Jumta kopnes savienojuma mezgls izrādījās vājā vieta, kas vēlāk izraisīja Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielāko katastrofu
Traģiskais lielveikala „Maxima” jumta sabrukums, kas notika pirms četriem mēnešiem – 21.novembra vakarā – Zolitūdē, bija ieprogrammēts jau projektā, liecina žurnāla “Ir” rīcībā esošā informācija un ekspertu liecības.
Traģēdijā bojā gāja 54 cilvēki. Policijas izmeklēšana joprojām notiek, un tā atsakās prognozēt, kad tiks noskaidroti traģēdijā vainīgie. Taču būvniecības ekspertu aprēķini atklāj stindzinošu secinājumu – pieļautās kļūdas ir tik rupjas, ka jumta sabrukšana bija ieprogrammēta jau projektā.
Kā noskaidrojis žurnāls „Ir”, „HND Grupas” sākotnējā projektā, kas apstiprināts Rīgas būvvaldē, bija paredzēta vienlaidu jumta kopne jeb sija. Projekta īstenošanas laikā to aizvietoja ar divdaļīgu, un tieši kopnes savienojuma mezgls izrādījās vājā vieta, kas vēlāk izraisīja Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielāko katastrofu.
Būvinženieru vidē nešaubās – jumts uzgāzās uz galvas, jo kopņu savienojuma mezgls neizturēja tā svaru. To rādīja jau pirmās sagruvušās ēkas fotogrāfijas, un divu dažādu būvinženieru biroju kontrolaprēķini apliecina – kopnes apakšējās joslas mezgla nestspēja bija stipri mazāka par nepieciešamo. Rupjo kļūdu būvinženieri identificējuši projekta dokumentācijā.
Informācija par to, kurš tieši ierosināja sadalīt kopnes, kā dēļ tika pieļauta liktenīgā kļūda, ir pretrunīga. Teju visi iesaistītie apgalvo – tie nebija viņi, raksta žurnāls.
Konstruktors Ivars Sergets apgalvo, ka kopni sadalīt ierosinājis vietējais metāla konstrukciju ražotājs „Vikom Industry”. Lai arī Sergets uzskata, ka kopnes sadalīšana ir normāla prakse, viņam oponē citi būvinženieri, kuri prasību sadalīt kopni Zolitūdes projektā vērtē kā pilnīgi nepamatotu.
«Godīgi sakot, es nepiekristu sadalīt, jo tas ir vēl viens mezgls kritiskā vietā – pēc būtības tiek radīts risks tur, kur to nevajag radīt,» saka Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Gatis Počs. «Kopne ir 16 metrus gara, tādu pilnīgi mierīgi var transportēt uz būvlaukumu,» uzskata arī būvinženieris Valters Celmiņš, kurš ir veicis projekta ekspertīzi arhitektu biroja „Kubs” uzdevumā.
„Vikom Industry” žurnālam „Ir” teica, ka komentārus nesniegs, kamēr nebūs beigusies policijas izmeklēšana. Savukārt kāds cits būvinženieris, kurš nevēlējās publicēt savu vārdu, atstāsta sarunu ar „Vikom” cilvēkiem, kuri teikuši – savienojuma mezgls projektā jau bijis, pirms ģenerāluzņēmējs „Re&Re” viņus nolīdzis konstrukciju piegādei. Sākotnēji it kā figurējis cits izgatavotājs, kāda lietuviešu kompānija, kura tad arī pieprasījusi divdaļīgas kopnes.
„Re&Re” ģenerāldirektors un līdzīpašnieks Didzis Putniņš apgalvo, ka viņi, gatavojoties izsludinātajam tenderim, saņēmuši rasējumus jau ar divdaļīgām kopnēm. «Mēs nezinām, ar ko pasūtītājs kontaktējās pirms kontrakta slēgšanas. Viņi jau runā ar vienu, otru firmu, paši pārbauda cenas, ne tikai gaida, kad ģenerāluzņēmējs iedos cenu,» saka Putniņš.
Taču projektā pieļauta vēl kāda kļūda – pēc avārijas Būvinženieru konsultāciju birojs (BKB) konstatējis, ka kopnes apakšējās joslas savienojuma mezgla nestspēja bijusi trīs reizes mazāka par normatīvos prasīto.
BKB būvinženieris Aldis Grasmanis skaidro, ka tā ir milzīga kļūda, jo visi normatīvi – aprēķinu, materiālu – iekļauj drošības rezerves, kuru jēga ir nelielu neprecizitāšu gadījumos nodrošināt konstrukciju stabilitāti. «Bet šeit situācija ir diezgan traģiska,» secina Grasmanis, kurš kā policijas aicināts eksperts tūlīt pēc sabrukuma pabijis arī būvlaukumā.
Arī Celmiņš savos pārrēķinos pārliecinājies par savienojuma nestspējas nepietiekamību un to ilustrē šādi – šajā mezglā bultskrūve maksimāli varēja turēt 21 tonnu, bet reālais svars bija 23 tonnas.
Kāpēc šo kļūmi laikus neatklāja, lasiet žurnālā „Ir” Anitas Braunas rakstu „Liktenīgā kļūda” šeit.
Komentāri (23)
Ansis Reinhards 20.03.2014. 08.43
Vai svarīgi, kam jebkura ideja ienāk prātā? Svarīgi, kurš apstiprina izmaiņas jeb atkāpes no sākotnējā projekta. Tas, kurš apstiprināja, tas arī atbildīgas. Vai to tik grūti konstatēt?
Protams, būvniecības procesā bija virkne cilvēku, kas varēja pamanīt problēmu un izrādīt iniciatīvu tās novēršanā, bet tas jau ir cits jautājums…
4
janis17 > Ansis Reinhards 20.03.2014. 09.41
Nu nav jau viss tik vienkārši. Ideja var rasties ekspertam, bet apstiprināt var administrators, ja paļaujas uz eksperta profesionalitāti.
0
kreëstliv > Ansis Reinhards 20.03.2014. 13.36
Tad vajag to milzu naudu, kas nāk no ES fondiem infrastruktūrai, arī dalīt uz pusēm – pusi būvniekiem, otru pusi – valsts uzraugiem. Lai valsts uzraugi paši pielabo ēkas līdz līmenim, ka griesti virsū negāžas, ja jau pie mums būvnieki neatbild par uzcelto, bet atbild tikai pārbaudītāji, kas katrā pašvaldībā un, iespējams, nesmādē pateicības. Ja saņems pusi naudas, tad nevajadzēs iespējamās pateicības, valstij būs pietiekami naudas centralizētas būvvaldes uzturēšanai, nosegs risku un atbildību. Tagad ir kolektīvā bezatbildība, kur visu vainu uzliek nezkuras pakāpes apakšuzņēmējam.
Tikai kopš kura laika uzraugi ceļ būves???
0
Ansis Reinhards > Ansis Reinhards 20.03.2014. 10.09
> aivarsk
Ideja var rasties ekspertam, bet apstiprināt var administrators, ja paļaujas uz eksperta profesionalitāti.
————
Tad administrators arī pie vainas. Kad pienāks laiks, ka par savām darbībām, tai skaitā parakstiem, kāds nesīs atbildību?
0
Aivars Krauklis > Ansis Reinhards 20.03.2014. 10.45
Beta – atbildību par parakstiem?! Nesen viens augsti mācīts un augsti sēdošs jurists, tiesībsarga lomas tēlotājs, taču izskaidroja, ka viņš par savu parakstu uz padoto sagatavota dokumenta nekādu atbildību nenes. Tad pret tik atklātu idiotismu skaļus protestus nedzirdēja. Autors laikam skatījās pie labajiem puišiem, pie tiem, kas “par tautu”.
0
lebronj2356 20.03.2014. 11.08
Pēdējos gados plaukstošās “taupības” un izspiest līdz pēdējam tiešas sekas – visur vajag lētāk, vairāk, ātrāk un labāk ar, ja to var – bet tas lētums un ātrums nāk ar lielu joni kādreiz atpakaļ, šinī gadījumā viena veikala mērogā !
1
Signija Aizpuriete > lebronj2356 20.03.2014. 12.57
——–
“Kas māk – tam nāk!” (A.Bērziņš, pirmskara Latvijas šeftmanis)
==============================================================================
«Gaismas pils» izmaksu brīnumainās pārvērtības
http://www.youtube.com/watch?v=J05vIb-S0Ks
p.s.
No kura “skapīša” TP naudu priekšvēlēšanu kampaņai ņēma?
“Tautas partijai būs jāmaksā 1,03 miljoni latu”
KNAB: tiesas sprieduma izpilde var būt ļoti apgrūtināta
https://www.ir.lv/2011/9/22/tautas-partijai-bus-jamaksa-knab-noteiktie-1-03-miljoni-latu
0
Jānis 20.03.2014. 12.20
Es domāju, ka vainīgie ir viennozīmīgi nosakāmi, bet šī polemika tiek uzturēta, lai par vainīgiem pataisītu citus, kuriem mazākas iespējas manipulēt.
1
0
-1
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Jānis 20.03.2014. 13.14
——-
Uz jaunākā žurnāla IR vāka pat vainīgā attēls publicēts! Ir 4.maija repubļikā vārda brīvība, tirgus un drosmīgi žurnālisti – http://www.ir.lv/zurnals/206/lasit
0