Apgabaltiesa nedod valstij tiesības uz Rīgas kinostudijas filmām

Tiesa noraida Kultūras ministrijas prasību lietā par autortiesībām uz padomju laikos uzņemtajām 973 filmām

Rīgas apgabaltiesa otrdien pilnībā noraidīja Kultūras ministrijas (KM) prasību strīdā par mantiskajām autortiesībām uz “Rīgas kinostudijā” tapušajām 973 padomju filmām, kas uzņemtas laikā no 1964.gada līdz 1990.gada 4.maijam, ziņo LETA.

Apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš teica, ka tādā veidā šis spriedums ir pretējs pirmās instances spriedumam, kas prasību apmierināja. Pilns spriedums lietā būs pieejams 25.aprīlī, kad to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pērn atzina KM autortiesības uz minētajām filmām, ievērojot darba autoru – darba radītāju – mantiskās un personīgās tiesības, savukārt a/s “Rīgas kinostudija” spriedumu pārsūdzēja.

Tiesa toreiz arī atzina KM tiesības publicēt, atveidot un izplatīt filmas visos iespējamos veidos, ievērojot darba autoru – darba radītāju – mantiskās un personīgās tiesības, kā arī tika atzītas valsts tiesības saņemt atlīdzību, ja kādu no filmām izmanto citas personas, un atzītas tiesības uz neaizskaramību uz filmām, arvien ievērojot darba autoru tiesības.

Papildus pirmās instances tiesa atzina KM tiesības uz filmu oriģinālu vai to kopiju izplatīšanu – retranslēt pa kabeļiem, padarīt pieejamu pa vadiem, nomāt, īrēt un publiski patapināt, ievērojot darba autoru personiskās un mantiskās tiesības. Tika atzīts, ka “Rīgas kinostudija”, prettiesiski uzdodoties par filmu autortiesību īpašnieku un noslēdzot līgumu ar “Voxell Aps”, ir aizskārusi Latvijas valsts blakustiesības uz filmām. Tiesa aizliedza “Rīgas kinostudijai” publicēt, atveidot un izplatīt šīs filmas.

No “Rīgas kinostudijas” par labu KM tika piedzīti zaudējumi 29 517 latu (41 999 eiro) apmērā.

Tiesa atzina arī filmu autoriem neatsavināmās personiskās un mantiskās tiesības uz viņu radītajiem darbiem, tiesības atļaut vai aizliegt darbu izmantošanu, kā arī saņemt atlīdzību par šo filmu izmantošanu, nomas, iekasētās nesējas atlīdzības.

“Rīgas kinostudijas” valdes priekšsēdētājs Armands Liberts pēc sprieduma pasludināšanas pauda viedokli, ka no juridiskā aspekta “tas ir pilnīgi nepamatots”, tāpēc tiks pārsūdzēts. Tomēr viņš piebilda, ka rezultātā visām trim iesaistītajām pusēm būs savā starpā kaut kādā veidā jāvienojas, jo, kamēr turpinās tiesvedība, nevienam nebūs labuma. Liberts minēja, ka visām pusēm vajadzētu apvienoties īpašā fondā, lai izplatītu filmas.

Atbildētāja – “Rīgas kinostudijas” – pārstāvis tiesā advokāts Egīls Radziņš iepriekš atzīmēja, ka visloģiskākais šī strīda risinājums būtu izlīgums. “Rīgas kinostudijas” valdes priekšsēdētājs Liberts piebilda, ka kopš KM prasības iesniegšanas ļoti daudz kas ir mainījies, piemēram, ir likvidēta Dānijā reģistrētā kompānija “Voxell Aps”, ar kuru “Rīgas kinostudija” savulaik noslēdza līgumu.