Negatīvie (pret)viedokļi vairāk nekā bieži sakņojas elementārā Latvijas vēstures un šodienas apstākļu nepārzināšanā, padomjlaiku mītos
Saeimas deputāta zvērests latgaliski kārtējo reizi saviļņojis Latviju. Saprotu, ka saviļņojumam par pamatu bija gan pozitīvas emocijas, gan tādas, kuras vairāk saistāmas ar negatīvo.
Ar pozitīvajām man pašam personīgi viss ir skaidrs un par tām paldies visiem laba vēlētājiem. Gan par to, ka vēl labu, gan par to, ka acīmredzot piedalījās vēlēšanās un atkāroti deva iespēju dot zvērestu Latgales latviešu valodā.
Savukārt ar negatīvajām gan nav tik vienkārši. Varētu jau izlikties, ka īpaši nerūp. Taču tā nav – patiešām uztrauc. Un ne jau tas, ka tik ļoti daudzi komentāru rakstītāji domā pretēji man. Uztrauc tas, ka šie negatīvie (pret)viedokļi vairāk nekā bieži sakņojas elementārā Latvijas vēstures un šodienas apstākļu nepārzināšanā, padomjlaiku mītos, klišejiskos saukļos vai man personīgi (lieki teikt – nepamatoti) piedēvētās rakstura īpatnībās.
Palūkojiet paši. Mēs jau neko – Viļums pats “izlec un provocē”! Kam tas vajadzīgs? Ko ta darīs, ja arī kurzemnieki sāks pa savam? Kā ta tie citi nabaga Saeimas deputāti sapratīs? Kā sapratīs tas vidējais Vidzemes vai Zemgales tautietis, kurš nenoguris, dienu no dienas seko Saeimas debatēm? Turklāt tas taču ir pret likumu, pret Satversmi, pret kompetentu juristu padomu! Tīrākā provokācija un jau tā mazās latviešu tautas šķelšana!
Par to visu ir kas sakāms.
Viļums “izlec un provocē” tādēļ, ka tas ir vajadzīgs gan pašam Viļumam, gan nevienam vien citam Latvijas Republikas pilsonim. Vai tā nav demokrātiskas pārstāvniecības būtība? Un vai tiešām ir tik grūti saprotams, kādēļ Latgalē dzimušais vienu no dzīves svarīgākajiem zvērestiem – par kalpošanu savai tautai – savā valstī grib nolasīt tieši tādā latviešu valodā, kādā savā dzimtenē runājis kopš dzimšanas?
Viļumam (droši vien tāpat kā vairākumam Latvijas iedzīvotāju) pilnīgi noteikti nebūtu nekas arī pret citu latviešu valodas bagātību skanēšanu Saeimā. Galu galā – kādēļ tad Latvijas valsts dibinātāji, lemjot par mūsu valsts vēlēšanu sistēmu, katram kultūrvēsturiskajam novadam un arī galvaspilsētai ir atvēlējuši savu vēlēšanu apgabalu? Katrs novads ir pārstāvēts Saeimā un šai pārstāvniecībai nav jāaprobežojas tikai ar savtīgām ekonomiskajām interesēm.
Paralēlās realitātēs balstītus apgalvojumus, ka šādi precedenti varētu novest pie turpmākām prasībām latgaliešu valodas vai citu latviešu valodas izlokšņu izmantošanai teju visās Saeimas sēdēs un likumdošanā vispār, labāk pietaupīt tam brīdim, kad kas tāds patiešām būs noticis.
Par savu Saeimas kolēģu un pārējās latviešu tautas valodu zināšanām un spriešanas spējām tāpat acīmredzot esmu daudz labākās domās, nekā liela daļa manu oponentu. Nevienam man zināmam, latgaliskā vidē augušam bērnam nav grūtību ar latviešu literārās valodas saprašanu un lietošanu. Kādēļ lai pretējam apgalvojumam būtu jelkāds pamats? Un ja tāds atsevišķs gadījums arī rastos – vienmēr esmu gatavs palīdzēt. Mana kontaktinformācija jebkuram Latvijas iedzīvotājam ir brīvi pieejama Saeimas gatavotajos informatīvajos materiālos un manā interneta lapā jureits.lv.
Par jautājuma juridisko pusi droši vien labāk diskusiju turpināt pašiem juristiem. Droši zinu tikai to, ka šeit viedokļu skaits ir aptuveni līdzīgs juristu skaitam Latvijā, Satversmē (arī tās oficiālajā latgaliskajā versijā) tiek runāts par zvērestu latviešu valodā (nevis literārajā latviešu valodā). Latgalieši ir latvieši un pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Latgaliešu valoda ir neatņemama latviešu valodas daļa, faktiski tā ir valsts valoda. Šīs Saeimas lēmums apstiprināt manu mandātu pierāda, ka man ir taisnība. Arī juridiski.
Ja kāds tam nepiekrīt – mūsu valsts demokrātiskā iekārta dod visas iespējas šādu Saeimas lēmumu apstrīdēt likumā noteiktajā kārtībā. Tas droši vien arī būtu galvenais pārbaudījums tam, cik nopietni ņemami mani kritizētāji un viņu apgalvojumi par manas rīcības „destruktīvo” vai “provokatīvo” dabu.
Nobeigumam. Piedodiet, ja kādu aizvainošu, tomēr līdz šim man izteiktā kritika un tās argumentācija tik ļoti bieži saskan ar kādu citu, pēdejā laikā Ukrainas kontekstā bieži piesaukto lielkrievu šovinistu lietoto: „Ko ta mēs? Viņi paši provocē un uzprasās…”
Autors ir 12.Saeimas deputāts, Latvijas Reģionu apvienība
Komentāri (76)
sniega_roze 05.11.2014. 12.07
Vienkārši Viļums nav izglītots. Nav lasījis mūsu lielāko visu laiku valodnieku Endzelīnu un iet kaimiņvalsts ideologu pavadā, un ved tur visu Latgali.
Nevajag jaukt rakstu valodu, kas ir. Lai būtu skaidrs, pastāv latgaliešu rakstu valoda. Rakstu!
Bet runas nav! Jo Latgalē, līdzīgi kā citur Latvijā, piem. Dundagā vai Balvos, vai Alsungā, ir daudzi un dažādi dialekti.
Lai visi varētu sazināties, ir pieņemta un kopa latviešu literārā valoda.
Ja vēlaties dzejot vai rakstīt dialektā, skaisti, bet tās nav literāra un kopta valoda runai par ko te bija runa, Saeimā nododot zvērestu.
Iesaku autoram uzzināt vairāk par Endzelīnu un viņa darbiem un pieredzi, pirms izteikties par valodniecības jautājumiem.
Ka tiešām nenonāk līdz autonomijai kā daudzi austrumu draugi vēlētos.
7
edge_indran > sniega_roze 05.11.2014. 12.45
——sniega_roze:”(..)Iesaku autoram uzzināt vairāk par Endzelīnu…”
===============================================================================
Kam Endzelīns, a kam Levits par paraugu!
Egīls Levits. Valstsnācija un valsts.
http://www.youtube.com/watch?v=iBoZDhqnc5w
0
andrejs > sniega_roze 05.11.2014. 15.14
papa – jurist.
0
e > sniega_roze 05.11.2014. 12.38
Jā ir dažādi dialekti – bet atšķirības nav lielas un visi var viens otru saprast.
0
Pelēkais Vilks > sniega_roze 05.11.2014. 15.15
aivarsk Malacis ločmeli, ka runā par izcilu dēlu radītājiem!
=============
Maķ bļaģ,
Pap afficer.
0
Oskars Caune > sniega_roze 05.11.2014. 23.57
Ja Viļums tāds Latgales “patriots”, tad rakstu jau nu arī varēja uzrakstīt latgaliešu rakstu valodā un pēc tam pārtulkot!
0
Ēriks > sniega_roze 05.11.2014. 13.07
Reiz biju aizbraucis uz Cirmas ezeru pamakšķerēt.Tur dzirdēju,kā vietējie savā starpā latgaliski kaut ko pārrunā…man nepalika ne jausmas,par ko viņi tur runāja…
0
aivarsk > sniega_roze 05.11.2014. 14.27
Malacis ločmeli, ka runā par izcilu dēlu radītājiem!
tev gan nav veicies – māte prosķiķe utka a papa ņeizvesnijs :)
0
puika 05.11.2014. 13.20
Zvēresta/svinīgā solījuma forma tradicionāli ir bijusi strikti jāievēro.
Deputāta Viļuma panākumi šajā gadījumā ir:
– zvēresta/svinīgā solījuma formas staipīšana
– saturs izteikts ne latviešu, ne latgaliešu valodā
Vai vērts lepoties ar tādu “uzvaru”?
Latgaliešu valodai no savas puses vēlu tikai to labāko. :)
2
puika > puika 05.11.2014. 13.46
>aivarsk
Aizrādījums pieņemts.:)
Izlaboju.
0
aivarsk > puika 05.11.2014. 13.32
Precizēšu – latgaļi ir senie leti – mūsu senči, bet, tie, kas dzīvo Latgalē, ir latgalieši!
0
o_ja3_14 05.11.2014. 11.45
Vienīgais,par ko pārliecina raksts, ir Viļuma k-ga atziņa “Viļums pats izlec un provocē!”
1
+2
-8
Atbildēt
@edge_indran > o_ja3_14 05.11.2014. 11.59
——-Juris Viļums:”Negatīvie (pret)viedokļi vairāk nekā bieži sakņojas elementārā Latvijas vēstures un šodienas apstākļu nepārzināšanā, padomjlaiku mītos.”
===============================================================================
Tikai un vienīgi padomjlaiku:
“….Bet tad nāca Ulmaņa apvērsums. Tas nevērsās tikai pret latgaliešiem, bet arī pret minoritāti. Ulmanis gribēja latvisku Latviju. Uz tā fona cieta lokālais, savdabīgais. Cieta visas izloksnes. Tika uzskatīts – ja cilvēks nerunā latviešu literārajā valodā, viņš ir mazizglītots, izsmejams, atstumjams malā.”
Profesore, folkloras pētniece, latgaliete Janīna Kursīte-Pakule
http://www.ir.lv/2012/2/8/latgaliesa-retas
0