Lai stiprinātu valstiskumu un piederības sajūtu Latvijai, Valsts kanceleja rīkoja lekciju, lai ļautu tuvāk iepazīt vienu no mūsu valsts nacionālajiem simboliem
„Latvijas iedzīvotāji strauji pieņēma jauno valsts ģerboni par spīti ekspertu pesimismam tālajā 1921.gadā”, teica profesors Armands Vijups, stāstot par mūsu nacionālo simbolu publiskajā lekcijā Ministru kabinetā.
Piektdien, 10.oktobrī, ar lekciju par Latvijas valsts ģerboni un šī simbola nozīmi tika atklāta Atvērto durvju diena Ministru kabinetā. To klausījās Rīgas Daugavgrīvas vidusskolas skolēni un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes 1.kursa student, informē Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Ilze Pavlova.
Profesors Vijups, stāstot par ģerboņa vēsturi, atklāja arī plaši nezināmus faktus par to, piemēram, pieminot to, ka ģerbonim patiesībā ir divi autori, nevis viens kā nereti literatūrā tiek norādīts. „Pirmo valsts ģerboņa skici izstrādāja tolaik mazpazīstamais un gados jaunais mākslinieks Vilis Krūmiņš. Viņš spēra drosmīgu soli – atteicās no naivā romantisma simboliem, kādus tolaik bija pierasts lietot emblēmās, un izvēlējās mūsu ģerbonim spēcīgus Eiropas heraldikas tradīcijām piederošus elementus – lauvu un grifu”.
Diemžēl pašas pirmās Latvijas valsts ģerboņa skices nav saglabājušas. „Nostāstos tikai zināms, ka ģerbonī trīs zvaigžņu vietā sākotnēji bijis tautumeitas vainadziņš, savukārt sudraba saules vietā, kas bija pierasta pirmajā Latvijas emblēmā (ģerbonī), ietverta zelta saule”, teica profesors.
Dažus gadus vēlāk Krūmiņa izstrādāto materiālu pilnveidoja tolaik labi zināmais mākslinieks, profesionāls grafiķis Rihards Zariņš, kurš izveido valsts ģerboni, ko lietojam mūsdienās. Latvijas valsts ģerboņa dzimšanas diena ir 1921.gada 15.jūnijā.
„Latvijas Republikas pirmā valsts ģerboņa mūžs bija vien 19 gadus”, norāda Vijups. Atmodas laikā 1988.gadā strauji sākās diskusijas sabiedrībā par nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas simboliku.
Komentāri (35)