Austrumukrainas kaujinieku līderis, iespējams, piedalījies etniskajā tīrīšanā Bosnijā

Bijušais Rīgas omonietis – «premjers» Doņeckas teroristu grupējumam

Austrumukrainas promaskavisko kaujinieku līderis Igors Girkins jeb Strelkovs, kas tiek turēts aizdomās par Malaizijas aviolainera notriekšanu, iespējams, piedalījies Bosnijas serbu rīkotajās etniskajās tīrīšanās pret musulmaņiem pašā Bosnijas kara sākumā, vēsta izdevums “International Business Times”, ziņo aģentūra LETA.

Savukārt bijušais Rīgas omonietis Vladimirs Antjufejevs no vicepremjera iecelts par pašpasludinātās teroristiskās «Doņeckas tautas republikas» «premjerministru» un virspavēlnieku, vēsta Tvnet.lv. Antjufejevu par «premjerministru» nominējis Ukrainas austrumos bāzējušos seperātistu līderis Aleksandrs Borodajs, kurš pats nu aizbēdzis uz Krieviju. Krievija seperātistu līderu vadības maiņu nekomentē. Latvija omonieti Antjufejevu izsludinājusi starptautiskā meklēšanā.

Bosnijas medijos publicēta fotogrāfija, kurā redzami trīs vīrieši militāros maskēšanās tērpos – Strelkovs, vēl viens krievu algotnis un serbs Bobans Indičs, kurš 1992.gadā piedalījies Višegradas pilsētas aplenkumā Bosnijas austrumos. Višegradas slaktiņā, kas tiek uzskatīts par vienu nežēlīgākajām etniskās tīrīšanas kampaņām visā Bosnijas kara laikā, saskaņā ar ANO Hāgas tribunāla dokumentiem nogalināti ap 3000 musulmaņi, tai skaitā 600 sievietes un 119 bērni. Musulmaņu vīrieši tika sadzīti vienuviet un nošauti, sievietes masveidā izvarotas, sirmgalvji, sievietes un bērni ieslēgti mājās un sadedzināti dzīvi.

Fotoattēlu papildina atvaļinātā Bosnijas armijas virsnieka Aziza Tafro liecība, ka Strelkovs karojis Višegradā Pirmās kazaku divīzijas sastāvā, bet vēlāk pārcelts uz Sarajevas apkaimi. Tafro ir neatkarīgs pētnieks, kas sarakstījis grāmatu par krievu un grieķu brīvprātīgajiem Bosnijas Serbu armijā.

Tā dēvētās Doņeckas tautas republikas pašieceltais “aizsardzības ministrs” Igors Girkins jeb Strelkovs tiek uzskatīts par Krievijas militārā izlūkdienesta – Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) – slepeno aģentu, bijis iesaistīts Čečenijas un Piedņestras konfliktos, atradies Krimā, kad to anektēja Krievija. Ukrainas varas iestādes viņam izvirzījušas apsūdzības terorismā, pret viņu noteiktas Eiropas Savienības sankcijas.

Neilgi pēc “Malaysia Airlines” lidmašīnas notriekšanas Strelkovs sociālajā tīklā “VKontakte” bija atstājis ierakstu “Brīdinājām taču – “mūsu debesīs” nelidot”, kas vēlāk no turienes pazuda. Drīz pēc tam Strelkovs nāca klajā ar šokējošu paziņojumu, ka notriektajā lidmašīnā atradušies cilvēki, kas patiesībā esot miruši jau vairākas dienas iepriekš.

Krievijas pilsonis Aleksandrs Borodajs, kas iepriekš uzdevās par pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas «premjerministru», aizbēdzis uz Krieviju, vēsta Ukrainas mediji. Par Borodaja došanos uz Krieviju paziņoja «Doņeckas tautas republikas» jaunais ”vicepremjers” – bijušais Rīgas omonietis Vladimirs Antjufejevs, kuru Latvija izsludinājusi starptautiskā meklēšanā un kurš iepriekš vadījis drošības struktūras Maskavas atbalstītajā separātiskajā Piedņestrā.

Pēc Antjufejeva sacītā, Borodajs devies uz Krieviju, lai «uzraudzītu, kā Krievija uzņem bēgļus». Līdz ar Borodaja aizbraukšanu Antjufejevs kļuvis par Doņeckas teroristu pašpārvaldes ”premjerministra” vietas izpildītāju un kaujinieku galveno komandieri.

Savu līdzdalību Latvijas neatkarības centienu apspiešanas mēģinājumos Antjufejevs raksturo kā «aktīvu cīņu pret nacionālfašisma atdzimšanu Latvijā». Bijušo Rīgas omonieti Vladimiru Antjufejevu Latvija izsludinājusi starptautiskā meklēšanā. 2000.gadā intervijā laikrakstam «Diena» Antjufejevs gan sacīja, ka 1991.gada augustā viņš pildījis PSRS valdības rīkojumus un darbojies saskaņā ar šīs valsts konstitūciju.

Latvijas Ģenerālprokuratūra bijušā PSRS IeM Baltijas dzelzceļa mezgla priekšnieka Antjufejeva 1991.gada augusta puča laikā pastrādātos noziegumus klasificējusi kā smagus. Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, Antjufejeva pakļautībā esošie Rīgas OMON kaujinieki 1991.gada 18.augustā atklāja uguni ar automātiem uz Rakstnieku namam piederošo mikroautobusu, nogalinot tā vadītāju Raimondu Salmiņu, rakstīja «Diena».

Pēc augusta puča izgāšanās Antjufejevs aizbēga uz Krieviju, bet jau 1991.gada nogalē ieradās Moldovas separātiskajā reģionā Piedņestrā, kur viņam bija būtiska loma separātiskā reģiona iekšlietu un drošības struktūru izveidē. Līdz 2012.gadam Antjufejevs ieņēma Piedņestras aizsardzības ministra amatu.

Pēc varas maiņas Piedņestrā 2012.gada janvārī Antjufejevs atvaļināts no dienesta, kā formālo iemeslu minot viņa vecumu. Februārī Antjufejevs pārcēlās uz Maskavu, bet jūnijā Piedņestrā viņam izvirzītas apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā. 2013.gadā Piedņestras varasiestādes viņu izsludināja meklēšanā. Arī Moldovā Antjufejvs izsludināts meklēšanā, apsūdzot viņu par varas piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu.