Deputāte: Imigrācijas likuma grozījumu atlikšana ietekmēs valsts drošību

Saeima likuma grozījumus par uzturēšanās atļaujām vērtēs 24.aprīlī

Atliekot Imigrācijas likuma grozījumu stāšanos spēkā līdz 2015.gada 1.janvārim, deputāti liedz iespēju stiprināt Drošības policijas kapacitāti veikt visu termiņuzturēšanās atļauju (TUA) pieprasījumu kvalitatīvu izvērtēšanu, trešdien norāda Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP). Viņa uzskata, ka Imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā ir valsts drošības jautājums.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien pabeidza darbu pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Plānots, ka parlamenta plenārsēdē šo likumprojektu izskatīs 24.aprīlī.

Kā informē Kalniņa-Lukaševica, Tautsaimniecības komisijā, bloķējoties Saskaņas centra (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātiem, ar vairākumu balsu lemts par Imigrācijas likuma spēkā stāšanos tikai 2015.gada 1.janvārī.

Savukārt pēc Iekšlietu ministrijas, kuru vada RP ministrs Rihards Kozlovskis, ieteikuma Reformu partijas, “Vienotības” un Nacionālās apvienības deputāti aicinājuši likuma spēkā stāšanās termiņu būtiski saīsināt – noteikt jau šā gada 1.jūliju vai 1.augustu.

Atliekot likuma spēkā stāšanos, tiek radītas vairākas būtiskas problēmas, uzskata Kalniņa-Lukaševica. Tiek atlikta nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšana līdz 250 000 eiro, par kura iegādi var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA). Tāpat nevarēs sākt darboties Ekonomikas attīstības fonds, kurā būtu jāiemaksā 5% no katra darījuma vērtības un no kura finansētu Drošības policiju, tās kapacitātes stiprināšanai, pirmā mājokļa atbalsta programmu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmu darba vietu izveidei reģionos.

„Iekšlietu ministrija jau vairākkārt norādījusi, ka kritiski nepieciešams stiprināt Drošības policijas kapacitāti TUA piešķiršanas izvērtēšanai,” norāda Reformu partijas frakcijas vadītāja. „Tas ir tiešā veidā saistīts ar Latvijas drošības interesēm un spēju kontrolēt, kādām personām tiek piešķirtas termiņa uzturēšanās atļaujas.”

Vērtējot Imigrācijas likuma grozījumus, komisija jau iepriekš vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro līdzšinējo 150 000 eiro vietā, tāpat komisija vienojās no 50 000 līdz 80 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību, ziņo LETA.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā. Vēl komisijā atbalstu guva priekšlikums, kas paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro.

Sākotnēji šo likumprojektu bija iecerēts izskatīt 30.janvāra Saeimas sēdē, tomēr Saeimas komisija jau iepriekš lūdza pārcelt Imigrācijas likuma grozījumu izskatīšanu uz 10.aprīli. Savukārt trešdien deputāti vienojās grozījumus Imigrācijas likumā izskatīt 24.aprīlī.