Pagājis 20 gadu kopš nakts no 27. uz 28.septembri, kad Baltijas jūrā kopā ar prāmi Estonia noslīka vairāk nekā 850 cilvēku. Kamēr viņu tuvinieki un 137 izdzīvojušie, kuru vidū bija arī Ints Kļaviņš, nav saņēmuši skaidru atbildi par traģēdijas iemesliem, šīs nakts tumsa vēl nav izkliedēta
Izdzīvojušie un bojāgājušo tuvinieki pieprasa valdībai Estonia katastrofas atkārtotu izmeklēšanu, raksta Zviedrijas mediji. Tā jau 20 gadu. Ik pa laikam tiek pieprasīta 1997.gada Zviedrijas, Somijas un Igaunijas valdību izveidotās izmeklēšanas komisijas oficiālā ziņojuma revīzija, ir bijuši mēģinājumi izpētīt katastrofas iemeslus, bijušas neatkarīgas izmeklēšanas un ierosinātas tiesas prāvas. Taču – nekā! Joprojām ar baiso notikumu saistās vairāk minējumu nekā ticamu izskaidrojumu.
Vienīgais, kas ir skaidrs – naktī no 27. uz 28.septembri ceļā no Tallinas uz Stokholmu pusstundas laikā nogrima 1980.gadā Vācijā uzbūvētais 157 metrus garais un 24 metru platais milzu prāmis un dzīvību zaudēja vairāk nekā 850 cilvēku. Tā ir lielākā traģēdija Baltijas jūrā pēckara gados.
Nākamjā dienā pēc katastrofas tika ziņots, ka uz nogrimušā kuģa atradušies 679 pasažieri un 188 apkalpes locekļi. Taču drīz vien kļuva skaidrs, ka prāmim nav bijis pasažieru saraksta. Tikai vairākkārt salīdzinot datus, izdevās noskaidrot, ka uz prāmja bija vismaz 1050 cilvēku, no kuriem izglābās 137. Tātad, iespējams, noslīkušo ir vairāk par 852 oficiālajos ziņojumos minētajiem cilvēkiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.