīgi ir arī atjaunot diskusijas par skolu tīkla sakārtošanu. Šis būs viens no prioritārajiem jautājumiem sistēmas sakārtošanai, un Izglītības un zinātnes ministrija rosinās pašvaldības sākt sarunas.
Pēc tikšanās ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem Seile norādīja, ka savā komunikācijā un problēmu risināšanas modelī bieži vien bērniem un jauniešiem tiek rādīts slikts problēmu risināšanas piemērs. “Ļoti bieži sistēmā var vērot, ka dažādi partneri iecērtas katrs uz sava argumenta, emocijām, dažbrīd aizmirstot, ka izglītības kvalitātei ir jābūt labvēlībai katram bērnam. Līdz ar to visus sadarbības partnerus aicinu diskutēt un pieņemt lēmumus, neaizmirstot par bērniem,” sacīja ministre.
Budžeta projekta pirmā lasījuma laikā, 11.decembrī, pie Saeimas ēkas piketēs aptuveni 2000 pedagogu no visiem Latvijas reģioniem.
Ja valdība līdz 10.decembrim neradīs papildu naudu algām, pedagogi piketēs un streikos
Pieprasot algu paaugstinājumu, pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili paziņoja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
“Acīmredzot veiksim intensīvu spiedienu uz valdību, jo situācija, kad tiek ignorētas lielas profesionālas grupas intereses, ir nepieļaujama,” sacīja Mikiško.
Ja valdība līdz 10.decembrim nespēs rast papildu finansējumu pedagogu algu paaugstināšanai, nākamā gada budžeta nodošana Saeimai tiks pavadīta ar pedagogu protesta akciju, vēsta LETA.
Nākamais solis būs pedagogu brīdinājuma streiks, kas paredz īslaicīgu streikošanu, lai parādītu valdībai strikto pozīciju skolotāju atalgojuma jautājumā. Savukārt, ja uz valdību neiedarbosies arī brīdinājuma streiks, tiks rīkots vispārējais streiks.
Par konkrētiem datumiem visām protesta formām LIZDA valde šodien vēl lems.
Tāpat Mikiško uzsvērusi, ka LIZDA vēl pirms mēneša izsūtījusi vēstuli partijām “Vienotība”, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, “Saskaņa”, kā arī Valsts prezidentam.
Mikiško ir satraukta par to, ka uz LIZDA aicinājumu nav atsaukusies ne “Vienotība”, ne arī ZZS, kuras līdzās citām partijām pirms vēlēšanām ar LIZDA parakstīja sadarbības memorandu.
“Tādā veidā ir pārkāpta ne tikai dokumentu aprites kārtība, bet arī noslēgtais sadarbības memorands, kurā partijas piekrita sadarboties pedagogu darba samaksas kāpināšanā,” sacīja Mikiško.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile paudusi, ka, visticamāk, algu palielinājums no 1.janvāra 10% apmērā skolotājiem nebūs iespējams.
Savukārt LIZDA vadība sākusi konsultācijas ar reģionālajām arodorganizācijām par iespējamu izglītības darbinieku streiku un tā norises laiku, aģentūru LETA iepriekš informēja arodbiedrībā. Šāds lēmums pieņemts, jo, pretēji politisko partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība nolēmusi jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no IZM prasītajiem 36 miljoniem atvēlēt vien trīs miljonus eiro.
Komentāri (74)
jautajums_4 19.11.2014. 16.41
Nū…ja katrs ministrs, kam finansējumu nedod, demisionēs…Tad ministrus mainīsim katrus trīs mēnešus.
Demisija nav risinājums.
Un tā ir taisnība, ka pensijas vecuma skolotāju īpatsvars ir liels. Un tā kā viņi saņem algu+pensiju…Un var gadīties, ka mazākumtautību skolās pat 2 pensijas…Tad nebūt nav slikti iztikuši.
Vienīgais, kas viņus baida ir skoltāju skaita samazinājums, kas pirmos ķertu strādājošos pensionārus -skolotājus.Lidz ar to, šaubīgi, ka viņi būtu motivēti streikam.
Bet gāzt naudu iekšā šitajā bardakā nav prāta darbs. Vispirms, lai tiek galā ar skolu tīklu un algu modeli, tā teikt, cik un kam, un tad lai naudu prasa.
2
Viedoklis_lv > jautajums_4 19.11.2014. 17.00
Man ir nelabas aizdomas, ka tad kad liela daļa skolotāju aizies pensijā un nestrādās – iztrūks fizikas un ķīmijas skolotāji.
0
jautajums_4 > jautajums_4 19.11.2014. 17.21
Jā, varētu būt deficīts.
Bet nekas jau nav mūžīgs…Pat skolotāji nē.
Var vecos skolotājus no skolas izvadīt pensijā, bet var uz kapiem…Bet viņi aizies. Un ja nekas nav sagatavots vietā…
Tā problēma agrāk vai vēlāk pacelsies, jo nenotiek normāla paaudžu nomaiņa.
0
jautajums_4 19.11.2014. 19.57
Nu piemēram
1)Limbaži:ap 8000 iedzīvotājiem skaitās:
Limbažu sākumskola
Limbažu novada ģimnāzija
Limbažu 3.vidusskola
Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola
Rīgas Valsts Tehnikuma Limbažu teritoriālā struktūrvienība
2) Gulbene arī ap 8000
Gulbenes Bērzu sākumskola
Gulbenes 2.vidusskola
Gulbenes novada valsts ģimnāzija
Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola
Gulbenes vidusskola
Un tā mēs varam ņemt visas pilsētiņas pēc kārtas. Tad katrā miestā ir vismaz divas skolas.
Turklāt, ņemiet vērā, ka tās ir tikai pašā pilsētā-novada centrā, jo novadā būs daudz vairāk.
Un kur tad tie bērni lai visiem pietiek?
7
andrejs > jautajums_4 19.11.2014. 20.42
Un tā mēs varam ņemt visas pilsētiņas pēc kārtas
———————–
tiešām, vajag nopietni rakt.
0
Optiskais Tēmeklis > jautajums_4 19.11.2014. 22.22
Klusais, paņem galvu rokā un paskaties, kādas ir Somijas iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Somijā nav tik daudz vecāku, kam sarežģīti pašam savu sīko uz skolu aizvest. Kā uzjautrina demagogu piemēri no Eiropas, minot ciparus, kas pašiem izdevīgi un atsakoties ieraudzīt jebkuru blakus apstākli…
0
zanE. > jautajums_4 19.11.2014. 22.30
…Nasing spešal!… – “Problēmas ir novados, kur atrodas vairākas vidusskolas, kas nīkuļo.”
————————————
…tieši tā!…reģionālā reforma izdarīja lāča pakalpojumu….bija viens rajons, kurš tagad sadalīts 4 novados….viens no novadiem leišmalē, kurā dramatiski samazinājies iedzīvotāju skaits (7,2 tk.iedzīvotāju), taču – novadam jāuztur 9 izglītības iestādes, no tām – 4(!)vidusskolas, 3 pamatskolas, pirmskolas izglītības iestāde un Mūzikas un Mākslas skola….pārējos novados – otrā (9,2 tk.iedzīvotāju) = 8 izglītības iestādes, no tām 1 vidusskola, 2 pamatskolas, sākumskola, pirmskolas izglītības iestāde, 2 internātpamatskolas, Mākslas un Mūzikas skola…trešā novadā (4 tk.iedzīvotāju) = 1 vidusskola, 2 pamatskolas, profesionālā vidusskola, 2 pirmskolas izglītības iestādes, Mūzikas un Mākslas skola….ceturtajā novadā (26 tk.iedzīvotāju) = 25 izglītības iestādes, no tām – 1 valsts ģimnāzija, 3 vidusskolas, 1 internātvidusskola, 1 speciālā internātpamatskola, 8 pamatskolas, 8 pirmskolas iestādes, 1 sporta skola, Mūzikas skola, Mākslas skola…
…vai novadiem, kuros gandrīz 50% ir vecākās paaudzes cilvēki un bezdarbnieki – ir iespējams pilnvērtīgi uzturēt tādu skaitu mācību iestādes, kurām problēmas klases nokomplektēt ar skolēniem?…bet skolotāju skaits taču nemainās!…
0
jautajums_4 > jautajums_4 19.11.2014. 20.21
Problēmas ir arī pilsētās, bet novados vienkārši ir bēdu ieleja.
Un tās nav problēmas, kas pašas atrisināsies. Bērnu skaits vēl kritīs, iedzīvotāji migrēs darba meklējamos-gan Latvijas robežās, gan uz ārvalstīm.
0
klusais > jautajums_4 19.11.2014. 22.17
Atgriežamies pie sen runātām lietām – blakus ir Somija , kur arī ir problēmas ar iedzīvotāju blīvumu … domāju , ka daudz lielākas kā Latvijā , bet divas radikāli pretējas lietas –
a) Somijā 13.8 skolēni uz vienu pedagogu 2010 gada dati pret Latvijas 10.2 pilsētās un 8 pārējā teritorijā
b) Somijas izglītība pasaules TOP 5 , Latvijas ….
Tad kur ir sāls ? KApēc daudz kompaktākā Latvija nevar sekot Somijas piemēram ?
0
klusais > jautajums_4 19.11.2014. 23.06
OT – paņem pats galvu rokās , Somijā ir 2x mazāks iedzīvotāju blīvums kā Latvijā . Kāda tev mobilitāte ? Tam ir skolas busi , ja problēma . Apstākļi ir skarbāki kā Latvijā , bet rādītāji augstāki . Pamatā ir gadu desmitiem radīta sistēma . Un tagadējais brēciens pēc algām no skolotāju puses ir vienkārši smieklīgs … man bija situācija ,kad biju gatavs iet pa velti mācīt matemātiku un fiziku vidusskolā , jo pietika aiziet parunāt ar skolotāju , lai saprastu , ka tās ir mēmās šausmas … tikai nelaime , ka redz vajadzīga bija pedagoga izglītība , kas acīmredzot bija svarīgāka par to , kas tam skolotājam bija galvā saistībā ar profesionālo izglītību pasniedzamajā priekšmetā.
0
Lauris Grâvelis > jautajums_4 19.11.2014. 20.02
Pa lielam pilsētās viss ir kārtībā. Problēmas ir novados, kur atrodas vairākas vidusskolas, kas nīkuļo.
0
klusais 19.11.2014. 18.53
Vienkārši matemātiski izdarāmi secinājumi kā paaugstināt skolotājiem algu – “Latvijā skolēnu skaits uz vienu pedagogu pašlaik ir viszemākais Eiropas Savienībā (ES), norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ministrija skaidro, ka lielajās pilsētās šī proporcija ir viens pret 10,2, pārējā teritorijā – viens pret astoņi, bet ES vidēji šī proporcija ir viens pret 15. ”
Tie pagajušā gada dati :)
3
+1
-6
Atbildēt
+4
-3
Atbildēt
+3
-2
Atbildēt
@Normunds > klusais 19.11.2014. 19.53
Tur visa veida metodiķi, direktoru palīgi, psihologi u.c. arī ir ieskaitīti?
0
Viedoklis_lv > klusais 20.11.2014. 07.34
Vai 120 skolēnu uz vienu skolotāju ir ok?
Izlasiet manu komentāru. Jūs mēriet vidējo temperatūru slimnīcā.
0
klusais > klusais 20.11.2014. 09.51
Viedoklis_LV – ja runājam par vidējo temperatūru slimnīcā , tad vajadzētu pirmkārt konkretizēt kurā vecuma grupā nevis no gaisa paraut ciparus un izdarīt secinājumus , jo pavisam vienkārši katrā vecuma grupā ir atšķirīgs stundu skaits nedēļā. Viena lieta , ja nedēļa ir 3 matemātikas stundas, cita , ja 7 … matemātiski runājot te jāveic integrāļu aprēķini :)
0