Latvijai iesaka samazināt nodokļu slogu un reformēt sociālo palīdzību 27

Finanšu ministrs Andris Vilks jau nācis klajā ar aicinājumu paaugstināt nodokļus. Foto: Ģirts Ozoliņš, F64
Print Friendly, PDF & Email

Nodokļi būtu jāsamazina zemu atalgotiem darba ņēmējiem

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar rekomendācijām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijai iesakot samazināt nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem, reformēt sociālo palīdzību, paātrināt augstākās izglītības reformas īstenošanu, paātrināt gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumu attīstību, kā arī pabeigt tiesu reformas, liecina EK publicētais ieteikumu paziņojums.

EK ir pieņēmusi vairākus ieteikumus ekonomikas politikas jomā atsevišķām dalībvalstīm, lai nostiprinātu atveseļošanos, kas sākās pagājušajā gadā. Ieteikumu pamatā ir katras valsts situācijas detalizēta analīze, un tajos ir sniegti norādījumi par to, kā 2014.-2015.gadā veicināt izaugsmi, palielināt konkurētspēju un radīt jaunas darbvietas.

Kā norādījusi EK, sagaidāms, ka Latvijas ekonomikas izaugsme saglabāsies aptuveni 4% līmenī gadā visā programmas laikposmā, un prognozētais cenu kāpums būs mērens, savukārt pieaugošais izdevumu pieprasījums vairākās politikas jomās apdraud programmā paredzētos izdevumu samazinājumus. EK pavasara prognoze gan liecina, ka, neraugoties uz to, ka Latvijas fiskālā politika 2014.gadā atbilst prasībām, pastāv novirzes risks 2015.gadā, ziņo LETA.

EK arī norādījusi, ka Latvija ir veikusi pasākumus, lai samazinātu nodokļu slogu zemu atalgotiem darba ņēmējiem un ģimenēm ar apgādājamiem un lai stiprinātu īpašuma un vides nodokļu iekasēšanu, taču šo nodokļu līmenis un tas, kā tie ir izstrādāti, nepietiekami ietekmē ekonomikas dalībnieku rīcību, un joprojām tiek piešķirtas videi kaitīgas subsīdijas. Lai gan iestādes ir guvušas zināmus panākumus nodokļu saistību izpildes uzlabošanā un nedeklarētas saimnieciskās darbības īpatsvara samazināšanā, kas jo īpaši panākts, uzlabojot riska novērtēšanu un pastiprinot sankcijas par krāpniecisku darbību, joprojām ir problēmas cīņā ar krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Lai gan Latvija ir guvusi panākumus bezdarba problēmas risināšanā un bezdarba līmenis ir krietni samazinājies, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir samērā augsts un ir nepieciešami pasākumi to jauniešu iesaistīšanai, kuri nav ne nodarbināti, ne iesaistīti izglītībā vai apmācībā un nav reģistrējušies valsts nodarbinātības dienestā, uzskata EK. Tāpat EK norādījusi, ka Latvija ir veikusi pasākumus, lai risinātu prasmju neatbilstības problēmu un uzlabotu profesionālās izglītības kvalitāti, taču šiem jautājumiem joprojām ir jāpievērš uzmanība, lai uzlabotu māceklības kvalitāti un attīstītu visaptverošu profesionālo orientāciju. Aktīvas darba tirgus politikas darbības joma joprojām ir ierobežota un pārlieku daudz balstās uz sabiedriskajiem darbiem, uzskata EK.

EK vērusi uzmanību uz Latvijas izglītības sistēmas reformām. Rekomendāciju izklāstā minēts, ka Latvija nav guvusi panākumus saistībā ar starptautiski atzītas akreditācijas sistēmas izveidi, plāni ieviest jaunu finansēšanas modeli nav skaidri, turklāt augstākās izglītības iestāžu konsolidācija ir vājināta un joprojām ir spēkā svešvalodu lietošanas ierobežojumi. Šāda situācija pastāv, neraugoties uz to, ka ir lielas iespējas reformēt augstākās izglītības sistēmu, jo tā ir pārāk plaša, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos, piedāvā pārāk daudz atšķirīgu studiju programmu, un tās spēja piesaistīt ārvalstu studentus un mācībspēkus ir ierobežota.

EK arī norādījusi, ka pirmā neatkarīgā pētniecības iestāžu novērtējuma rezultāti liecina, ka tikai 10% no novērtētajām iestādēm var uzskatīt par augsta līmeņa starptautiskiem pētniecības centriem. Turklāt pētniecības un izstrādes intensitāte Latvijā 2012.gadā bija tikai 0,66% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un nenotiek virzība uz stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanu, kas paredz pētniecībai un izstrādei atvēlēt 1,5% no IKP.

Arī darbspējīgā vecuma iedzīvotāju nabadzības līmenis Latvijā joprojām ir ļoti augsts, uzskata EK. Sociālās aizsardzības efektivitāte attiecībā uz nabadzības mazināšanu joprojām ir zema, un efektīvas sociālās drošības sistēmas izstrāde joprojām sagādā grūtības. Kopumā liela daļa iedzīvotāju riskē nonākt nabadzībā vai sociālā atstumtībā, un bērniem šis rādītājs ir vēl augstāks. Ģimenes ar bērniem, bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un lauku apvidu iedzīvotājus skar īpaši augsts risks nonākt nabadzībā un sociālā atstumtībā. Latvijas sociālās aizsardzības izdevumi, kas izteikti procentos no IKP, ir viszemākie ES. Piekļuvi veselības aprūpei kavē izmaksas, tostarp augstās pacientu tiešās iemaksas un plaši izplatītie neoficiālie maksājumi, un tādējādi lielam iedzīvotāju īpatsvaram veselības aprūpes vajadzības nav apmierinātas.

EK gan atzīst, ka Latvija ir guvusi zināmus panākumus vairākās jomās, īpaši akcentējot elektroenerģijas tirgus atvēršanu konkurencei, taču tajā pašā laikā uzsver, ka nepieciešams vēl vairāk pastiprināt starpsavienojumus ar ES enerģijas tirgu, jo Latvija pašlaik ir atkarīga no enerģijas importa un pārrobežu elektroenerģijas savienojums ar Igauniju lielākoties ir pārslogots, tādēļ ir ļoti būtiski attīstīt infrastruktūru, lai dažādotu enerģijas avotus un veicinātu konkurenci Baltijas enerģijas tirgu labākas integrācijas rezultātā, un aicina Latviju turpināt centienus, lai vēl vairāk palielinātu transporta, ēku un apkures sistēmu energoefektivitāti.

Zināmi panākumi ir gūti arī dabasgāzes nozarē, jo Saeima pieņēmusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz pakāpenisku gāzes tirgus atvēršanu, sākot no 2014.gada aprīļa, taču pilnīga tirgus atvēršana tika atlikta līdz 2017.gadam.

Tāpat atzinīgi tiek novērtēti Latvijas veiktie pasākumi, lai uzlabotu tiesu iestāžu kapacitāti nolūkā samazināt neiztiesāto lietu skaitu un tiesvedības ilgumu. Tomēr lielais neiztiesāto lietu skaits joprojām apdraud uzņēmējdarbību, un ir jāpabeidz reformas, lai uzlabotu tiesu iestāžu efektivitāti un kvalitāti, tostarp attiecībā uz maksātnespēju, mediāciju un šķīrējtiesām.

EK arī norādījusi, ka Latvijai ir nepieciešams grozīt Konkurences likumu, lai nodrošinātu Konkurences padomei lielāku institucionālo un finansiālo neatkarību, lai tā varētu efektīvi vērsties pret tādu publisku un privātu struktūru darbību, kas ierobežo konkurenci.

 

Komentāri (27)

RCA RMW742 manuals 22.01.2021. 23.23

… [Trackback]

[…] Info on that Topic: ir.lv/2014/06/03/latvijai-iesaka-samazinat-nodoklu-slogu-un-reformet-socialo-palidzibu/ […]

0
0
Atbildēt

0

find 28.08.2020. 12.49

… [Trackback]

[…] Read More here on that Topic: ir.lv/2014/06/03/latvijai-iesaka-samazinat-nodoklu-slogu-un-reformet-socialo-palidzibu/ […]

0
0
Atbildēt

0

바카라 09.08.2019. 03.44

… [Trackback]

[…] Read More to that Topic: ir.lv/2014/06/03/latvijai-iesaka-samazinat-nodoklu-slogu-un-reformet-socialo-palidzibu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu