Medikamenti un aptiekās nopērkamās preces kļūs dārgākas un vēl nepieejamākas iedzīvotājiem
Veselības ministrija (VM) ir nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.288, kas regulē aptieku darbu un to ietvaros plāno pilnībā aizliegt aptieku lojalitātes programmas un lojalitātes kartes. Aptieku Attīstības biedrība neatbalsta plānotos grozījumus, jo VM lēmums padarīs medikamentus un citas aptiekās nopērkamās preces dārgākas un vēl nepieejamākas iedzīvotājiem, kā arī izkropļos aptieku tirgus konkurenci atsevišķu lieltirgotāju interesēs.
VM ierosinātie grozījumi paredz virkni izmaiņu aptieku un farmaceitu darbā, arī aizliegumu īstenot lojalitātes programmas, tajā skaitā – klientu lojalitātes kartes un citas aktivitātes, kas veicina zāļu, uztura bagātinātāju un citu aptieku izplatīto preču lietošanu.
Uzskatām, ka šis ir bīstamākais punkts grozījumu projektā, jo VM vēlas ierobežot pircēju iespējas ar atlaidi iegādāties jebkuras aptiekās nopērkamās preces, ne tikai medikamentus, bet visu aptiekas preču sortimentu – vitamīnus, uztura bagātinātājus, mutes kopšanas līdzekļus, plāksterus, autiņbiksītes, higiēnas un citas preces.
VM grozījumu anotācijā norāda, ka lielākajai daļai aptieku klientu ir vairākas, pat četras lojalitātes kartes, līdz ar to pircēju nevar uzskatīt par konkrētas aptiekas pastāvīgo klientu. Nepiekrītam VM, jo tas ir pierādījums, ka iedzīvotāji izmanto pēc iespējas plašākas iespējas iegādāties medikamentus un citas aptiekas preces ar atlaidi.
To apliecina arī „TNS Latvia” 2013.gada decembrī publiskotais pētījums par lojalitātes un atlaižu kartēm, kurā konstatēts, ka aptiekas kartes pērn ir bijis 3. iedzīvotāju iecienītākais lojalitātes karšu veids (63%), uzreiz aiz pārtikas un ikdienas preču un būvmateriālu tirgotāju lojalitātes kartēm.
Veselības ministrijas argumentācija maldina
VM maldina sabiedrību, grozījumu anotācijā uzsverot, ka lojalitātes programmas ir jāaizliedz, jo lojālajiem klientiem piešķirtās atlaides veicina pārmērīgu zāļu lietošanu un ir veids, kā aptiekas gūst peļņu, līdz ar to ir izdevīgas tikai tirgotājam.
Šie apgalvojumi ir „baltiem diegiem šūti”, jo VM klaji ignorē veidu, kā patiesībā tiek nodrošinātas aptieku lojalitātes programmas un kāds ir faktiskais lojalitātes karšu īpašnieku ieguvums. VM savā argumentācijā nonāk pretrunā ar aktuālajām likumdošanas normām, veiktajiem pētījumiem un uzraugošo institūciju rekomendācijām nozares darbībai un attīstībai sabiedrības interesēs.
Tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā VM kompetenci un ierēdņu zināšanas par nozari un Latvijas veselības aprūpes sistēmu!
Fakti, ko VM klaji ignorējusi, plānojot aizliegt jebkādas aptieku lojalitātes programmas un lojalitātes kartes:
1) Recepšu medikamentus izraksta ārsts, tādēļ neviena no Latvijas aptieku lojalitātes programmām neietekmē ne medikamentu izvēli, ne apjomu un regularitāti, kādā zāles tiek lietotas. Piemēram, līdzīga situācija varētu būt, ja aizliegtu degvielas uzpildes staciju lojalitātes programmas, jo tās veicina lielāku degvielas patēriņu. Realitātē degviela tiek iegādāta, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B, bet lojalitātes kartes neveicina lielāku nobraukto kilometru skaitu. Vai aptieku lojalitātes kartes liek iegādāties vairāk medikamentu? Nē, zāles nav masu patēriņa prece, bet daļai iedzīvotāju tās nepieciešamas, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, lai spētu funkcionēt un nodrošināt dzīves kvalitāti. Slimību neizvēlas. Vai aptieku lojalitātes kartes veicina citu aptiekā nopērkamo preču pārmērīgu patēriņu? Nē, piemēram, autiņbiksītes ir nepieciešamas visiem bērniem līdz noteiktam vecumam, arī gados veciem cilvēkiem un tās netiek pirktas bezmērķīgi jeb pirkšanas pēc! Līdzīgi tas ir ar jebkuru citu aptiekā nopērkamo preci.
2) Aptiekas, piedāvājot atlaides, sniedz savu ieguldījumu, vidēji uz dažādām preču grupām līdz 4% apmērā, turklāt ievērojamas atlaides sniedz arī ražotāji. Ieguvējs šajā situācijā ir pircējs – lojalitātes kartes īpašnieks, jo saņem zemāku cenu bezrecepšu medikamentiem un atlaides citu aptiekā nopērkamo preču iegādei līdz 25% un vairāk. Tā ir pircēja izvēle – saņemt lojalitātes karti un atlaidi vai iegādāties medikamentus un citas preces par pilnu cenu. Latvijas situācijā atlaide bieži ir vienīgais veids, kā maznodrošinātie, pensionāri un citas iedzīvotāju grupas vispār var atļauties iegādāties zāles un citas vitāli nepieciešamās preces.
3) VM meklē problēmas tur, kur to nav – Latvijā jau tagad medikamentu reklāma ir ierobežota – to nosaka Farmācijas likums, Reklāmas likums, MK noteikumi Nr. 378 un pastarpināti daudzi citi MK noteikumi, kas regulē medikamentu apriti, kompensācijas sistēmu un licencēšanas kārtību. Medicīnas un farmācijas nozarē ir daudz risināmu problēmu, kuru regulējums nav tik sakārtots kā medikamentu un citu aptiekās nopērkamo preču reklāmas noteikumi.
4) Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur noteikts, ka aptiekas nedrīkst samazināt cenu kompensējamiem medikamentiem. Lietuvā un Igaunijā aptieku lojalitātes kartes atļauts izmantot arī valsts kompensējamo medikamentu iegādei ar noteiktu ierobežojumu konkrētu medikamentu reklamēšanai vienas kompensējamo medikamentu grupas ietvaros. Tā vietā, lai liegtu iespēju veikt lētāku pirkumu, VM varētu paplašināt lojalitātes programmās iekļaujamo medikamentu spektru un šajā situācijā ieguvēji būtu visās puses.
5) Aizliegumam stājoties spēkā, medikamentu izmaksas iedzīvotājiem pieaugs par vidēji 3-6%, bet konkrētām preču grupām, piemēram, vitamīniem, zivju eļļai un citām, gaidāms vēl lielāks cenas pieaugums.
Rūpes par veselību un profilakses pasākumi – joprojām ekskluzīva lieta
VM argumenti ir atrauti no mūsdienu Latvijas reālās situācijas, piemēram, Eiropa noveco un Latvija tajā skaitā, tomēr atšķirībā no citām valstīm, liela daļa mūsu pensionāru ar esošo pensiju nespēj par sevi pilnvērtīgi rūpēties un jau šobrīd iegādāties nepieciešamos medikamentus.
Aptiekām lojalitātes programmu ietvaros ir iespējas piedāvāt mazaizsargātajām pircēju grupām izdevīgus nosacījumus medikamentu un citu preču grupu iegādei, vismaz nedaudz atvieglojot ikdienu.
VM nonāk nopietnās pretrunās arī pašu paustajiem mērķiem iedzīvotāju veselības veicināšanai, jo plāno veikt grozījumus, kas būtiski pasliktinās dažādu ekonomisko grupu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un iespējas iegādāties ne tikai medikamentus, bet vitamīnus, uztura bagātinātājus, asinsspiediena mērītājus un citas preces, ko izmanto profilakses pasākumu ietvaros.
Ironiski, ka VM 2014.gadu ir pasludinājusi par Ģimenes veselības gadu, popularizējot rūpes par ģimenes veselību un veselīgu dzīvesveidu, bet paralēli plāno ierobežot iedzīvotāju iespējas izvēlēties lētāko no aptieku preču piedāvājuma. Piemēram, visiem ģimenes locekļiem piemērotu vitamīnu iegāde un regulāra lietošana nav lēta un aptieku atlaižu sistēma bieži ir vienīgā iespēja tos iegādāties un lietot regulāri.
Ja VM mērķis ir sabiedrības veselības veicināšana visu vecumu grupu iedzīvotājiem, tai būtu jāatbalsta jebkādas iedzīvotāju pūles rūpēties par savu veselību ne tikai tad, kad slimība jau ir ielaista un nepieciešama nopietna, dārga ārstēšana un valsts kompensējamie medikamenti.
Grozījumi ir izdevīgi tikai lielajiem aptieku tīkliem, tie jāaptur
Ņemot vērā pretrunīgo argumentāciju, uz kā pamata tiek virzīti grozījumi MK noteikumos Nr. 288, ir pamatotas bažas, ka aptieku lojalitātes programmu aizliegums tiek virzīts lielākā vairumtirgotāja interesēs tirgus konkurences samazināšanai. Likvidējot iespēju izvēlēties izdevīgāko no aptieku piedāvājuma, aptiekas preču cenu diktēs dominējošais tirgus spēlētājs, un zaudētāji diemžēl būs arī pircēji, tajā skaitā – mazāk aizsargātās iedzīvotāju grupas.
Aptieku Attīstības biedrība uzsver, ka aptieku lojalitātes programmu saglabāšana ir gan sabiedrības, gan nozares interesēs, jo grozījumu rezultātā zaudētāji būs visi, izņemot atsevišķas interešu grupas. Šajā situācijā redzam tikai vienu risinājumu – atcelt plānoto lojalitātes programmu un tajā skaitā arī lojalitātes karšu aizliegumu.
Autore ir Aptieku Attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja
Komentāri (34)
dinalilisone 14.05.2014. 12.46
“lojalitātes programmas ir jāaizliedz, jo lojālajiem klientiem piešķirtās atlaides veicina pārmērīgu zāļu lietošanu” – šis gan ir labs joks :))) t.i. ja aptiekas precei ir atlaide, tad pērku un ēdu vai vajag vai nē :)
0
Uldis Šneiders 14.05.2014. 15.10
Mulsinoši ir tas, ka visas lietas, kas faktiski ir ministriju neizdarība vai nevēlēšanās risināt, tiek bīdītas aizlieguma stilā. Baidos, ka valsts institūcijas, sajutušas drīzu galu vai nespēju un vājumu, sāk darboties mazliet Viduslaiku vai 50. gadu VDK stilā. Izskatās, ka nu jau bāleliņiem reāli širmis iet ciet…
4
Lolyta > Uldis Šneiders 14.05.2014. 16.31
Ja nebūtu valsts iestāžu kontroles zāļu jomā, tad mēs vēl tagad pirktu zāles pēc reklāmām, bet bez jebkādām garantijām, ka nākamajā mēnesī mēs no tām neatstiepsim kājas. Var diskutēt, kāda kontrole tieši ir vajadzīga, bet nu doma ir tāda, ka aptiekām nav jābūt tādam pašam biznesam kā pārējo preču tirgošana.
0
Uldis Šneiders > Uldis Šneiders 23.05.2014. 11.36
Tas būtu skaidrs, bet galu galā zāļū lietošana ir katra paša un ārsta ziņā. Ja kāds ir TIK izglītots, ka rij saujām, uzskatīsim to par dabisko atlasi…
0
liva > Uldis Šneiders 15.05.2014. 00.41
No kura laika? Protams, ka ne jau PSRS laikos, bet rietumos gan ļoti plaši reklamēja Talidomīdu pret sliktu dūšu. Viss jau bija ļoti labi līdz brīdim, kad sāka dzimt bērni bez locekļiem. Tad pat lielākie kapitālisma cīnītāji aizdomājās, ka valstij vajadzētu nodarboties ar zāļu kontroli un atļaut tirgot tikai labi pārbaudītus medikamentus.
Tagad tik bīstamas zāles vairs tirgū parādīties nevar, tāpēc zāļu kompānijas mēģina pelnīt savādāk – reklamējot un bīdot tirgū drošus, bet mazefektīvus medikamentus. Tiem nav grūti dabūt atļauju, kaitēt tie īpaši nevar. Piemēram, Tamiflu ir diezgan padārgas zāles, bet tā efektivitāte beigās izrādījās diezgan niecīga (par ko Roche bija noklusējusi).
0
Uldis Šneiders > Uldis Šneiders 14.05.2014. 18.40
Hm… Kopš kura laika zāles kāds pērk “pēc reklāmām”? Ja jau to dara, nez vai kādas programmas vai kartes neesamības to apturēs. Cik atceros, arī 80. un 90. gados zāles lietoju pēc receptēm, izņemot ogli un aspirīnu. Tāpat – cik zinu – kartes lieto ļaudis, kam zāles jau ir ikdiena un tad, sakrājot “punktus” var dabūt atlaidi, kas ir tikai normāli. Droši vien enerģisku zāļu lietotāju NAV mazums, bet tad ir cits jautājums – kā šie pie recepšu zālēm tiek? Ja runa ir par bezrecepšu medikamentiem, še būtu cita rīcība apsveicama. Patlaban situācija ir tāda, kā daudzviet: valsts ir nolaidusi “raini” pēc pilnas programmas un nu strauji ķeras to apkarot. Tā mums bija ar kukuļiem, ātruma pārsniegšanu, alkoholu… Daudz ko.
0
Ieva 14.05.2014. 16.18
Atkal kārtējais puritāniskais piegājiens. Doma jau pareiza- atlaides veicina zāļu nedibinātu lietošanu, tikai nav skaidrs, kāpēc tas attiecas arī uz aptiekā pārdodamajām ne-zālēm. Kāpēc tas attiecas uz atlaižu kartēm kā tādām, nevis uz atsevišķām preču kategorijām. Piemēram, vai kas slikts notiks no tā, ka atlaides būs pārsienamajiem materiāliem, pamperiem utt, Vai tas, ka bērnam mazāk būs jādzīvo ar slapju dibenu, nav drīzāk labi?
Ierēdņiem dikti patīk aizliegt. Nu dikti! Jo tas ir tik vienkārši. Bet ierēdņiem nepatīk domāt, kā panākt vajadzīgi mērķi. Jo vieglāk tak ir aizliegt, nedomājot…
Latvijā, diemžēl, tādu likumu daudz.
Labi domātais likums tirgot alkoholu pēc 22:00 ir izsaucis veselas točku kustības rašanas, medicīnas izdevumu palielinājumu ārstējot alkoholiķus, nāves Preiļos un Jelgavā. Tas gan nāk komplektā ar policijas impotenci cīņai ar točķām, jo, kā raksta Pēteris Apinis- ciemā, to, kur ir “točka” zin visi, izņemot ciema policistu…
Labi domātie likumi cīņai ar kūlas dedzinātājiem ir izsaukuši dedzināšanas rekordu šogad, ir noveduši pie negadījumu smaguma palielināšanās un vainīgo nesodāmības.
Aizliegums izglītības sistēmā nestrādāt skolotajiem bez pedagoģiskās izglītības ir novedis pie “iespējamās misijas”, kas piesaista jauniešus… bez pedagoģiskās izglītības…
No svaigām lietām- likums bloķēt azartspēļu domainus nav izpildāms, rada tikai liekus papildus izdevumus interneta izplatītājiem.
A viss, kas ir vajadzīgs- pēc būtības padomāt par to, kā sasniegt mērķi. Un nevis tupi aizliegt.
1
Aivars Krauklis > Ieva 14.05.2014. 17.18
Piekrītu ar visām četrām un tikai mazu precizējumu. To postu, ko nodara bezrepcešu zāles, (baisi noskatīties, ko aptiekā kaudzēm pērk reklāmu saskatījušies pensionāru vecuma ļaudis un, diemžēl, zinu arī tādas iepirkšanās sekas) jāapkaro ar visiem produktīviem līdzekļiem. Pieļauju arī reklāmas un atlaižu aizliegumu, bet – tikai un vienīgi bezrecepšu medikamentiem.
0