Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka atklāta laikā, kad izjūtam vislielāko apdraudētību no mūsu austrumu kaimiņa
„Es nāku no tatāriem,/Visas zemes tie min zirgu pakaviem,/Tā tevi un latvjus es samīšu/Un gaismas pils gaismu dzēsīšu!” (Melnais Bruņinieks Raiņa “Uguns un nakts”)
Vai nav kārtējā likteņa ironija, ka “Gaismas pils” – Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka – atklāta tieši tajā laikā, kad izjūtam vislielāko apdraudētību no mūsu austrumu kaimiņa?
“Kas ilgi nāk, tas labi nāk”- ir tautas sakāmvārds. „…Valsts bibliotēka griezās pie Saeimas pēc līdzekļiem jaunas modernas bibliotēkas ēkas celšanai. Saeima šādas ēkas vajadzību atzina un deva kredītus jaunas bibliotēkai pilnīgi piemērotas būves priekšdarbu veikšanai. Ir paredzams, ka pēc dažiem gadiem Latvija leposies ar priekšzīmīgu un modernu valsts bibliotēkas celtni.” Kad šo rakstīja? Pirms desmit gadiem? Divdesmit? Nē – tas lasāms izdevumā “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts” 1928.gada novembrī! Valsts budžetā 1928./29.saimniecības gadam (“Valdības Vēstnesis” Nr. 79, 1928.g. 7.apr.) pie “Ārkārtējiem izdevumiem” ir: „Valsts bibliotekas ēkas celšanai: 20.000,-“.
Grāmatas ir latviešiem ļoti svarīgas. Mani vienmēr pārsteidz lielais latviešu grāmatu piedāvājums, un sevišķi īpatsvars grāmatām ar cietiem vākiem. Citās zemēs cietie vāki bieži tiek uzskatīti par sevišķu luksusu, un cenas ir attiecīgi lielākas. Bet Latvijā tā ir norma.
Un tagad mums ir sava Nacionālā bibliotēkā “cietos vākos”. Skats no pasākumu telpas LNB korē 11.stāvā ir varens. Daugava pie kājām, Vecrīga kā makets, ko var izpētīt no augšas. Skatoties otrā virzienā, jāskatās mazliet uz augšu, lai ieraudzītu t.s. Uzvaras pieminekļa obeliska galotni.
Visu mūsu zinību un kultūras bāze ir diemžēl par 11 metriem zemāka nekā piemineklis varonīgiem okupantiem no austrumiem.
Vai tas ir latviešu raksturs, ka nesliecamies taisni uz augšu, bet drīzāk veidojam plašu pamatu un galvu tikai mazliet paceļam virs pleciem? “Gaismas pils” ir stikla kalns, bet ar tādu slīpumu, kur tomēr var uzjāt. Tas ir krasā pretstatā jaunām Rīgas daudzstāvu dzīvojamām mājām, kuras ar mazāku šķērsgriezumu tiecas uz debesīm.
“Gaismas pils” ir patiešām interesanta ēka. Gunārs Birkerts ar to darbojies jau kopš 1989.gada, un tagad beidzot darbs ir pilnveidots. Vēl atliek Gunāra Birkerta ēka pašā Vecrīgā – Latvijas Okupācijas muzeja “Nākotnes nams”, kura celtniecība pārāk bieži atlikta, bet kurš ir jo sevišķi vajadzīgs tagad, kad atkal izjūtam draudus latvjus samīt.
„Man ir viens vārds no mūžības;/Teic: gaisma tiks tomēr pie uzvaras!” (Spīdolas balss; Raiņa “Uguns un nakts”)
Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā
Komentāri (54)
Jolanta Švābe (Stalidzāne) 03.09.2014. 09.30
Slikti, ka uzcēla tikai tagad. Taču labi, ka tomer uzcēla. Domāju, ka tā kļūs par Pārdaugavas kultūras centru vispār, nevis tikai kā gramatu lasīšanas vieta.
0
buchamona 03.09.2014. 08.35
Par biblioteku tiešām prieks, ka tā ir uzcelta, un ir uzcelta tieši tāda, kāda tā šobrīd ir 🙂
Salīdzinājums ar okupantu pieminekli un secinājums, ka mūsu Gaismas pils ir par cik tur metriem “zemāka” …:) Nav jāsacenšas ar ļaunumu. Ļaunums ir jāiznīcina. Es nešaubos par to, ka pienāks brīdis, kad no Pārdaugavas kauna traipa – pieminekļa, kurš tika uzcelts godinot iebrucēju armiju, nepaliks ne akmens pāri. Biblioteku šāda apzināta nojaukšana nedraud :))
0
brigita_damme_rtk_lv 03.09.2014. 08.31
Tātad, bibliotēka tika celta nevis grāmatām, bet lai kaitinātu kaimiņu suni aiz sētas un mērītos ar debesīs kāpjošiem falliskiem simboliem?
1
ILZE > brigita_damme_rtk_lv 03.09.2014. 10.01
mūsu alus
Tās bija “skonto būves” un viņu nopirkto politiķu sarīkotās dzīres mēra laikā. Ņemot vērā, kā tika taisīts konkurss, kādas sankcijas bija paredzētas gadījumā, ja valsts krīzes apstākļos nevarēs būvi pabeigt un kādā steigā līgums tika parakstīts, to bīdītājus var izvest Daugavmalā un nošaut kā trakus suņus. Situācija tikai tāda, ka varturi, RP/V, nav labāki par iepriekšējiem ne par mata tiesu.
0