Streičs: Kopējais projektu un filmu ieceru līmenis ir ļoti labs – ir jūtams kvalitatīvs lēciens
Konkursa “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” finansējums 264 654 eiro apmērā tiek piešķirts 11 spēlfilmu un divas pilnmetrāžas animācijas filmu projektu attīstīšanai, informēja Nacionālajā kino centrā (NKC).
Finansējums piešķirts filmu scenāriju rakstīšanai, vizuālo risinājumu izstrādei un demo materiālu izveidei.
Ar 20 000 eiro atbalstīta režisora Gata Šmita vēsturiskā filma “1906”, ar 12 882 eiro – Reiņa Kalnaeļļa animācijas filma “Āboļrauša šupuļdziesma”, ar 15 797 eiro – Ināras Kolmanes “Bille”. Režisores Unas Celmas vēsturiskajai filmai “Dzīve blakus” piešķirti 22 000 eiro, Jura Poškus filmai “Mežs” – 21 898 eiro un Jura Kursieša filmai “Oļegs” – 21 978 eiro.
19 720 eiro piešķirti Dāvja Kaņepes filmai jauniešiem “Panda Taxi”, savukārt 21 606 eiro – Madaras Dišleres filmai bērniem “Paradīze 89”. 22 000 eiro konkursā piešķirti Gunara Janovska “Pilsēta pie upes” ekranizējumam Viestura Kairiša režijā. Tāda pati summa atvēlēta arī Ineses Zanderes “Puika ar suni” ekranizācijai Dāvja Sīmaņa režijā. 22 000 eiro piešķirti arī Jāņa Putniņa vēsturiskajai filmai “Sabiedrības cilvēks” un Rozes Stiebras animācijas filmai “Saule brauca debesīs”, savukārt 20 773 eiro atvēlēti filmai bērniem “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.
Konkursā bija pieteikts 31 projekts. Tos vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija “Emmy” balvas laureāte Losandželosā dzīvojošā latviešu izcelsmes komponiste Lolita Ritmanis, mecenāts Boriss Teterevs, literāte Māra Zālīte, kinorežisors Jānis Streičs, režisors Pēteris Krilovs, kino zinātnieks Viktors Freibergs, Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa, kā arī NKC pārstāvis Uldis Dimiševskis.
“Uzskatu, ka svarīgākais, vērtējot katru iesniegto projektu, bija tas, vai iecerētās filmas sižets ir saistošs un spēs mākslinieciskā veidā atspoguļot Latvijas simtgades tēmu. Vērtēšanas process bija rūpīgs un darbietilpīgs,” komentē Lolita Ritmanis.
Režisors Jānis Streičs uzsvēra ideju daudzveidību un pārliecinošo projektu kvalitāti: “Kopaina ir ļoti cerīga un projekti ir ļoti cerīgi! Biju gatavs aizstāvēt un cīkstēties par vismaz 12 projektiem, un tas ir daudz. Labi, ka filmu veidotāji interesējas par Latvijas vēsturi. Kopumā šis konkurss bija ļoti auglīgs process, atsaucība bija liela, un arī aiz svītras palika daudzi labi un cerīgi projekti. Kādu laiku nebiju piedalījies ekspertu komisijās, taču ar prieku jāatzīmē, ka kopējais projektu un filmu ieceru līmenis ir ļoti labs – ir jūtams kvalitatīvs lēciens.”
Režisors Pēteris Krilovs atzīmēja, ka vēsturiskuma jēdziens filmu projektos visbiežāk tiek saprasts kā skarbu, liktenīgu vēstures notikumu atveids (leģionāru liktenis, holokausts), taču tiek ignorēts tik būtisks Latvijas vēstures posms kā padomju laiks. “Tā ir būtiska mūsu valsts vēstures daļa, kas varētu kļūt par materiālu sarežģītām, dramatiskām kolīzijām un arī interesantām filmām. Diemžēl joprojām nav pieteikumu filmām par šo mūsu vēstures posmu,” akcentēja Pēteris Krilovs.
“Esmu gandarīts par projektu briedumu un ideju daudzveidību, jānovēl, lai šīs idejas realizētos pārliecinošās filmās un lai Latvijas simtgades filmām atrastos nepieciešamais finansējums,” atzīmēja LU profesors Viktors Freibergs.
Pēc gada ekspertu komisija izvērtēs jau uzrakstītos filmu scenārijus un filmu vizuālos pieteikumus, lai izlemtu, kurus filmu projektus attīstīt tālāk, lai vairākās atlases kārtās līdz 2018.gadam izveidotu augstvērtīgu un nozīmīgu Latvijas simtgades filmu programmu. Ar filmu vizuālajiem pieteikumiem tiks iepazīstināta arī Latvijas sabiedrība.
Konkursa finansējumu 264 654 eiro saņems šādas filmas
Komentāri (27)