90% “legālo narkotiku” tirdzniecības vietu atrodas Rīgā un tās tuvumā

Gada laikā tirdzniecības vietu skaits sarucis par 11 vietām

Aptuveni 90% no visām Latvijā esošajām “legālo narkotiku” tirdzniecības vietām koncentrējas Rīgā vai tās apkārtnē. Kopumā patlaban Rīgā ir 34 “legālo narkotiku” tirdzniecības vietas, otrdien valdības sēdē minēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Gada laikā tirdzniecības vietu skaits sarucis par 11 vietām. Citviet Latvijas reģionos tirdzniecības vietu koncentrācija ir salīdzinoši neliela – Zemgales reģionā, Jelgavā, ir viena tirdzniecības vieta. Policija patlaban veic šīs vietas monitoringu. Arī Latgalē, Daugavpilī, ir viena “legālo narkotiku” tirdzniecības vieta, liecināja Kozlovska rīcībā esošie Valsts policijas dati.

Savukārt Liepājā “legālo narkotiku” pārdotava nesen kā aizvērta, ziņo LETA.

Kozlovskis minēja, ka policijas darbinieki kopumā ir izņēmuši lielu skaitu psihoaktīvo vielu paraugu ar mērķi veikt ekspertīzes. Šādu ķīmisko manipulāciju jeb ekspertīžu veikšana no Valsts policijas prasa salīdzinoši lielu finansējumu, jo viena ekspertīze izmaksā aptuveni 40 eiro.

Pagājušā gada laikā Valsts policija par ekspertīzēm samaksājusi 60 000 latu jeb 85 372 eiro, savukārt šogad iztērēti jau 10 000 eiro. Kā iespējamo risinājumu, ministrs norādīja izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē soda apmēru par aizliegto psihoaktīvo vielu laišanu apritē. Vienlaicīgi viņš minēja, ka simtprocentīgi izskaust vielu apgrozību valsts līmenī noteikti nebūs iespējams, kamēr no sabiedrības daļas pēc šīm vielām būs pieprasījums.

Diennakts režīma variants, kurā policijas darbinieki patrulētu ielās, Rīgas reģionā vien prasītu aptuveni 320 patruļdienesta policistu. Kozlovskis norādīja, ka šāds darbības variants nav reāls, tāpēc cerības tiek liktas uz normatīvo regulējumu, proti, pakļaujot psihoaktīvo vielu apriti Krimināllikuma normām.

Normatīvo aktu papildinājumi varētu paredzēt kriminālatbildību par patlaban administratīvā akta pārkāpumu par aizliegto vielu laišanu apritē. Labojumi normatīvajos aktos nepieciešami, jo Valsts policija konstatējusi, ka vairumā gadījumu apritē ir vielas, kuras jau ir iekļautas pagaidu aizliegumā. Savukārt par administratīvā akta pārkāpumu patlaban ir paredzēts administratīvais sods, kas nav gana efektīvs.

Pieļaujot kriminālatbildību par administratīvo pārkāpumu, kas saistīts ar “legālo narkotiku” apriti, varētu aizkavēt vielu pārdevējus.

Tāpat Kozlovskis minēja iespēju pierādīšanas pienākumu un tā izmaksas pārlikt uz personām, kas nodarbojas ar vielu sertificēšanu. Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene (V) uzskata, ka svarīgi izglītot jaunatni par narkotisko vielu lietošanas kaitīgo ietekmi. Paredzēts izveidot videolekcijas par apreibinošo vielu negatīvo ietekmi, kuras demonstrētu 100 klasēm Latvijā. Niecīgo klašu skaitu Circene skaidroja ar finansējuma trūkumu. Tāpat iecerēts demonstrēt līdzīga satura videofilmu, ko nodotu skolu rīcībā. Šos materiālus izrādīs skolēniem 7. un 9.klasēs.

Circene arī izcēla nepietiekamās rehabilitācijas iespējas – nelielā finansējuma dēļ pašreiz rehabilitācija iespējama sešiem bērniem. Ministre uzsver, ka šis skaits jāpalielina līdz 100 pacientiem. Viņa minēja, ka šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 300 000 eiro.

Patlaban stājušies spēkā likuma grozījumi, kas padara efektīvāku “legālo narkotiku” izplatības ierobežošanu un kontroli. Saeimas pieņemtie grozījumi paredz ģenēriskās formulas izmantošanu, iekļaujot jaunas vielas Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu sarakstā. Ja pirms tam vielas tika uzskaitītas pēc to maisījuma sastāvdaļu formulas, tad šobrīd aizliegta ir pati pamatformula, no kuras tiek veidotas pārējās vielas.