Obama Baltijas valstīm sola – brīvību garantēs pasaulē spēcīgākā alianse (papild.)

Obama sola pastiprināt ASV militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā

ASV prezidents Baraks Obama savā runā trešdien Tallinā uzsvēra Baltijas valstu stiprumu un vēlmi aizstāvēt savu valstu neatkarību. “”Baltijas ceļš” bija stiprāks par Berlīnes mūri,” teica Obama. Viņš arī norādīja, ka tāpat kā “neatzinām Baltijas okupāciju, nepieņemsim Krimas un Austrumukrainas okupāciju”.

Žurnāla “Ir” komentētājs Pauls Raudseps no Tallinas vēsta, ka Obama Baltijas valstu pārstāvjiem atzinis, ka “jūsu brīvību vienmēr garantēs pasaules spēcīgākā militārā alianse”.

ASV prezidents teica, ka Baltijas valstis pasaulei parāda, kas ir iespējams, kad cilvēki sadarbojas. “Mēs esam stiprāki, jo esam demokrātijas,” teica Obama. Demokrātiskas valstis nebaidās no tiesiskuma, no brīvas preses, no interneta. “Esam stiprāki, jo mums ir brīvas ekonomikas,” teica Obama. 

ASV prezidents norādīja, ka NATO nav vērsta pret citām valstīm, un trīs Baltijas valstis – Igaunija, Lietuva un Latvija – nav “postpadomju teritorijas”, bet suverēnas Eiropas valstis.

Mēs šodien aizstāvam Ukrainas iedzīvotājus, runā Tallinā teica Obama. ASV prezidents uzsvēra, ka vīzija ir brīva Eiropa, kas dzīvo mierā, taču to tagad apdraud Krievijas uzbrukums Austrumukrainai.

Pievēršoties notikumiem Ukrainā, Obama teica, ka Maidanu nevadīja fašisti, Ukrainā nenotika valsts apvērsums, bet bijušais prezidents pameta savu amatu. Savukārt Krievijas bruņotie spēki ir iegājuši Ukrainā. Tie ir fakti, teica Obama. 

Krievija nevarēs nodrošināt savu varenību, mēģinot atgūt zaudētās zemes. “Mēs noraidām runas par ietekmes sfērām. Tieši tāpat, kā neatzinām Baltijas okupāciju, nepieņemsim Krimas un Austrumukrainas okupāciju,” teica Obama.

“Krievijas rīcība Ukrainā padara vājāku pašu Krieviju. Krievijas rīcība Ukrainā sāpina Krievijas tautu,” teica Obama.

Prezidents arī teica, ka ASV turpinās atbalstīt reformas Ukrainā un palīdzēs tai diversificēt enerģijas piegādes. “Tā kā nav militāra risinājuma Austrumukrainas krīzei, ASV turpinās atbalstīt Porošenko centienus panākt mieru,” teica Obama.

Viņš atgādināja, ka NATO ir jāpalīdz Ukrainai, Gruzijai un Moldovai stiprināt savas aizsardzības spējas, un “durvis uz dalību NATO tām paliek atvērtas”.

Lielākās NATO dalībvalsts vadītājs solīja aizsargāt katru NATO sabiedroto, jo nav vecu vai jaunu dalībvalstu. Viņš uzsvēra, ka Tallinas, Rīgas un Viļņas aizsardzība ir tikpat svarīga kā Parīzes un Berlīnes aizsardzība.

“Ja jūs prasāt, kas nāks jums palīgā, atbilde ir – NATO alianse, tai skaitā ASV bruņotie spēki,” teic Obama.

Tomēr Obama atgādināja, ka Igaunija, kur viņš ieradies vizītē, izceļas NATO dalībvalstu pulkā, jo jau tagad valsts aizsardzībai velta 2% no IKP. Savukārt Latvija un Lietuva ir solījušas to darīt. “Visām NATO dalībvalstīm tas jādara,” teica Obama.

Viņš norādīja, ka NATO samitā, kas šonedēļ sāksies Velsā, tiks spriests par ātrās reaģēšanas vienībām un militāro infrastrukūru, kas būs nepieciešami NATO bruņotajiem spēkiem, jo tie Baltijas valstīs “būs klāt tik ilgi, cik būs nepieciešams”.

Nobeigumā ASV prezidents teica: “Esam šeit brīvajā Igaunijā. Jūs jau reiz zaudējāt savu neatkarību. Ar NATO jūs to nekad vairs nezaudēsiet.” Prezidents teica, ka “tanki bija vājāki par jūsu dziesmām”, un aicināja – nekļūsties ciniski, nezaudējiet ideālismu un optimismu, kas ir visu lielo pārmaiņu pamatā.

Obama uzsvēra, ka “mūsu ideāli ir stiprāki. Cilvēku pašcieņa, taisnīgums, demokrātija, brīvība uzvarēs”. Runu Tallinā viņš nobeidza ar vārdiem: “Lai dzīvo mūsu varenā alianse!”

Mēs esam saņēmuši skaidru apliecinājumu, ka Baltijas drošības pakete ir patiešām nopietna, tā pēc tikšanās ar ASV prezidentu Baraku Obamu Igaunijas galvaspilsētā Tallinā aģentūrai LETA sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).

Rinkēvičs uzskata, ka ASV prezidenta Obamas runa bija ļoti spēcīgs politisks signāls, kas pierāda, ka ASV un NATO ne mirkli nešaubās un negrasās samazināt kopējo NATO aizsardzības līmeni, piebilstot, ka nav nekādu “jauno” un “veco” NATO dalībvalstu.

“Otra lieta, kas ir ļoti skaidri izskanējusi, kas pilnībā atbilst mūsu nostājai, un tas tika arī apspriests prezidentu sarunās, ir spēku pastiprināšana un paplašināšana tik ilgi, cik tas ir nepieciešams. Raugoties gan no politiskā, gan no praktiskā viedokļa, mēs esam saņēmuši skaidru apliecinājumu tam, ka Baltijas drošības pakete ir patiešām nopietna,” sacīja ministrs, piebilstot, ka situācijas attīstība Eiropā norāda, ka tas nebūs uz īsu laiku.

Obama sola pastiprināt ASV militāro klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā

Amerikas Savienotās Valstis pilnībā atbalsta Igauniju drošības jautājumā, trešdien paziņoja ASV prezidents Baraks Obama, apstiprinot, ka Baltijas valstīs un Polijā tiks pastiprināta ASV gaisa spēku un izpletņlēcēju vienību klātbūtne.

“Tas nav grozāms, tas nav apšaubāms, tas ir uz mūžīgiem laikiem – Igaunija nekad nebūs viena,” viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu, ziņo LETA/AFP.

ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai. “Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā,” norādīja Obama, piebilzdams, ka Igaunijā varētu tikt izvietota papildus rotējoša gaisa spēku vienība.

Viņš norādīja, ka Emari gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, kuru nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai.

Tomēr Baltā nama saimnieks neko neteica par pastāvīgu jaunu NATO militāro bāzu izvietošanu reģionā, par ko pirms vizītes runāja amatpersonas.

Obama minēja Igauniju kā piemēru pašas ieguldījumam kolektīvajā drošībā, kuram vajadzētu sekot arī citām NATO dalībvalstīm. Igaunija līdz ar ASV ir starp tām četrām alianses dalībvalstīm, kas atbilstoši saistībām aizsardzībai atvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Kā ziņots, Baltijas valstis, kas NATO pievienojās 2004.gadā, ir satrauktas par Krievijas agresiju Ukrainā. Ne Latvija, ne Lietuva aizsardzībai neatvēl pietiekamus līdzekļus.

Pievēršoties notikumiem Ukrainā, Obama norādīja, ka risinājums nebūs iespējams tik ilgi, kamēr Krievija turpinās iesūtīt kaimiņvalstī savus karavīrus, kas “izliekas par separātistiem”.

“Mēs pastāvīgi esam atbalstījuši [Ukrainas] prezidenta [Petro] Porošenko centienus panākt jēgpilnu uguns pārtraukšanu, kas varētu vest pie konflikta politiska risinājuma,” norādīja Baltā nama saimnieks. “Līdz šim tas nav noticis. Vai nu tāpēc, ka Krievija pret to nav izturējusies nopietni, vai arī tāpēc, ka izlikusies, ka tā nekontrolē separātistus.”

“Nav iespējams sasniegt reālistisku risinājumu, ja Krievija faktiski apgalvo, ka tā turpinās sūtīt tankus un karavīrus, un ieročus, un padomniekus, kas izliekas par separātistiem, kuri nav radušies uz vietas, un [uzstāj], ka vienīgais iespējamais risinājums ir Ukrainai atteikties no savas teritorijas un suverenitātes,” uzsvēra Obama.

ASV prezidents arī uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju ir efektīvas un nepieciešams tās pastiprināt, kamēr Maskava turpinās “pārkāpt starptautisko tiesību pamatprincipus”.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Baraks Obama trešdien ieradies vizītē Igaunijā, kur viņš ar Baltijas valstu līderiem runās par Krieviju un Ukrainas krīzi. Prezidenta lidmašīna plkst.6.20 piezemējās Tallinas lidostā, ziņo LETA/EER.

Bērziņš pateicas Obamam par “vadošo lomu”

Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā ar Obamu pateicies ASV prezidentam par ASV “vadošo lomu” un atbalstu Eiropas valstu drošības iniciatīvām, kas “ir ļoti nozīmīgs mūsu reģiona drošībai”. Tāpat Bērziņš pateicies par ASV militāro klātbūtni Baltijas reģionā: “Mēs uzņemsim ASV karaspēku un bruņojumu Latvijā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.”

Bērziņš arī norādījis, ka svarīgi ir ASV centieni, konsolidējot noteiktu starptautisko nostāju pret Krievijas iebrukumu Ukrainā. Turpmākas agresijas apturēšanai visbūtiskākā ir solidaritāte un vienbalsība, teica Valsts prezidents.

Viņš atkal solīja, ka Latvija līdz 2020.gadam palielinās savu aizsardzības budzētu līdz nepieciešamajiem 2% no IKP, kā arī norādīja, ka steidzami jāsamazina valsts atkarība no viena energoresursu piegādātāja. “Tādēļ ASV iesaistīšanās ir ļoti svarīga mūsu centieniem stiprināt energoapgādes drošību un izstrādāt integrētus energoresursu tirgus reģionā. Tas būtu gan Eiropas, gan ASV ekonomiskajās interesēs,” teica Bērziņš.

Latvijas prezidents teica, ka apspriests NATO samits Velsā, kas dos “skaidru vēstījumu par kolektīvās drošības stiprināšanu”, vēsta Prezidenta kanceleja. Mēs veiksim konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu karaspēka klātbūtni, infrastruktūru un vadības struktūru Baltijas reģionā, solīja Bērziņš.

Savukārt par Latvijas nākamā gada prioritātēm, esot ES padomes prezidentūras valstij, Bērziņš teica, ka galvenā prioritāte Latvijas prezidentūras laikā būs ekonomikas attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES Austrumu partnerības valstīs un Centrālāzijā, kas esot arī ASV interese.

Baraka Obamas vizīte Igaunijas galvaspilsētā Tallinā ir gan ļoti simboliska no politiskā viedokļa, gan praktiska pirms jau šajā nedēļas nogalē gaidāmā NATO samita Velsā, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība).

Pēc viņa teiktā, Obamas klātbūtne apliecina, ka NATO austrumu puse tiks aizsargāta. Tāpat vizīte dod iespēju runāt par praktiskām lietām pirms Velsas samita, kas uzskatāms par būtiskāko NATO sanāksmi pēdējo gadu laikā.

Kā uzsvēra Rinkēvičs, tiek turpināts darbs, lai samitā panāktu pastāvīgu NATO karaspēka uzturēšanos Latvijā un Baltijā, infrastruktūras izveidošanu un ātrās reaģēšanas spēku radīšanu, kas spēj reaģēt nevis dažu dienu laikā, bet stundu laikā. Citiem vārdiem sakot, lai tiktu izveidota tāda sistēma, lai atturētu no vēlmes pārbaudīt NATO 5.pantu.

Pēc ārlietu ministra teiktā, samitā runa būs par pastāvīgu alianses mācību procesu piecās valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Rumānijā. Diskusijas varētu būt par terminiem – vai tā dēvējama par pastāvīgu klātbūtni vai “tik ilgi, cik tas nepieciešams”. Visticamāk, konkrēti termiņi netiks noteikti, sacīja Rinkēvičs.

(papildināta no sākuma)