Eiropas Parlamenta vēlēšanas. 24.maijs. Kāpēc iet vai kāpēc neiet?
Skolā, politikas un tiesību stundā mācoties par demokrātiju, skolotāja uzsvēra, ka pilsoņa pienākums ir piedalīties vēlēšanās. Demokrātija nav iespējama, ja pilsoņi neiet vēlēt.
Man gan šķiet, ka demokrātiskā valstī balsstiesīgam pilsonim ir tiesības arī izvēlēties nebalsot, ja viņu neuzrunā neviena partiju iesniegtā programma un kandidātu saraksts. Piemēram, pašvaldību vēlēšanas Rīgā, manuprāt, tika pārvērstas par cīņu ar ļaunuma impēriju, kur pie pilna prāta esošam latvietim jau nu izvēlei ir jābūt skaidrai. Man nebija. Man nešķita, ka būtu jāveido sakarība starp pašvaldību vēlēšanām un Latvijas neatkarības atjaunošanu. Manuprāt, ir bezatbildīgi spiest uz pogas ar nosaukumu «Vai nu mēs, vai tu jau zini, kādas šausmas». Pirmkārt, tāda veida pabiedēšana dod iespēju izvairīties no vēlētāja dabūšanas savā pusē, piedāvājot skaidrus un izpildāmus solījumus. Otrkārt, tajā brīdi, kad varbūt to pogu patiešām vajadzēs, tā būs tik ļoti izspaidīta, ka vairs nevarēs saprast – pievērst uzmanību vai laist gar ausīm?
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām no partiju puses nav dzirdama retorika par «liktenīgo balsojumu». Taču šī sajūta jau ir gaisā. To nav nepieciešams radīt. Nesenie Eirovīzijas rezultāti diezgan skaidri pauda to, ka mums nav problēmu par labāko atzīt bārdainu meiteni, bet jums Austrumos gan tas sagādā problēmas. Mums sagādā problēmas neatkarīgas valsts daļas iekļaušana citas valsts sastāvā, bet lielai daļai kaimiņvalsts iedzīvotāju tā nav problēma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.