Disciplinārkolēģija rosina no amata atcelt tiesnesi Glaudāni (papild.) • IR.lv

Disciplinārkolēģija rosina no amata atcelt tiesnesi Glaudāni (papild.)

22
Tiesas sēžu zāle. Foto: Lita Krone, LETA

Tiesnesim Bulam piemērots rājiens

Tiesnešu disciplinārkolēģija piektdien nolēma ierosināt atcelt no amata Jūrmalas pilsētas tiesas tiesnesi Solvitu Glaudāni, ziņo LTV raidījums “Panorāma”.

Jūrmalas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Svetlana Beļajeva aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņa bija ierosinājusi disciplinārlietu pret Glaudāni, tomēr disciplinārkolēģijas lēmums viņai nav zināms. Tiesas priekšsēdētāja teica, ka ierosinātā disciplinārlieta nav saistīta ar bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļdošanas krimināllietu.

Glaudāne LTV teica, ka nezina par tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu. Vai to pārsūdzēs, lems pēc tam, kad būs saņēmusi lēmumu. 

Savukārt ar tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) rīkojumu pret pilsētas tiesas tiesnesi ierosināta disciplinārlieta par Tiesnešu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu un par tiem pašiem apstākļiem ar apgabaltiesas priekšsēdētāja lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret minēto tiesnesi par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšana.

Tiesnešu disciplinārkolēģija, izskatot ierosinātās disciplinārlietas, pilsētas tiesas tiesnesim piemēroja disciplinārsodu – rājienu. Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, rājiens piemērots Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesim Raimondam Bulam.

Vēl tika izskatīta disciplinārlieta pret tiesnesi, kas ierosināta pēc pilsētas tiesas priekšsēdētāja lēmuma par ceļu satiksmes noteikumu (administratīvu) pārkāpumu. Tiesnešu disciplinārkolēģija disciplinārlietu nolēma izbeigt, jo konstatēja, ka ir iestājies likumā noteiktais noilgums disciplinārsoda uzlikšanai.

TM 25.septembrī saņemts SIA “SEB līzings” iesniegums par Bula rīcību, kādā lietā neatstatot sevi un nepieņemot “SEB līzinga” pārstāvja pieteikto noraidījumu. Savukārt 15.septembrī jau ierosinātās disciplinārlietas materiāli nosūtīti izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijai. Kā ziņots, tā bija ierosināta AS “Swedbank” sūdzības dēļ.

Kā pastāstīja bankas pārstāvis zvērināts advokāts Indulis Balmaks, tiesnesis Buls, izskatot lietu, kurā viens no dalībniekiem ir banka, nepieņēma viņam pieteikto noraidījumu. Buls izskatījis pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu lietā, kur atbildētājs ir “Swedbank”. Kā sacīja advokāts, pats Buls ir iesūdzējis tiesā “Swedbank” par goda un cieņas aizskaršanu, no bankas prasot 14 200 eiro lielu kompensāciju. Pirmā instance tiesneša prasību noraidīja, bet tiesvedība vēl turpinās. Balmaks norādīja, ka arī šajā lietā viņš bija “Swedbank” pilnvarotais pārstāvis.

“Fakts, ka tiesnesis šo lietu skatīs, ir skandāls,” piebilda Balmaks. Advokāts norādīja, ka Buls, nepieņemot sev pieteikto noraidījumu, argumentējis, ka viņš ir “cilvēks, kurš dzīvē ievēro kristīgas vērtības”, tāpēc tiesnesis varot skatīt šo lietu.

Pagājušā gada beigās Tiesnešu ētikas komisija konstatējusi ētikas normu pārkāpumu Bula masu medijos paustajā attieksmē saistībā ar Satversmes tiesas (ST) tiesnešiem. Pērn LTV raidījuma “de facto” sižetā tika norādīts, ka laikā, kad Ģenerālprokuratūra sākusi pārbaudi par Bula rīcības tiesiskumu kādā maksātnespējas procesā, tiesnesis Buls savu māju uzdāvinājis dēlam.

Raidījums par šo darījumu centies iegūt tiesneša skaidrojumu, taču Buls, aizbildinoties ar tiesībām uz privāto dzīvi, publiski savu rīcību skaidrot atteicies. Raidījums vēstīja, ka e-pasta sarakstē Buls pārmetis, kāpēc raidījums interesējas tieši par viņu. Tā vietā Buls ieteica interesēties par citiem – ST priekšsēdētāja un citu konstitucionālo tiesnešu dzīvi.

Tiesnešu ētikas komisija atzina, ka konstatētais tiesneša ētikas normu pārkāpums pēc savas būtības nav rupjš un līdz ar to disciplinārlietas ierosināšanai nav pamata.

 

Komentāri (22)

Ebenemezers-3 24.10.2014. 19.43

ka tiesnesis var mainiit policijas konstaeetu faktu , proti konstateeta dzeeruma pakaape, tas ir nonsenss, taadas stulbiibas nedara bez maksas, taads tiesnesis nevieš uzticiibu , šaadaam riiciibaam nevar buut noilgums , tas dod tiesnešiem briivas rokas kukuļu pieņemšanai , jo , kameer lieta nonaaks liidz izskatiišanai noilgums nebuus ilgi jaagaida.

+2
0
Atbildēt

0

dzeris49 25.10.2014. 18.16

Biežāk būtu jāatceļ negodīgi tiesneši, kaut, neticaas, ka iemesls ir tas, kas tiek uzdots par iemeslu.

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu