Cilvēktiesību aizstāvības organizācija aicina Norvēģijas prokuratūru sākt izmeklēšanu par advokāta Magņitska nonāvēšanu
Norvēģijas Helsinku komitejas ģenerālsekretārs Bjerns Engeslands trešdien iesniedzis savas valsts prokuratūrai pieprasījumu sākt kriminālizmeklēšanu par triju Krievijas amatpersonu iespējamo vainu Krievijas advokāta Sergeja Magņitska nāvē cietumā Maskavā 2009.gadā. Šis ir pirmais gadījums, kad kādā Eiropas valstī tiek prasīts sākt kriminālizmeklēšanu par Krievijas varas pārstāvju rīcību šajā plašu starptautisku rezonansi ieguvušajā lietā.
Magņitskis mira 2009.gada novembrī pēc 358 pirmstiesas aizturēšanas centrā pavadītām dienām. Viņu arestēja pēc tam, kad viņš bija apvainojis vairākas Krievijas amatpersonas liela mēroga korupcijā un Krievijas budžeta izzagšanā. Magņitskim tika liegta pienācīga medicīniskā aprūpe, un viņš mira astoņas dienas pirms termiņa, kad viņš būtu bijis jāatbrīvo vai jātiesā.
Engeslands prasa sākt izmeklēšanu par Krievijas Iekšlietu ministrijas izmeklētāja Oļega Siļčenko, kā arī vēl divu ministrijas amatpersonu – Artjoma Kuzņecova un Dmitrija Markova – rīcību, kura ir pietiekami dokumentēta un norāda uz viņu tiešu vainu Magņitska spīdzināšanā, kas bija viņa nāves iemesls.
Iesniedzējs pamato savu prasību ar Norvēģijā spēkā esošo tā dēvēto universālo jurisdikciju, kas ļauj tiesībsargāšanas iestādēm ierosināt krimināllietas par iespējamajiem noziegumiem, kurus citu valstu pilsoņi veikuši citu valstu teritorijā, pārkāpdami starptautiskās konvencijas. Šajā gadījumā tā ir ANO Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kurai ir pievienojusies arī Krievija.
Magņitskis bija firmas Fireston Duncan auditors Maskavā un pārstāvēja britu investīciju fondu Hermitage Capital Management. 2008.gadā viņš atklāja vērienīgu shēmu, kā Krievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki bija izkrāpuši 230 miljonus ASV dolārus Krievijas nodokļu maksātāju naudas. 2007.gada jūnijā Iekšlietu ministrijas darbinieki bija veikuši kratīšanu Hermitage birojā un tās laikā sagrābtos dokumentus izmantoja, lai piesavinātos fonda pārraudzītās firmas un pieprasītu to nodokļos samaksāto 230 miljonu dolāru atmaksu.
Shēmas organizētāji atriebjoties sarīkoja Magņitska kriminālvajāšanu, apsūdzot viņu pašu šīs naudas izkrāpšanā. 2013.gada jūlijā Maskavas Tveras rajona tiesa atzina Magņitski par vainīgu nodokļu nemaksāšanā. Tas bija pirmais gadījums Krievijas vēsturē, kad notiesāts miris cilvēks. 2014.gada janvārī Krievijas Iekšlietu ministrija sāka jau otru krimināllietu pret mirušo juristu.
Vairākas valstis ir paziņojušas par ieceļošanas aizliegumu un citām sankcijām tām Krievijas amatpersonām, kuras saistītas ar Magņitska nāvi. ASV Kongress 2012.gadā pieņēma likumu, kas liedz iebraukšanu valstī un paredz kontu iesaldēšanu amatpersonām, kuras ir Valsts departamenta un Finanšu ministrijas izveidotajā tā dēvētajā Magņitska sarakstā. Eiropas Parlaments 2.aprīlī apstiprināja savu „Magņitska sarakstu” ar 32 Krievijas pilsoņu vārdiem, kuriem aicina aizliegt iebraukšanu Eiropas Savienībā un iesaldēt rēķinus. (EP aicinājuma ievērošana gan ir ES dalībvalstu ziņā, bet iebraukšanas aizliegums vienā Šengenas zonas valstī automātiski attiecas uz visām.)
Norvēģijas krimināllikums par spīdzināšanu paredz cietumsodu līdz 21 gadam. Prasības iesniedzējs Engeslands norāda, ka Norvēģijas likumi un starptautiskās vienošanās ļauj Norvēģijas tiesībsargātājiem ierosināt sākotnējo izmeklēšanu, kas palīdzētu sagatavoties iespējamo noziedznieku kriminālvajāšanai gadījumā, ja viņi nokļūtu Norvēģijas teritorijā vai Norvēģijas jurisdikcijas sniedzamībā. „Tie, kuri spīdzināja un nogalināja Sergeju Magņitski, nedrīkst palikt nesodīti,” Norvēģijas Helsinku komitejas ģenerālsekretārs raksta savā iesniegumā prokuratūrai.
Komentāri (6)
Janka, Janic 23.04.2014. 08.31
krievi uz spiidzinaašanu ir nadziigi , vai tad kaadam nav zinaami čekas pastraadaatie noziegumi Riigaa Stabu ielaa un Liepaajas Zilajaa briinumaa ,tas viņiem asiniis no pasaules sirotaajie mongoļu tataaru laikiem kuru juugaa krievi smaka 300 gadus , ja laika gaitaa inteliģence kaut nieciiga bija atjaunojusies , tad tos piebeidza ļeņina un staļina teroristi, jau Šveiks ar saviem ciiņu biedriem tika briidinaats , nekad nepadoties krieviem guustaa , jo viņi guustekņus pakarot , nogriežot tiem dabiigaas lietas un iespraužot tiem mutees, noteikti tur daļa patiesiibas bija , neba Hašeks filozofs buudams , buutu kautko uz dullo rakstiijis , piemeeri jau par krievu zaldaatu un virsnieku zveeriibaam nav taalu mekleejami , kad tiesaaja pulkvedi par nepilngadiigas čečenietes izvarošanu savu zaldaatu priekšaa, ko tagad krievi dara ar ukraiņiem svaigi okupeetajaas teritorijaas, protams šaadi noziedznieki sodaami iipaši bargi , nevar taadiem buut atlaides.
0
ligakalnina 23.04.2014. 08.37
Krievijā jau tā ņirgāšanās par tiesiskumu turpinās, notiek prāva pret jau mirušo Magņitski, tagad arī ierosināta lieta pret to firmu, kuras jurists bija Magņitskis.
Pēc principa – labākā aizsardzība ir uzbrukums.
Korumpētības un politiskās ietekmējamības ziņā Krievijas tiesu sistēma pārspēs jebkuru Zambiju un tiecas uz Ziemeļkoreju.
Būtu jau labi, ja tā tiesas prāva Norvēģijā notiktu, iespēju robežās, un, kaut vai ar smbolisku rezultātu, jo vairāk pasaule uzzinās par to, kas notiek Krievijā, jo labāk.
0
Ivars Ozols 23.04.2014. 13.38
Ja var pat tiesāt cilvēku pēc nāves, tad tiesāt in absentia nav nekādu problēmu.
Pēc vainas pierādīšanas šiem indivīdiem vairs tik ļoti neprasīsies atpūsties Eiropā.
0