Papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā Seile neizslēdz demisijas iespēju (papild.)
Saistītie raksti
Aktuāli /
13. februāris
Speciālizlaidums: Meklējam skolotāju!
Radars /
24. janvāris
Radars pasaulē
Radars /
30. augusts 2023
Radars Latvijā
Komentāri (74)
Viedoklis_lv 20.11.2014. 08.42
Ja ir doma samazināt skolu skaitu, lai mazākas izmaksas par izglītību, tad lai pašvaldi’ba būtu ieinteresēta valstij būtu jānodrošina, ka starp tām pašvaldībām kuras vienojas, ka konsolidēs mācību iestādes uz vienu (nevis turēs katra pie sevis atsevišķi) tiktu izbūvēta ideāla infrastruktūra ceļam (jauns asfalts, ar nodalītu barjeru ceļš gājējiem un velo ceļš, apdzīvotākajā vietā “centrā” visur apgaismojums, soliņi kur piesēst un valsts līdzfinansēts skolas transports ar pieturvietām, lai paņemtu bērnus uz skolu). Lūk ja to visu nodrošina valsts tad pašvaldības varētu argumentēt gan iedzīvotājiem, ka nu ciemā tiks nodrošināta infrastruktūra, kas uzlabos pieejamību visiem iedzīvotājiem kā arī bērniem pieeju skolai kurā būs vairāk bērnu – būs arī atsaucība skolu mazināšanai. Vienīgie kas protestēs būs esošās skolas darbinieki. Bet ja ir izbūvēta infrastruktūra lai izbraukātu citus rajonus un kursētu valsts līdzfinansēts transports – tad būtu iespēja arī atrast citur darbu. Un vēl tas līdz finansējums no valsts ja strādā tālāk no mājām.. tas šķiet vēl ir aktīvs.
Bet valsts vēlas ko citu – neko nemaksāt tikai atņemt. Lūk jūs tur skolu daudz, mazinaties bet kā pēc tam dzīvosit mums vienalga. Nu tā neiet krastā.
0
andrejs 19.11.2014. 20.41
Reiz nejauši iemaldījos kādas apriņķa pilsētas skolas mājas lapā. Biju nedaudz :) pārsteigts, ka skolas direktorei ir veseli 5 vietnieki!. Daudzos lielos uzņēmumos valdē strādā pieci cilvēki, prezidentu ieskaitot. Nauda lielākoties ir jāmeklē iekšienē. Un alga skolotājiem noteikti būtu jāpalielina.
1
Normunds > andrejs 19.11.2014. 21.15
…un visi Vienotības biedri.
0
Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 20.31
ZanE: – “Visiem pedagogiem samaksa par darba likmi tiks samazināta par 20%, par to šodien vienojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Izglītības un zinātnes ministrija.”
Arī Tu gribi brutālu šantāžu nosaukt par vienošanos? Un tagad normāli ir tas, ka skolotāji piekto daļu darba dara par velti, tie šantāžisti, kas tā pieraduši “vienoties”, nu jūtas uzvarētāji un tādi grib būt turpmāk?
8
zanE. > Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 21.12
….Optiskais Tēmekli….šķita, ka Tev būtu ierasta lieta tekstu izlasīt līdz galam, nevis aizķerties pie virsrakstiem….
….2009.gadā visi sauca pēc strukturālām reformām, taču…tiklīdz sajēdza, ka SR ietver arī štatu samazināšanu, tad nevajadzēja vairs neko – ne reformas, ne sistēmas sakārtošanu…labāk, lai paliek viss pa vecam, kaut ar mazāku algu…un…ja būtu izlasījis tekstu līdz galam, būtu pamanījis, ka tieši – “LIZDA sāka sliekties uz lineāru darba samaksas samazināšanu par 20% visiem skolotājiem.
Šādā veidā plānots panākt to, lai nevienam pedagogam darbs nebūtu jāzaudē, jo, palielinot darba likmi no 21 līdz 24 kontaktstundām nedēļā, apmaksājamo pedagoģisko likmju skaits samazinātos par 14 000.”
0
zanE. > Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 21.19
….un vēl…esmu skolā strādājusi gan padomju laikos, gan atjaunotās Latvijas laikā…varu salīdzināt pedagoga darbu un atbildību ar šodienas pedagoga attieksmi pret savu darbu…piedod, bet pieklājīgi par šodienas vaimanātājiem izteikties nevaru….
0
Viedoklis_lv > Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 22.07
Atjaunotās Latvijas laikos 90-tajos kad vēl bija pēc inerces respekts pret skolotājiem vai tagad kad ir tikai skolēnu tiesības un skolēns var sūtīt dirst skolotāju un likums liedz tādu izmest no skolas?
0
Optiskais Tēmeklis > Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 22.28
Viedoklis…
Kā Tu domā, kādēļ tieši Vienotībā iestājās Piebalgs?! Tas pats Piebalgs, ar kuru Latvijas izglītībā sākās.tika iesākts skolēnu tiešibu bezpreģels un skolotāju beztiesība? Arī tādēļ, ka Vienotība ir partija, kam cilvēku/sabiedrības intereses visdziļāk zem pašu astes. Tieši tādēļ Vienotībā Piebalgam par viņa nodarījumu Latvjas attīstībā/izglītībā pagrāba budžeta karjeristu un veģetantu sociālekonomisko interešu pulciņš.
0
zanE. > Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 23.12
…Viedoklis.lv …par pienākumiem un tiesībām – Tev ir taisnība…taču, ja skolotājs iet uz skolu, lai stundu novadītu, skatoties pulkstenī, ar domu – metodiskais materiāls nolasīts, punkts!…nebūs ne savstarpējas sapratnes, ne ieinteresētības no skolēnu puses…būs sausiņš klases priekšā un otrs sausiņš ar spītību – klases solā…
…pirms gada mēs runājām par šo pašu tēmu un pēc gada turpināsim par to runāt…
….taisnība arī Jautājumam_4 – par skolotāju – Personību….par skolotāju – pensionāru, ar kuru skolēniem vienmēr pastāvēs paaudžu konflikts…skolā būtu jāstrādā tikai tiem, kuriem pedagoga profesija ir aicinājums, nevis vienīgā doma – nopelnīt…protams, tūlīt atskanēs iebildes, ka arī skolotājam ir jāēd, jābaro ģimene, jāskolo bērni…taču – tad ir jāizšķiras, kas ir svarīgāk – savi bērni vai tie, kurus māci…nežēlīgi, bet ar pilnu atdevi to apvienot ir gandrīz neiespējami….
0
Viedoklis_lv > Optiskais Tēmeklis 20.11.2014. 07.40
Ļoti nekorekti no zanes puses mēģināt raksturot ka visi skolotāji skatās pulkstenī un gaida stundas beigas.
0
zanE. > Optiskais Tēmeklis 20.11.2014. 10.05
….Viedokli….tikpat nekorekti, kā saskaitīt 120 skolēnus….kāpēc tik vien?….skolotājam parasti 8-9 mācību stundas pie tik lielas skolas, kādu esi iedomājies, tad jau raksti 240 skolēni!…..šādu “matemātiku” var izdomāt tikai cilvēks, kuram nav sajēgas par skolotāja darbu….21 kontaktstunda ir 1 slodze….parādi man kādu lielo skolu, kurā skolotājs strādā tikai uz 1 slodzi…
0
Viedoklis_lv > Optiskais Tēmeklis 20.11.2014. 11.53
Apsūdzēt visus skolotājus neieinteresētībā strādāt ir tikpat “nekorekti” cik neuzrakstīt cik kontaktstundas vienā slodzē? Jums dīvaina morāles mērīšanas skala.
Kontakstunda ar 5 skolēniem un kontroldarbu labošana nav gluži tas pats kas 30×4 skolēniem. Vai ne?
Es zinu ko nozīmē kad man kārtējo reizi pasaka brīvdienās nevarēs piedalīties jo lūk ir jālabo 120 skolēniem kontroldarbi, kas katrs sastāv no 10 uzdevumiem. Attiecīgi 1200 uzdevumi jāpārbaude, jālabo, jāraksta konsultatīvi paskaidrojumi.
Un ja ir skolotājs kuru interesē skolēnu zināšanas tad šīs pārbaudes (diemžēl priekš manis) ir bieži.
0
jautajums_4 19.11.2014. 20.30
Un principā tā skolu tīkla turēšana ir mākslīga bezdarba slāpēšana. Jā, tam ir noteiktas sociālās funkcijas, bet tomēr…Pat ja LIZDA ir vienojusies ar politiķiem, būtu labi vienoties ar nodokļu maksātājiem. Jo galu galā viņi to visu apmaksā.
Bet vienreiz visām pusēm būtu godīgi jāizrunājas un jāsaprot,kas ir un ko vajadzētu, un kas visas puses apmierinātu. Tās vienmēr ir kompromiss.
Bet pirms nav skaidrība par skolu tīklu un apmaksas modeli, dot naudu izglītībai ir vienkārši stulbi!
Un tam skolotāju iekārotajam jaunajam algu modelim ir pavisam vienkārša fīča- izglītības sistēmas finansēšana vairs nav saistīta ar skolēnu skaitu.
Bet kam ir vajadzīgas skolas, ja tajās nav bērnu? Pareizi! Lai pedagogiem algas maksātu! Un pašvaldībām iedzīvotāju nodokli, un vispār nodarbinātību uzturētu.
Vispār met nu mieru. Skolotājus neatlaiž,bet algu nepieliek, ministrs nedemisionē.
Septiņreiz mēra un tad…griež! Vai arī pieliek algu, bet tad nu saprot kam, cik un par ko.
3
Normunds > jautajums_4 19.11.2014. 21.13
Bet vienreiz visām pusēm būtu godīgi jāizrunājas un jāsaprot,kas ir un ko vajadzētu, un kas visas puses apmierinātu.
===============
Valdībai un koalīcijai vienreiz godīgi būtu jāatzīst, ka patreizējā nodokļu sistēma ved Latvijas Republiku uz elli. Darba nav tāpēc, ka darbaspēks un mazie uzņēmēji ir aplikti ar milzu nodokļiem, kas padara nerentablas darba vietas un mazo uzņēmējdarbību. Tāpēc izbadējies skolotĀJS TURAS PIE SAVAS MAZĀS ALDZIŅAS, JO cita darba novadā nav. Visa sistēma ir čupā. Bet patreizējie partijas sponsoru vergi nav spējīgi rīkoties valstiski un mainīt pašu galveno – nodokļu sistēmu.
0
jautajums_4 > jautajums_4 19.11.2014. 21.26
Tu vēl badu Āfrikā, globālo sasilšanu un Ebolas vīrusu piesauc.
Tu mums no tās policistu arodbiedrības? Tekstus kā Fidels laid…
0
Normunds > jautajums_4 20.11.2014. 11.02
Uz varžacs trāpīju? Ar patreizējo nodokļu sistēmu ES līmenis medicīnā, izglītībā un aizsardzībā NAV iespējams! Tas nu ir reiz jāsaprot. Un nav jēgas atkal gadu runāt, domāt uz reformēt, jo iznākums ir skaidrs – nauda ir pietiekama tikai Dienvidamerikas līmeņa medicīnai, izglītībai un aizsardzībai. No nabagiem vairāk noplēst nav iespējams, tāpat jau bēg atpakaļ neskatīdamies. Ir jāizvēlas – vai nu Eiropas progresīvie nodokļi un Eiropas dzīve vai nu Dienvidamerika visās jomās.
0
zanE. 19.11.2014. 20.04
…nepatīk atkārtoties, bet….allaž vaimanājošie skolotāji aizmirst piebilst, kādas vienošanās šo gadu laikā ir panāktas un….tieši ar LIZDA atbalstu….tāpēc atgādināšu:
* 2009.gads – “Visiem pedagogiem samaksa par darba likmi tiks samazināta par 20%, par to šodien vienojās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Izglītības un zinātnes ministrija.
Sarunās tika panākta konceptuāla vienošanās par pedagogu darba likmes palielināšanu no 21 līdz 24 kontaktstundām nedēļā, tomēr, valdībai atbalstot pedagogu atlaišanas pabalstu samazināšanu līdz vienas mēnešalgas apmēram, LIZDA sāka sliekties uz lineāru darba samaksas samazināšanu par 20% visiem skolotājiem.
Šādā veidā plānots panākt to, lai nevienam pedagogam darbs nebūtu jāzaudē, jo, palielinot darba likmi no 21 līdz 24 kontaktstundām nedēļā, apmaksājamo pedagoģisko likmju skaits samazinātos par 14 000.”
* 2012.g. 1.septembris – No septembra tiek paaugstināts atalgojums pedagogiem, kā arī izglītības iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem, savukārt atbalsta personāla darba samaksai tiks piemērots elastīgāks risinājums.
Pedagogu zemākās mēneša darba algas paaugstināsies par 10% jeb 25 latiem par likmi, kas ir 21 kontaktstunda nedēļā, palielinot algas tiem pedagogiem, kuri patlaban saņem vismazāk. Jaunajiem pedagogiem ar darba stāžu līdz pieciem gadiem zemākās mēneša darba algas likme palielināsies no 245 latiem uz 270 latiem, bet pedagogiem ar darba stāžu lielāku par desmit gadiem zemākā mēneša alga par likmi būs 280 lati līdzšinējo 255 latu vietā.
Izglītības iestāžu vadītāju, viņu vietnieku mēneša darba alga par likmi palielināsies par 10%. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķini liecina, ka iestāžu vadītāju algas pieaugs no 45 līdz 342 latiem, bet vietnieku atalgojums no 34 līdz 240 latiem. Savukārt pedagogi, kuri ir ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes ceturto pakāpi, par viņu veikto pedagoģisko darbu saņems piemaksu 8% apmērā jeb no 22 līdz 50 latiem vairāk, bet pedagogi, kuri ieguvuši profesionālās darbības kvalitātes piekto pakāpi, par veikto pedagoģisko darbu saņems piemaksu 12% apmērā jeb no 32 līdz 72 latiem vairāk. Tādējādi tiks motivēti tie pedagogi, kuriem ir augstākā pedagoģiskā darba kvalitāte.
* 2013.g. 1.septembris – No 1.septembra pedagogi ar 3.kvalitātes pakāpi saņems 8% piemaksu no pamata mēneša algas likmes.
Algas palielināsies arī vismaz 228 sākumskolu skolotājiem, kurās nepietiekamā skolēnu skaita dēļ nav iespējams ievērot noteikto skolēnu un pedagogu attiecību.
Panākta arī vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu darba slodzes izlīdzināšana.
Turpmāk papildu atbalstu saņems arī astoņu novadu skolas – Amatas, Burtnieku, Ciblas, Jēkabpils, Pāvilostas, Rucavas, Rugāju un Ventspils novada izglītības iestādes.
No jaunā mācību gada tiks atbalstīti arī tie pedagogi, kuri strādā speciālajās skolās un iekļaujošās izglītības programmās.
Piemaksas darba algai turpinās saņemt skolotāji ar 4. un 5.kvalitātes pakāpi. Turpmāk pie pamatalgas klāt piešķirs papildu finansējumu 20% vai 25% apmērā.
Līdz šim pedagogiem ar 3.kvalitātes pakāpi nebija piemaksas, bet tagad pie algas pieskaitīs aptuveni 32 latus. Skolotāji ar 4.kvalitātes pakāpi 26 līdz 45 latu vietā turpmāk pie algas saņems 56 latus. Savukārt skolotājiem ar 5.kvalitātes pakāpi, kuri līdz šim saņēma 39 līdz 68 latus, turpmāk piemaksa būs 70 latu.
2
Viedoklis_lv > zanE. 19.11.2014. 22.12
To2009 gadu kad valsts bija uz bankrota sliekšņa pieminēt šodien kā atgādinājumu ka skolotāji paši tam piekrita ir diezgan nekorekti.
Bet cilvēkam kas atklāti atbalsta Vienotību un tātad to līderu paziņojumus par veiksmes stāstu – tas jau klasificējams kā tizli.
0
Normunds > zanE. 20.11.2014. 10.53
zanE …nepatīk atkārtoties, bet….allaž vaimanājošie skolotāji aizmirst piebilst
=================
Jums tur vienotībā visi ir vaimanātāji, kas nav mierā ar “veiksmes stāstu” – t.i. dzīvot nabadzībā un barot jenotus.
Latvijas Republika ir priekš visiem pilsoņiem, nevis tikai jenotu labsajūtai.
0
jautajums_4 19.11.2014. 19.57
Nu piemēram
1)Limbaži:ap 8000 iedzīvotājiem skaitās:
Limbažu sākumskola
Limbažu novada ģimnāzija
Limbažu 3.vidusskola
Limbažu Jauniešu un pieaugušo vakara (maiņu) vidusskola
Rīgas Valsts Tehnikuma Limbažu teritoriālā struktūrvienība
2) Gulbene arī ap 8000
Gulbenes Bērzu sākumskola
Gulbenes 2.vidusskola
Gulbenes novada valsts ģimnāzija
Gulbenes vakara (maiņu) vidusskola
Gulbenes vidusskola
Un tā mēs varam ņemt visas pilsētiņas pēc kārtas. Tad katrā miestā ir vismaz divas skolas.
Turklāt, ņemiet vērā, ka tās ir tikai pašā pilsētā-novada centrā, jo novadā būs daudz vairāk.
Un kur tad tie bērni lai visiem pietiek?
7
Lauris Grâvelis > jautajums_4 19.11.2014. 20.02
Pa lielam pilsētās viss ir kārtībā. Problēmas ir novados, kur atrodas vairākas vidusskolas, kas nīkuļo.
0
jautajums_4 > jautajums_4 19.11.2014. 20.21
Problēmas ir arī pilsētās, bet novados vienkārši ir bēdu ieleja.
Un tās nav problēmas, kas pašas atrisināsies. Bērnu skaits vēl kritīs, iedzīvotāji migrēs darba meklējamos-gan Latvijas robežās, gan uz ārvalstīm.
0
andrejs > jautajums_4 19.11.2014. 20.42
Un tā mēs varam ņemt visas pilsētiņas pēc kārtas
———————–
tiešām, vajag nopietni rakt.
0
klusais > jautajums_4 19.11.2014. 22.17
Atgriežamies pie sen runātām lietām – blakus ir Somija , kur arī ir problēmas ar iedzīvotāju blīvumu … domāju , ka daudz lielākas kā Latvijā , bet divas radikāli pretējas lietas –
a) Somijā 13.8 skolēni uz vienu pedagogu 2010 gada dati pret Latvijas 10.2 pilsētās un 8 pārējā teritorijā
b) Somijas izglītība pasaules TOP 5 , Latvijas ….
Tad kur ir sāls ? KApēc daudz kompaktākā Latvija nevar sekot Somijas piemēram ?
0
Optiskais Tēmeklis > jautajums_4 19.11.2014. 22.22
Klusais, paņem galvu rokā un paskaties, kādas ir Somijas iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Somijā nav tik daudz vecāku, kam sarežģīti pašam savu sīko uz skolu aizvest. Kā uzjautrina demagogu piemēri no Eiropas, minot ciparus, kas pašiem izdevīgi un atsakoties ieraudzīt jebkuru blakus apstākli…
0
zanE. > jautajums_4 19.11.2014. 22.30
…Nasing spešal!… – “Problēmas ir novados, kur atrodas vairākas vidusskolas, kas nīkuļo.”
————————————
…tieši tā!…reģionālā reforma izdarīja lāča pakalpojumu….bija viens rajons, kurš tagad sadalīts 4 novados….viens no novadiem leišmalē, kurā dramatiski samazinājies iedzīvotāju skaits (7,2 tk.iedzīvotāju), taču – novadam jāuztur 9 izglītības iestādes, no tām – 4(!)vidusskolas, 3 pamatskolas, pirmskolas izglītības iestāde un Mūzikas un Mākslas skola….pārējos novados – otrā (9,2 tk.iedzīvotāju) = 8 izglītības iestādes, no tām 1 vidusskola, 2 pamatskolas, sākumskola, pirmskolas izglītības iestāde, 2 internātpamatskolas, Mākslas un Mūzikas skola…trešā novadā (4 tk.iedzīvotāju) = 1 vidusskola, 2 pamatskolas, profesionālā vidusskola, 2 pirmskolas izglītības iestādes, Mūzikas un Mākslas skola….ceturtajā novadā (26 tk.iedzīvotāju) = 25 izglītības iestādes, no tām – 1 valsts ģimnāzija, 3 vidusskolas, 1 internātvidusskola, 1 speciālā internātpamatskola, 8 pamatskolas, 8 pirmskolas iestādes, 1 sporta skola, Mūzikas skola, Mākslas skola…
…vai novadiem, kuros gandrīz 50% ir vecākās paaudzes cilvēki un bezdarbnieki – ir iespējams pilnvērtīgi uzturēt tādu skaitu mācību iestādes, kurām problēmas klases nokomplektēt ar skolēniem?…bet skolotāju skaits taču nemainās!…
0
klusais > jautajums_4 19.11.2014. 23.06
OT – paņem pats galvu rokās , Somijā ir 2x mazāks iedzīvotāju blīvums kā Latvijā . Kāda tev mobilitāte ? Tam ir skolas busi , ja problēma . Apstākļi ir skarbāki kā Latvijā , bet rādītāji augstāki . Pamatā ir gadu desmitiem radīta sistēma . Un tagadējais brēciens pēc algām no skolotāju puses ir vienkārši smieklīgs … man bija situācija ,kad biju gatavs iet pa velti mācīt matemātiku un fiziku vidusskolā , jo pietika aiziet parunāt ar skolotāju , lai saprastu , ka tās ir mēmās šausmas … tikai nelaime , ka redz vajadzīga bija pedagoga izglītība , kas acīmredzot bija svarīgāka par to , kas tam skolotājam bija galvā saistībā ar profesionālo izglītību pasniedzamajā priekšmetā.
0
klusais 19.11.2014. 18.53
Vienkārši matemātiski izdarāmi secinājumi kā paaugstināt skolotājiem algu – “Latvijā skolēnu skaits uz vienu pedagogu pašlaik ir viszemākais Eiropas Savienībā (ES), norāda Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ministrija skaidro, ka lielajās pilsētās šī proporcija ir viens pret 10,2, pārējā teritorijā – viens pret astoņi, bet ES vidēji šī proporcija ir viens pret 15. ”
Tie pagajušā gada dati :)
3
Normunds > klusais 19.11.2014. 19.53
Tur visa veida metodiķi, direktoru palīgi, psihologi u.c. arī ir ieskaitīti?
0
Viedoklis_lv > klusais 20.11.2014. 07.34
Vai 120 skolēnu uz vienu skolotāju ir ok?
Izlasiet manu komentāru. Jūs mēriet vidējo temperatūru slimnīcā.
0
klusais > klusais 20.11.2014. 09.51
Viedoklis_LV – ja runājam par vidējo temperatūru slimnīcā , tad vajadzētu pirmkārt konkretizēt kurā vecuma grupā nevis no gaisa paraut ciparus un izdarīt secinājumus , jo pavisam vienkārši katrā vecuma grupā ir atšķirīgs stundu skaits nedēļā. Viena lieta , ja nedēļa ir 3 matemātikas stundas, cita , ja 7 … matemātiski runājot te jāveic integrāļu aprēķini :)
0
Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 18.27
Skolotāji, ieskaitot Mikiško LIZDA-u, darītu gudri, ja par streika galveno iemeslu izziņotu nevis neapmierinošās algas un absurdos reformmodeļus, bet gan — VĒLĒTĀJU MASVEIDA KRĀPŠANU, pirms vēlēšanām, visticamāk, apzināti melojot ne jau tikai skolotājiem, bet arī skolēniem, viņu vecākiem. Tad streika iemesls vairs nebūtu vienu pašu skolotāju lieta, bet streika apspriešana izvilktu gaismā katru politiķi, kurš pirms vēlēšanām sēdēja skapī kā Rinkēvičs, vien atškirībā no Rinkēviča pa puspavērtām skapja durvīm stāstīja pekstiņus VISIEM VĒLĒTĀJIEM. Šmurgulīgus politiķu lomas spēlētājus ar streiku jāsoda vispirms par savtīgiem, nekaunīgiem meliem.
Varbūt patīrītos pat daža partija iekšpusē, — lai partijas biedri no zemākajām kastām muldoņus iebliež bortā: ko tu te fleitēji, paskatīes, kādu zāģi tagad dabūjam visi!
1
Normunds > Optiskais Tēmeklis 19.11.2014. 19.51
Zemākām kastām nav balss tiesību.
0
DikembeSakamoto 19.11.2014. 18.19
Bez streika nekā nebūs – priekšvēlēšanu solījumi jau aizmirsti.
0
Krix 19.11.2014. 17.51
Atspere ir saspriegusi un nu sāk pamazām nākt vaļā, kā jau ļoti daudzi to iezīmēja pēc “veiksmes stāsta” un viedoklim ir taisnība, ka ekseļi te nelīdzēs, diemžēl nelīdzēs arī optimizācija “a la LV”, vēl varētu būt nodokļu paaugstināšana, bet tas arī nav īsti iespējams. Kopumā būs lieli sūdi no ilgi vārītiem mēsliem daudzu gadu garumā, jo nu jau arī izceļošana dara savu….interesanti kas būs nākamais – medicīna, iekšlietas….kultūra varbūt
1
Normunds > Krix 19.11.2014. 18.02
.interesanti kas būs nākamais
=====
Visi kopā.
0
Normunds 19.11.2014. 17.29
Valdība problēmas sāks risināt tikai tad, kad būs spiesta to darīt. Un piespiest var tikai ar radikālām metodēm – ilgstošu streiku līdz pilnīgai prasību izpildīšanai. Atrunas, ka nav naudas, ir pilnīgi meli. Ja dala 100 miljonus biodegvielas subsīdijām, pus gada ES prezidentūrai utt, tad , protams, skolotājiem var pateikt – naudas nav, mēs jau visu iztērējām.
5
Normunds > Normunds 19.11.2014. 17.30
Nauda valdībai ir, jautājums par prioritātēm, bet prioritāte ir biodegviela, nevis izglītība.
0
jautajums_4 > Normunds 19.11.2014. 17.38
Lai kaut kam dotu ir jābut skaidrībai, cik , kam un par ko.
Pagaidām tā ir mistērija.
0
jautajums_4 > Normunds 19.11.2014. 17.40
Nekūdi nu kundzītes.
Bet mūsu sīkie…nedēļa uz priekšu, nedēļa atpakaļ…
Izglītības kvalitāte, esošā, to pat nemanīs!
0
Normunds > Normunds 19.11.2014. 17.58
Politiķi Latvijā ir pieraduši pie siltumnīcas apstākļiem – ne streiku, ne protestu. Viņi nedos ne centa, ja nebūs spiesti to darīt. Turklāt viņiem prasa nevis 36 miljonus, bet mazāk par 18, jo vairāk kā puse no šiem 36 atgriezīsies budžetā kā nodokļi. Viņi nevar skolotājiem sakasīt 18 miljonus??? Liepājas metalurgam uz sitiena atradās daudzkārt lielāka summa, airbaltic, biodegviela, ES prezidentūra utt – nauda ir visam kam, tikai ne cilvēkiem, kas ir šīs valsts lielākā bagātība. Ir jāstreiko , līdz 36 miljoni tiek sagādāti. Arī ja katram skolotājam palielinātu algu pa 200 eiro katram bez reformas, tas būtu tikai normāli, nekas ekskluzīvs.
0
andrejs > Normunds 19.11.2014. 20.36
Liepājas metalurgam uz sitiena atradās daudzkārt lielāka summa, airbaltic, biodegviela, ES prezidentūra utt – nauda ir visam kam, tikai ne cilvēkiem,
—————————
pievienojos.
0
jautajums_4 19.11.2014. 17.29
Bet nu paskaidrojiet man tomēr…
Ja jau skolā tik baisi apstākļi, kāpēc nevienu pensionāru no skolas ārā dabūt nevar?
Un ja paskaitītu, cik % ir ap 70 gadiem, un pat nedomā beigt darba dzīvi….Domāju, ka nevienā citā darbā un profesijā rādītāji ne tuvu nebūtu…
3
DikembeSakamoto > jautajums_4 19.11.2014. 18.15
Ja jau skolā tik baisi apstākļi, kāpēc nevienu pensionāru no skolas ārā dabūt nevar?
—–
Tāpēc, ka no pensijas samaksāt komunālos un paēst nav iespējams, jāizvēlas viens no diviem.
0
Optiskais Tēmeklis > jautajums_4 19.11.2014. 20.28
Viņķelis4/jautājums4, kad Tu esi valstisks? Tad, kad jaunie “paidegogi” nenāk uz skolu, bet vecos Tev ļoti gribas izdzīt, — kur garantija, ka retie jaunie būs labākie par visiem Tevis mājās aizdzītajiem? Un Tu taču arī esi tas, kuram ļoti gribas paaugstināt pensijā dzenamo vecumu, vai ne?
0
jautajums_4 > jautajums_4 19.11.2014. 20.42
Nē, tam nav sakara ar pensijas vecumu.Jo vecos skolotājus interesē alga+pensija.
Vienu brīdi, kad abus dabūt nevarēja, pensionāri devās mājās, kad atcēla ierobežojumus-atgriezās skolā.
Un Tevi viss apmierina ar Latvijas izglītības kvalitāti? Viss labi?
Jaunie skolā vienkārši netiek ielaisti, tas rada paaudžu nomaiņas problēmu.
Tas, ka jaunie skolotāji ir jāsagatavo labāk ir cita lieta, bet…Kas sēž pedagoģijas fakultātēs par mācībspēkiem? Cik Šponai gadu?
Un LU sirmgalves profesores? Tas pats!
Un skolu direktoru vidējais vecums? Tev ir priekšstats?
Un tad visi brīnās, ka sīkie neko un nekur nezina un zināt negrib.
Un jaunie skolotāji, pat perspektīvie , no skolas aiziet. Jo karjeras attīstības tur nav!
0
Viedoklis_lv 19.11.2014. 16.57
MS Excel iespējams tādu ainu attēlo, ka lūk raugi ieliekot vienā šūnā skolotāju skaitu un otrā skolēnu skaitu vidējais skolotāju skaits uz skolēniem ir pārāg augsts. Taču MS Excel neattēlo kāpēc tā un ka skolotāju samazināšana, lai pieliktu citiem klāt nav risinājums problēmai.
Jo Rīgā vienam matemātikas skolotājam ir 4 klases kurā katrā ir par ~30 skolēniem tātad kopā 120 skolēni, kuriem jāmāca, jākonsultē, jālabo burntīcas un jālabo kontroldarbi. Savukārt lauku skoliņās tam matemātikas skolotājam ir šokējoši maz skolēnu 5 – 10 !
Nu ko darīt ar tām skoliņām? Pirmais variants likvidēt jau tika mēģināts, rezultātā ar vien vairāk aizbraucēju prom no valsts jo ja ģimenei netiek sniegti elementāri valsts pakalpojumi tad tā vieta izmirst. Otrs variants ar autobusu visus savākt un izvadāt izrīdījās eknomiski neizdevīgs un dārgāks kad bija skola. Nu tad ko darīt? Atlaist to skolotāju Rīgā un lai citiem klasē ir 50 skolēnu? Tas gan šķiet nav tehniski iespējams jo klasēs nav tik daudz vietu. Tā kā nu nesanāk tik vienkāršs risinājums kā atlaist 20% un pielikt pārējiem pie algas jo lūk MS Excelītis tā rādot. Ir tomēr jāiedziļinās situācijas analīzē.
7
Lauris Grâvelis > Viedoklis_lv 19.11.2014. 19.47
@Viedoklis
Pašvaldībām jau sen tika teikts sakārtot skolu tīklu savos novados:
– sākumskolas pārveidot par daudzfunkcionāliem centriem (skoliņa, bibliotēka, kultūras centrs, pieaugušo mācību centrs un varbūt pat kādas pašvaldības iestādes) – viss vienā vietā un ar iespēju skolotājiem veikt arī citus amata pienākumus.
– izplānot optimālu skolēnu transportēšanu sava novada vai uz cita novada skolām; diez vai tukšas pamatskolas uzturēšanai ir zemākas izmaksas kā viena autobusa vadītāja un autobusa uzturēšana.
Loģiski, ka pašvaldību vadītāji negrib neko no šī veikt, jo tad ir jāatlaiž cilvēki vai daļa naudas jāatdod kaimiņu novadam, kur varētu būt lielāka skola. Rezultātā lauki lēnām mirst un atlikušie vaimanā, ka valdība neko nedara! Tā teikt labāk diviem pa 250 eiro nevis vienam pateikt – būs jāmeklē kas cits, bet otram 500 eiro.
0
Viedoklis_lv > Viedoklis_lv 19.11.2014. 20.03
Nu nevaru jau vienmēr norādīt rakstiskas atsauces, taču atmiņa man laba un atceros LTV1 raidījumu, kur bija sižets no reģiona, ka lūk tik tiešām autobusa uzturēšana pa nesakārtotajiem lauku ceļiem un degviela un šoferis neesot atmaksājies. Lauku skolu slēgšana arī nav risinājums, jo tik tiešām tad lauki izmirst – nevis kā Jūs apgavojat ka lauki izmirst ja neslēdz lauku skolas.
Problēma tāda ka Latvija izmirst. Vēl ar vien pārāk maz dzimst un vēl ar vien pārāk daudzi pamet laukus. Tā ir problēma. Un to ka lauku skolās trūkst skolēnu ir nevis problēma bet sekas, kas nu ir mūs sasniegušas.
Kāpēc nevēlas radīt bērnus? Kāpēc jaunie pamet laukus? Kāpēc negrib dibināt ģimenes un saimniecības laukos? Tie ir tie risināmie jautājumi – skolas tad sakārtosies pašas no sevis. Būs gan skolēni, gan darba vietas, gan nodokļu maksātāji.
0
Lauris Grâvelis > Viedoklis_lv 19.11.2014. 20.26
@Viedoklis
Nevajag lolot liekas cerības – laukos nebūs vairāk cilvēku, jo, lai nodarbotos ar lauksaimniecību, nevajag būvēt kolhozu ciematus un piesaistīt vairāk darba rokas. Lauku iztukšošanās jau sākās 19.gs. beigās. Tas, ka komunisti sabūvēja lauku ciematus un sadzina tur iebraucējus, lai vairojas, nenozīmē, ka ilgtermiņā lauki būtu bijuši pilni. Pat ārstus un skolotājus piespiedu kārtā sūtīja uz laukiem strādāt.
Svarīgākais ir neļaut izmirt mazpilsētām, kas nodrošina visu nepieciešamo infrastruktūru pieguļošajām lauku teritorijām. To, ka Vilks gribēja ieviest, ka pašvaldības ieņēmumi ir atkarīgi arī no UIN un uzņēmēju piesaistīšanas, tā ideja tika momentā piebeigta, bet tas ir īstenībā vienīgais efektīvais rīks, kā neļaut nomirt mazpilsētām un laukiem, jo netrūkst cilvēku, kuriem patīk mierīgāka vide, bet nav jau darba!
0
Viedoklis_lv > Viedoklis_lv 19.11.2014. 21.43
Paskaties Šveicē – govis visur, saimniecības visur. Bagātas viensētas un lielāki un mazāki ciemi, bet visi ar ideālu infrastruktūru, lai viegli lauki savienotos ar pilsētu.
0
nomale > Viedoklis_lv 19.11.2014. 21.57
Viedoklis_lv …Paskaties Šveicē – govis visur, saimniecības visur. Bagātas viensētas un lielāki un mazāki ciemi, bet visi ar ideālu infrastruktūru, lai viegli lauki savienotos ar pilsētu….
—————————–
Šveicē iedzīvotāju blīvums 200 cilvēki uz kvadrātkilometru – Latvijā 20!!!
Atbildes jāmeklē Somijas un Zviedrijas laukos.
0
Lauris Grâvelis > Viedoklis_lv 19.11.2014. 22.31
@Viedoklis
Šveicē karš nav bijis kopš 1815.gada! Cik reizes pie mums pa to laiku viss ir bijis nolīdzināts līdz ar zemi? :)
0
Normunds > Viedoklis_lv 20.11.2014. 10.45
Šveicē iedzīvotāju blīvums 200 cilvēki uz kvadrātkilometru – Latvijā 20!!!
Atbildes jāmeklē Somijas un Zviedrijas laukos
===============
Jautājums, kas bija pirmais – vista vai ola.
0
Raicha 19.11.2014. 16.47
Skolēnu skaits samazinās… Kopumā.
Bet klasēs nu jau 25 skolēnu vietā ir 30!!! Ko var iemācīt 40 minūtēs 30 divpadsmitgadniekiem, kam galvā jebkas, izņemot mācības?
Ja vecāki nestrādā ar bērnu mājās, neņem privātstundas, bērns šādā klasē iemācās gandrīz NEKO.
1
jaunzems > Raicha 29.11.2014. 09.22
Vispār, kad es mācījos krievu laikos, klasē bijām 44, nesaku, ka tā vajag, bet viena problēma ir saskaldītajās pilsētu vidusskolās, kur vsk. klasē ir 15. Bagāti gribam dzīvot…
0
jautajums_4 19.11.2014. 16.41
Nū…ja katrs ministrs, kam finansējumu nedod, demisionēs…Tad ministrus mainīsim katrus trīs mēnešus.
Demisija nav risinājums.
Un tā ir taisnība, ka pensijas vecuma skolotāju īpatsvars ir liels. Un tā kā viņi saņem algu+pensiju…Un var gadīties, ka mazākumtautību skolās pat 2 pensijas…Tad nebūt nav slikti iztikuši.
Vienīgais, kas viņus baida ir skoltāju skaita samazinājums, kas pirmos ķertu strādājošos pensionārus -skolotājus.Lidz ar to, šaubīgi, ka viņi būtu motivēti streikam.
Bet gāzt naudu iekšā šitajā bardakā nav prāta darbs. Vispirms, lai tiek galā ar skolu tīklu un algu modeli, tā teikt, cik un kam, un tad lai naudu prasa.
2
Viedoklis_lv > jautajums_4 19.11.2014. 17.00
Man ir nelabas aizdomas, ka tad kad liela daļa skolotāju aizies pensijā un nestrādās – iztrūks fizikas un ķīmijas skolotāji.
0
jautajums_4 > jautajums_4 19.11.2014. 17.21
Jā, varētu būt deficīts.
Bet nekas jau nav mūžīgs…Pat skolotāji nē.
Var vecos skolotājus no skolas izvadīt pensijā, bet var uz kapiem…Bet viņi aizies. Un ja nekas nav sagatavots vietā…
Tā problēma agrāk vai vēlāk pacelsies, jo nenotiek normāla paaudžu nomaiņa.
0
Lauris Grâvelis 19.11.2014. 13.59
Kādi ir LIZDA piedāvājumi reformām? Pēdējos gados strauji sarūk skolēnu skaits uz skolotāju. Jau iepriekšējais algas pielikums bija lineārs.
8
Normunds > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 17.19
Arodbiedrībai ar reformām nav jānodarbojas, priekš tā ir saeima un ministrija.
0
Lauris Grâvelis > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 19.32
@Normunds
Arodbiedrība ir lai skaļi bļautu “naudu vajag”?
0
Normunds > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 19.47
Arodbiedrībai ir jāaizstāv darba ņēmēju intereses. Ņemot vērā, ka Latvijā darba algas atpaliek no darba ražības 2,5 reizes, arodbiedrībām ir pilnīgs pamats pieprasīt algu paaugstināšanu 2,5 reizes.
0
Lauris Grâvelis > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 19.59
@Normunds
Kad man parādīsi skolotāja darba ražīguma mērījumus, par to parunāsim. Sanāk, ka skolotājs Rīga ar 35 skolēniem ir ražīgāks par skolotāju laukos ar 5 skolēniem (tieši 7 reizes).
Es esmu absolūti PRET sistēmu, kur visiem maksā vienādi neatkarīgi no darba rezultātiem. Tāpat arī nav publiski redzēts, kam tie 36 milj. tiks tērēti – visiem skolotājiem vienādi +50 eiro mēnesī un direktoriem/vietniekiem +500 eiro? Būs kā līdz šim – tiem skolotājiem, kas draudzējas ar direktoru, ir labas slodzes un labas algas, bet pārējiem, kas paliek pāri (kaut vai ģēnijus audzini!).
0
Normunds > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 20.09
Ja skolotāja nevar atļauties skolā paēst, kā šodien varēja redzēt tv ziņu sižetā, tad tu tos darba ražības rādītājus vari sev iebāzt vienā tumšā vietā. Neviens darba ražības rādītājs nevar būt tik zems, ka cilvēks par skolotāja algu nevar atļauties normāli paēst skolas ēdnīcā. Komunistburžuji izdomājuši kārtējo viltību, kā cilvēkus pataisīt par nabagiem – iestāstīt, ka darba ražība ir zema.
0
Normunds > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 20.11
Tu domā, ka ir iestājies komunisms – skolotājiem jāstrādā pa velti.
0
Lauris Grâvelis > Lauris Grâvelis 19.11.2014. 21.27
@Normunds
Ja skolotājs nevar atrast citu darbu, tad situācija ir vēl bēdīgāka nekā bijām iedomājušies – tie, kas māca jauno paaudzi paši nespēj konkurēt tirgū!
0
Normunds > Lauris Grâvelis 20.11.2014. 10.43
Skolotāji ļoti labi spēj konkurēt brīvajā Eiropas savienības darba tirgū.
0
Absints 19.11.2014. 12.10
Druviete tak lepni teica, ka nauda ir atrasta, viss nokārtots. No šī viedokļa žēl, ka viņa vairs nav ministre, nav no kā atbildību prasīt.
Un vēl realitāte ir tāda, ka vidējā stundas apmaksa ir samazinājusies, vairs netiek apmaksātas liela daļa papildus nodarbību, no mācību procesa ir izskaustas darba burtnīcas utt.
Pēdejos gados IZM reformu dēļ skolotāju stāvoklis pasliktinās ar katru gadu. Kaut gan ne vienmēr tās var saukt par reformām, bijušas arī IZM ierēdņu kļūdas skaitot budžetu (“pazudušie” 6 miljoni), vai pārkvalifikācijas prasības, kas nav novedušas ne pie kā cita, kā milzīga papīra patēriņa, taisot “mapes”.
Skolotāji droši vien streikos, tikai to skaits būs mazs, jo lielāka daļu skolotāju ir veci, jaunie uz skolām nenāk, un tie vecie nemaz nav tie lielākie svilpēji piketos..
Un vēl – interesanti, ka Vienotība pirms vēlēšanām par vienu no savām prioritātēm izvirzīja Izglītību. Nu čiks vien ir iznācis. Tad kas tas bija – priekšvēlēšanu populisms vai politiķu nekompetence?
2
+5
-9
Atbildēt
+3
-8
Atbildēt
@Normunds > 19.11.2014. 17.18
Ir jābūt pilnīgam idiotam, lai ticētu Vienotības pirmsvēlēšanu solījumiem.
0
andrejs > 19.11.2014. 17.55
lepni teica, ka nauda ir atrasta, viss nokārtots
———————
To tak Vienotība teica pirms vēlēšanām…
0