Karš Ukrainā. 100. nedēļas galvenie notikumi
NATO otrdien parakstīja 1,1 miljardu eiro vērtu līgumu par artilērijas šāviņu ražošanu, lai atjaunotu sarukušos munīcijas krājumus dalībvalstīs, kas piegādā bruņojumu Ukrainai. Līgums ļaus iegādāties 220 tūkstošus 155 milimetru šāviņu.
Vācija Ukrainai šogad piešķirs militāro palīdzību septiņu, nevis četru miljardu eiro vērtībā, kā bija plānots iepriekš. To paziņoja valdība pēc kanclera Olafa Šolca un ASV prezidenta Džo Baidena telefonsarunas. Savukārt Francija Ukrainai piegādās vēl ap 40 tāldarbības raķešu SCALP un simtiem bumbu, paziņoja Francijas prezidents Emanuēls Makrons.
Eiropas Komisija sagatavojusi priekšlikumu par iesaldēto Krievijas aktīvu novirzīšanu Ukrainai, Pasaules ekonomikas forumā Davosā informēja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Pagājušajā nedēļā Ukrainai izdevās sekmīgi uzbrukumi Krievijas infrastruktūrai. Brjanskas apgabalā drona uzbrukumā aizdegusies naftas bāze, bet svētdienas naktī droni uzbruka lielākajam gāzes eksporta terminālim netālu no Sanktpēterburgas. Darbs terminālī apturēts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.