Rasmusens: Krievijas intervence ir nopietnākie draudi Eiropai kopš Aukstā kara beigām (papild.)

Eksperti: Putins cenšas mainīt Eiropas robežas; Krievijas prezidenta runā ietvertie draudi Baltijas valstīm Rietumiem ir jāuztver nopietni

Krievijas intervence Ukrainā ir lielākie draudi Eiropas drošībai kopš Aukstā kara beigām, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, vienlaikus brīdinot, ka Maskavai draud starptautiskā izolācija.

“Tas ir modinātāja zvans. Eiroatlantiskajai kopienai. NATO. Un visiem tiem, kas ir uzticīgi Eiropai – veselai, brīvai un mierā,” sacīja ģenerālsekretārs.

Ir bijušas krīzes Balkānos 1990.gados, Gruzijā 2008.gadā, “bet šie ir nopietnākie draudi Eiropas drošībai un stabilitātei kopš Aukstā kara beigām”, uzsvēra Rasmusens.

Situācija ir daudz nopietnāka, zinot Krievijas rīcības mērogus, kas ir viena no lielākajām karaspēka pārvietošanas kustībām Eiropā “daudzu desmitgažu laikā”, kā arī tāpēc, ka tas notiek “tieši uz NATO robežām”, ziņo LETA/AFP.

Rasmusens nosodīja Krievijas rīcību, to dēvējot par “militāru agresiju”, kas pārkāpj Ukrainas suverenitāti. “Mēģinājumi attaisnot Krimas aneksiju ar tā dēvēto referendumu, kas notika, draudot ar ieročiem, ir nelegāli un neleģitīmi,” sacīja ģenerālsekretārs.

Bet “ja tā turpinās savu pašreizējo kursu, Krievija ir izvēlējusies starptautisko izolāciju”, norādīja Rasmusens.

NATO ģenerālsekretārs gan nenāca klajā ar militāriem draudiem, turklāt arī atzina, ka Rietumu rīcībā nav “vieglas” alternatīvas. “Nav ātru un vieglu veidu, kā stāties pretī globāliem huligāniem.” “Jo mūsu demokrātijas debatē, pārdomā un apsver alternatīvas, pirms pieņem lēmumus. Jo mēs augstu vērtējam caurskatāmību un cenšamies iegūt leģitimitāti mūsu izvēlēm. Un tāpēc, ka mēs spēka pielietošanu saredzam kā pēdējo, nevis pirmo iespēju,” uzsvēra Rasmusens.

NATO galvenās bažas ir par to, ka Krievijas intervence Ukrainā var neapstāties Krimā, bet turpināties Ukrainas austrumos, un ka šīs krīze atspoguļo Maskavas plašāko “stratēģiju”, lai paplašinātu savu kontroli reģionā, atzina alianses vadītājs.

“Notikumi Ukrainā ir spilgts atgādinājums tam, ka drošību Eiropā nedrīkst uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Mums ir jāvērš uzmanība uz to, kādas plašākā perspektīvā būs Krievijas intervences sekas attiecībā uz mūsu drošību,” norādīja Rasmusens.

Eksperti: Putins cenšas mainīt Eiropas robežas

Krievijas prezidents Vladimirs Putins cenšas mainīt Eiropas robežas. To pēc Putina runas 18.martā Kremlī, apstiprinot Krimas aneksiju, teikusi bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

Savukārt “The Economist” komentētājs Edvars Lūkass norāda, ka Putina runa iezīmē viņa apņemšanos neapstāsies impērijas paplašināšanas plānos, bet Baltijas valstis visdrīzāk varētu kļūt par Rietumu un Austrumu konfrontācijas objektu. Tomēr Rietumi joprojām “nav pietiekami iebiedēti”, uzskata Lūkass.

Klintone, otrdien uzstājoties Monreālā, teikusi, ka Putina izmanto pamatojumu Krimas aneksijai – tur ir etniskie krievi, krievvalodīgie, kuri “vienmēr bijuši Krievijas daļa”, “var attiecināt ne tikai uz Ukrainu, bet arī uz Igauniju, Lietuvu, Latviju, Piedņestru”.

Viņa norādīja, ka ir daudz vietu, kur dzīvo krievi un krievvalodīgie. Tāpēc Rietumiem, pēc Klintones domām, vajadzētu aktīvāk atbalstīt Ukrainas jauno valdību. “Eiropai vajadzētu vairāk rūpēties par sevi, lai enerģētiski nebūtu tik atkarīga no Krievijas,” teica Klintone.

Bijusī ASV valsts sekretāre uzskata, ka “Putins mēģina izmainīt pēc Otrā pasaules kara noteiktās Eiropas robežas. Ceru, ka tas nedraud ar vēl vienu auksto karu. (..) tas galvenokārt būs atkarīgs no Putina.”

Komentētājs Lūkass uzskata, ka draudi Baltijas valstīm ir ļoti nopietni. “Mēs redzam, ka nepieciešams pastiprināt Baltijas valstu aizsardzību, jo tās pašas nespēj sevi aizsargāt,” norāda Lūkass. Komentētājs uzskata – ja Putins gribētu no Baltijas valstīm radīt problēmu, tad situācija kļūtu slikta. Tas radītu tādu konfrontāciju starp lielvarām, kāda nav bijusi kopš Otrā pasaules kara.

Savā runā Putins norādīja, ka necietīs savas ietekmes sfēras sašaurināšanos. Viens no Putina aizvainojumiem, pēc Lūkasa domām, ir Baltijas valstu uzņemšana NATO, par ko viņš jūtas apmānīts, jo “katru reizi lēmumus pieņēma mums aiz muguras, nostādot fakta priekšā”.

Lūkass uzskata, ka Rietumiem uz šo Putina izteikumu jāreaģē, vēl vairāk nostiprinot Baltijas valstu un Polijas drošību, rūpējoties par NATO pozīciju stiprumu Austrumeiropas valstīs.

Sliktākā iespēja, pēc Lūkasa domām, Putina demaršam pret Baltijas valstīm ir “trešā pasaules kara sākums”.

Lūkass domā, ka Krievijas agresijai lielu iemeslu nevajag. “Domāju, ka draudi Rietumiem, paziņojot, ka tiks pielietots spēks pret to, kas viņam nepatīk, bija pietiekami nopietni. Tas zīmē nepatīkamo nākotnes ainu,” saka Lūkass. Viņš uzskata, ka Putins veido jaunu padomju pasaulsuzskatu, kas stipri atšķiras no pagājušā gadsimta 90.gadu Krievijas, kuru uzaicināja pievienoties G8 un citās starptautiskās organizācijās.

Pēc Lūkasa domām, Putina runa 18.martā bija viena no svarīgākajām kopš viņa stāšanās pie Krievijas valsts vadības stūres 1999.gadā. Putina priekštecis Krievijas prezidenta amatā Boriss Jeļcins veidoja citu valsti. “Tagad mēs redzam citu naratīvu. (..) Tā pamatā ir ideja, ka vēsture dod tiesības uz citām valstīm,” norāda komentētājs.

Pirmie paziņojumi Putina runai jau sekojuši trešdien. Tā Krievijas pārstāvis Eiropas Padomē Romāns Kokorevs sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis, ka Krievija bez Krimas savā sastāvā atgūs arī citas zemes, vēsta “Delfi.lt”.

To skaitā viņš min Moldovu, Ukrainu un citas bijušās PSRS republikas, kas tagad ir neatkarīgas valstis. Šādu likteni Krievijas pārstāvis sola arī Somijai, Polijai, Baltijas valstīm un pat Aļaskai.

Tikmēr Vācija trešdien kā aplamu noraidījusi Krievijas prezidenta Putina runā pausto pieņēmumu, ka Krimas pievienošana Krievijai ir līdzīga ar Vācijas apvienošanos, ziņo LETA.

Putins otrdien runā sacīja, ka Maskava savulaik esot atbalstījusi Vācijas atkalapvienošanos, un tagad sagaida, ka Vācija atbalstīs Krievijas centienus “atjaunot vienotību”.

Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts šos spriedumus nodēvēja par “šokējošu salīdzinājumu”, vienu no vairākām “greizajām vēsturiskajām paralēlēm”, kas minētas Ukrainas krīzes laikā.

“Vācijas apvienošanās apvienoja vienas tautas divas atsevišķas valstis. Pretēji tam, Krievijas intervences rezultātā ir notikusi Ukrainas sadalīšana,” preses konferencē Berlīnē sacīja Merkeles preses pārstāvis.

(papildināta no sākuma)