Maijā mašīnas buksē

Par apstrādes rūpniecības izlaidi 2014.gada maijā

Apstrādes rūpniecības rezultāti maijā ir bijuši diezgan blāvi, gada pieaugums bijis 1,8% – tikpat, cik gada pirmajos piecos mēnešos vidēji. Šajā mēnesī varēja gaidīt labāku rezultātu, ievērojot, ka tieši maijā visvairāk sarūk „Liepājas metalurga” apturēšanas bāzes efekts.

Taču nojaušamāka kļuva Ukrainas un Krievijas tirgus notikumu ietekme uz ražošanas apjomu. Lielam satraukumam gan nav pamata, jo svarīgajā Krievijas tirgū situācija pamazām uzlabojas, pāris pēdējo mēnešu ekonomikas dati ir salīdzinoši labvēlīgi un Latvijas rūpniecībai ir labas iespējas gadā kopumā parādīt labāku sniegumu nekā līdz šim.

Līdzīgi kā iepriekšējos divos mēnešos īpaši labi klājas elektronikas ražotājiem, maijā izlaides gada pieaugums bija 80,4%. Jāatzīmē, ka pateicoties straujajai attīstībai, elektronika patlaban rada vienu no lielākajiem devumiem rūpniecības izlaide pieaugumā, kas līdzinās kokrūpniecības pienesumam, kaut arī pēdējai šis ir labs gads un tās izlaides apjoms pagaidām vēl ir apmēram desmit reizes lielāks.

Negaidīti izcēlusies metālu ražošana, augot par 43,9% pret iepriekšējo mēnesi. Pret tādu bāzi kā aprīlī tas gan laikam nebija grūti un tam arī vairs nav lielas ietekmes uz rūpniecību kopumā, salīdzinājumā ar pērno gadu joprojām lieli mīnusi.

Taču neveiksmīgs mēnesis maijs bija mašīnbūvei. Tas arī visvairāk noteica rūpniecības bālos kopējos rezultātus. 

Gan elektrisko iekārtu, gan citu iekārtu un mašīnu ražotāji, gluži kā sarunājuši, samazināja izlaidi precīzi par 10%. Līdz ar to arī gada griezumā maijā abiem sektoriem mīnusi, attiecīgi -0,2% un -12,1%, kamēr gada pirmajos piecos mēnešos kopā veselīgi plusi. Auto detaļu ražošana samazinājās par 6,7%. Mašīnbūve ir viena no nozarēm, kuru varētu skart sarežģījumi Krievijā un Ukrainā, jo tā uz šiem tirgiem eksportē salīdzinoši daudz un šie ir produkti, pēc kuriem pieprasījums ekonomikas ciklā var stipri svārstīties.

Nav tā, ka austrumu tirgos viss iet tikai uz leju, rubļa vērtība kopš marta ir strauji augusi un pamazām tuvojas gada sākuma līmenim. To nosaka gan mazākas bažas par liela mēroga ekonomiskajām sankcijām, gan valsts ekonomikas stabilizēšanās, pieaugums 2.ceturksnī jau varētu būt labāks nekā 1.ceturksnī. Tātad, no vienas puses, nebūtu īstais brīdis, kad gaidīt kritumu no šī tirgus izteikti atkarīgajā zivju pārstrādē.

Taču maijā acīmredzot izpaudies tas, ka iepriekš uzņēmumi palielināja produktu uzkrājumus un izlaide gada griezumā samazinājās par 7,7%. Līdz ar to gada pieaugums pārtikas pārstrādē kopumā bija mazāks nekā šogad līdz šim: 3,6%, kamēr citi galvenie tās sektori – gaļas un piena pārstrāde, attīstās ļoti labi, par attiecīgi 9,5% un 7,8%.

Līdzīgi kā šogad kopumā, arī maijā izteikti slikti vāji rezultāti ir vieglajā rūpniecībā – tekstila un apģērbu ražošanā, kur kritums ir attiecīgi par 5% un 16,4%. Nav šaubu, ka uzņēmumi saskaras ar sarežģījumiem, piemēram, ar austrumu tirgiem izteikti saistītā veļas ražošana šogad samazinājusies par 6%, saskaņā ar nozares asociācijas datiem. Rezultātus iespaido arī notikumi „Ogres trikotāžā”, bet kur ir radies tik liels kritums, ir grūti saprast.

Straujais algu pieaugums veicina pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas, tāpēc šai nozarei izredzes šogad ir diezgan drošas. Citas nozares savukārt vairāk saistītas ar ārējiem tirgiem, kuru sekmes 2.ceturksnī atkal kļūst kontrastainākas.

ASV ekonomika diezgan noteikti turpina virzīties pretim pilnai nodarbinātībai, savukārt eirozonā jau atkal parādās bremzēšanās pazīmes. Pasaules kopējais iepirkumu vadītāju indekss jūnijā pieaudzis no 52,2 uz 52,7 un tas ir pieauguma „zonā” (50 ir neitrālā robeža). Tātad ārējā vide kopumā nav slikta un var sagaidīt, ka papildus pienesumu sniegs arī iepriekšējos gados raksturīgais Latvijas eksporta tirgus daļas pieaugums pasaulē.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis