Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Foto: ITAR-TASS/LETA
Krievijas prezidenta runas raidītie signāli pasaulei
18.martā Kremļa Georgija zālē, kur nereti tikuši pieņemti Krievzemei svarīgi lēmumi, prezidents Vladimirs Putins vienuviet pulcēja visus parlamenta deputātus, dažādu reliģisko konfesiju pārstāvjus un tā saucamo vienkāršo tautu, lai inscenētu ko līdzīgu 1940.gada 5.augustā notikušajai Latvijas uzņemšanai PSRS.
Šoreiz gan lomas bija mainītas un mikrobiologa Kirhenšteina vietā uzņemšanu Krievijas Federācijā lūdza kādreizējais recidīvists Sergejs Aksjonovs. Interesants fakts, ka Kremlis jau otro reizi Ukrainas sakarā likmes liek uz bijušiem noziedzniekiem. To iespējams skaidrot vienīgi ar Putina iepriekšējo darba pieredzi drošības struktūrās.
Emocionāliem epitetiem uzlādētā Putina runa lika arī zālē sēdošajiem kā uz burvju mājiena neskaitāmas reizes gan aplaudēt vadoņa sacītajam, gan celties kājās un gavilēt. Tomēr vairāk par visu šī bija ne tik daudz līksma Krimas un Sevastopoles uzņemšana Krievijas sastāvā, cik vēstījums pārējai pasaulei par to, ko Putins ir sagatavojis un kurp Krievija gatavojas iet kā tuvākā, tā tālākā nākotnē.
