Saeima Satversmes grozījumus galīgajā lasījumā minētos Satversmes grozījumus pieņēma 19.jūnijā
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” izsludinājis Saeimas pieņemtos Satversmes grozījumus, kas to papildina ar preambulu.
Saeimas deputāti trešajā, galīgajā, lasījumā minētos Satversmes grozījumus pieņēma 19.jūnijā. Satversmē iekļautajā preambulā noteikts, ka Latvija izveidota, lai garantētu latviešu nācijas pastāvēšanu un nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un labklājību, ziņo LETA.
Preambulā teikts, ka “1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tās neatņemamajām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību”.
“Latvijas tauta izcīnīja savu valsti Brīvības cīņās. Brīvi vēlētā Satversmes sapulcē tā nostiprināja valsts iekārtu un nolēma sev Satversmi. Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus, pretojās tiem un atguva brīvību, 1990.gada 4.maijā atjaunojot valstisko neatkarību, uz valsts nepārtrauktības pamata. Tā godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus, nosoda komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus,” teikts Satversmes ievadā.
Preambulā noteikts, ka Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. “Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības,” teikts Satversmes preambulā.
Satversmē ierakstīts, ka uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. “Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Dievs, svētī Latviju!” tā noslēdzas Satversmes preambula.
Komentāri (23)
Jānis Jukna 08.07.2014. 12.19
Un Satversmes preambulas kontekstā šodien ir pieejama arī intervija: Dagmāra Beitnere-Le Galla: savu valsti jāaizstāv katru dienu
http://www.lvportals.lv/viedokli/264110-dagmara-beitnere-le-galla-savu-valsti-jaaizstav-katru-dienu/
4
0
-2
Atbildēt
+5
0
Atbildēt
+6
0
Atbildēt
+7
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Jānis Jukna 08.07.2014. 12.28
———
Katru dienu – arī Londonā, Dublinā,….Ņujorkā un Čikāgā!
Chicago Latvian Drinking Song
http://www.youtube.com/watch?v=GSl0UtnvxMo
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > Jānis Jukna 08.07.2014. 13.08
senso. Gudra un skaista sieviete – pilnīgs pretstats daudzām IR portāla viešņām, kuru deguns nesniedzas augstāk par bodes leti:)
0
Alise > Jānis Jukna 08.07.2014. 13.03
Ekstrēmiem šovinistiem neliks domas mainīt, bet ja cilvēkam konkrēti, stingri, skaidri un gaiši pasaka, ka te ir tā un ne savādāk, tad tiem, kam ar domāšanu viss kārtībā, tie saprot, ka ir noteikti stingri spēles noteikumi un pieraujas savās nepamatotajās ambīcijās.
Tāpat daudziem latviešiem diemžēl ir švaki joprojām ar pašapziņu vai ar izpratni, kas ir nacionāla valsts, un skaidra nostāja vairos pašapziņu un sapratni par to, kas ir Latvijas valsts, kā arī noliks pie malas visādus globālistus, kas vēlēsies uzsākt neauglīgas diskusijas.
Tas nenotiks uzreiz, bet lēnā garā tas notiks.
0
Alise > Jānis Jukna 08.07.2014. 12.39
Gribēju arī tieši šo linku ielikt ar Dagmāras Beitneres-La Gallas interviju.
Pāris citāti no intervijas:
– “Latviešu piekāpīgā mentalitāte diemžēl pieļauj to, ka mēs lēnām, pakāpeniski zaudējam savu valsti. Tāpēc ir jānodefinē: latvieši ir valstsnācija, kuras dēļ ir dibināta Latvijas valsts. Latviešu cīņa par Latviju turpinās, tā nebeidzās 1991.gadā.”
– “Jaut: Cik lielā mērā latviešiem piemīt valstsnācijas apziņa, ja jau latviešu intelektuālā elite valstsnācijas jēdziena lietojumu preambulā uzskatīja par pārāk augstprātīgu vai politiski nekorektu?
Atb.: Jā, tā bija gļēvulīga nostāja, jo, ja jūs neesat mājas saimnieks, kāds ļoti ātri ievāksies tajā ar savām pauniņām un nepārtraukti liks jums justies vainīgam, ka viņam nav pietiekami daudz atvēlētas telpas, rocības un noteikšanas jūsu mājoklī. Taču, kolīdz jūs stingri pasakāt – nē, te ir jūsu robeža –, šāda attieksme vairs nav iespējama. Ja latvieši sevi nenodefinēs un neizpratīs kā valstsnāciju, mums vairs daudz laika nav atlicis.”
– “Ja Latvijā par prezidentu spētu ievēlēt tādu cilvēku kā Egils Levits, mēs arī iegūtu vīru, kurš īstajā brīdī spētu pateikt īstos vārdus, iedot nācijai pašapziņu. Mūsu inteliģence diemžēl ir gļēva, un Satversmes preambulas apspriešanas gaita to parādīja.”
0