Lietuvieši: Baltijas valstīm kopīgi jādod pretspars Maskavas apsūdzībām

Igauņu apskatnieks pieļauj, ka krievvalodīgo tiesības Baltijā var kļūt par ieganstu sirreālistiskām avantūrām

Visām trim Baltijas valstīm būtu kopīgi jāreaģē uz Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā pārstāvja Konstantīna Dolgova paziņojumu, ka starptautiskā sabiedrība nedrīkst atstāt bez ievērības Baltijas valstīs notiekošo “uzbrukumu” krievvalodīgo tiesībām, uzskata Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks.

Intervijā Lietuvas televīzijai viņš brīdinājis, ka krievvalodīgo tiesību aizstāvība galu galā var tikt izmantota par ieganstu militāram uzbrukumam, un izteicis cerību, ka Lietuvas Ārlietu ministrija reaģēs uz Dolgova izteikumiem Rīgā notikušajā Krievijas tautiešu konferencē, ziņo LETA.

Pēc Paulauska teiktā, lai gan parasti šādos gadījumos tiek runāts par Latviju un Igauniju, neminot Lietuvu, tomēr galu galā tiek pieminēta Baltija kopumā – jēdziens, kas ietver visas trīs Baltijas valstis, tādēļ arī visām trim valstīm uz to būtu jādod skaidra un nepārprotama atbilde.

Seima ārlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Audroņus Ažubalis uzskata, ka Lietuva, solidarizējoties ar Latviju un Igauniju, varētu lūgt paskaidrojumus Krievijas vēstniekam.

Kā “Lietuvos rytas” televīzijai sacījis Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs, kas pats piedalījies aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā konferencē, ja krievu dzīve Lietuvā neuzlabosies, esot iespējami Ukrainas situācijai līdzīgi notikumi. “Mēs, krievu tautības Klaipēdas iedzīvotāji, esam tādi paši pilsoņi kā lietuvieši un tādēļ negribam justies kā otrās šķiras cilvēki. Te nav iespējams dzīvot – ja mēs vēl pāris gadus tā dzīvosim, tad Lietuvā tiešām būs pilsoņu karš kā Ukrainā,” viņš paziņojis.

Savukārt Igaunijas apskatnieks Ahto Lobjakass uzskata, ka krievvalodīgo tiesības Baltijā var kļūt par ieganstu sirreālistiskām avantūrām. Komentējot Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotā pārstāvja Konstantīna Dolgova neseno paziņojumu, ka starptautiskā sabiedrība nedrīkst atstāt bez ievērības Baltijas valstīs notiekošo “uzbrukumu” krievvalodīgo tiesībām, viņš izteicis viedokli, ka pašreizējā situācijā Igaunijai šādi paziņojumi jāvērtē nopietni.

Lobjakass atgādinājis, ka temats pats par sevi nav jauns un to mēģināts skart gan Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes ietvaros, gan dažādos formātos ar Eiropas Savienības iesaistīšanu, taču šajā situācijā bažas raisa “Krievijas novirzīšanās no starptautiskā līmenī pieņemtajām normām”.

“Tādēļ diemžēl nevar izslēgt teorētisku iespēju, ka vecie nodeldētie stāsti kļūs par ieganstu jaunām avantūrām, kurās juridiskajam pamatojumam, tiesiskajam statusam un patiesībai nebūs nekādas nozīmes,” viņš spriedis.

Eksperts pievērsis uzmanību Dolgova runā vilktajām paralēlēm ar Ukrainu un atgādinājis Krievijas prezidenta Vladimira Putina augustā teikto runu, kurā viņš aicināja Baltijas valstis “neatkārtot Ukrainas kļūdas”. “Kas būs tālāk – to, protams, zina tikai Maskava,” turpinājis Lobjakass.

Šajā sakarā viņš atgādinājis gan par Krievijas drošības dienestu nolaupīto Igaunijas Drošības policijas (KaPo) darbinieku Estonu Kohveru, gan Krievijas mēģinājumu atsākt kriminālvajāšanu pret neatkarīgās Lietuvas pilsoņiem, kuri 1990. un 1991.gadā atteicās dienēt padomju armijā.

“[Tādējādi] iezīmējas stratēģisks Krievijas mēģinājums mazināt Baltijas valstu neatkarības lomu. Iespējami arī citi stimuli, tomēr krievvalodīgās minoritātes var kalpot par ieganstu – kā tas savulaik notika ar [Austroungārijas troņmantnieka erchercoga] Franča Ferdinanda slepkavību 1914.gadā pirms Pirmā pasaules kara,” sacījis apskatnieks.

Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma varas jautājumos Konstantīns Dolgovs aizvadītajā nedēļas nogalē Rīgā notikušajā Krievijas tautiešu konferencē paziņoja, ka Maskava nesamierināsies “ar lienošo uzbrukumu krievu valodai Baltijā”.

“Uzskatām zināmos Latvijas un Igaunijas varasiestāžu soļus, kas ir vērsti uz krievu valodas statusa un stāvokļa apspiešanu, par rupju vispārpieņemto universālo cilvēktiesību normu pārkāpšanu,” norādīja Dolgovs. “Oficiālās Rīgas paziņojums par to, ka krievu skola, kas Latvijas zemē ir pastāvējusi kopš 1789.gada, ir pilnībā jālikvidē līdz 2018.gadam, civilizētajai pasaulei ir nepieņemams.”

Viņš kritizēja Latvijas un Igaunijas politiku pilsonības jomā, aicinot starptautisko sabiedrību “enerģiski vērsties pret rupjiem krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumiem Baltijas valstīs” un “jau tā pārliecīgo politizētas rusofobijas pieaugumu”.