Vācija kopā ar ASV neļaus Krievijai atkārtot Ukrainas scenāriju Baltijā
Vācijas kanclere Angela Merkele Rīgu pirmoreiz apmeklēja 2006.gadā NATO valstu vadītāju sanāksmes laikā. Pastaiga pa pilsētu «sasildīja manu sirdi», un «jutos šeit patiesi gaidīta», viņa teica. Šoreiz vizīte notika pēc mēnešiem ilgiem baltiešu, poļu un ukraiņu pārmetumiem Vācijas politiķiem, ka tie ejot pirmskara nacistu valdības ārlietu ministra Joahima Ribentropa pēdās un «pārdodot» viņus Krievijai.
Astoņi aizvadītie gadi ir bijuši arī ilūziju un vēlmju domāšanas vēsture. Diezin vai daudzi 2006.gadā varēja paredzēt 2008.gada ekonomisko krīzi un Krievijas iebrukumu Gruzijā, kur nu vēl to, ka ASV tolaik vēl pat nesāktais attiecību «restarts» ar Maskavu beigsies ar Vladimira Putina karu pret Rietumiem par impērijas atjaunošanu. Latvija aizgūtnēm baudīja trekno gadu labklājības augļus, bet NATO valstu vadītāju darba kārtībā Rīgā bija faktiski tikai viens jautājums – Afganistāna. (Vācija palika atturīga pret partneru aicinājumiem iesaistīties arī kaujas operācijās tolaik aliansei vissvarīgākajā misijā.)
Merkeles pašreizējās vizītes laikā mediju uzmanība bija pievērsta «NATO bāzēm Baltijā», kuru it kā nebūšot, un Krievijas embargo Eiropas Savienībā ražotai pārtikai, kura radītos zaudējumus kaut kā vajadzētu kompensēt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.