Rietumu līderi beidzot sadzird Baltijas bažas par Krievijas agresiju
Krievijas arvien agresīvākā rīcība Ukrainā liek rietumvalstu politiķiem runāt par jaunu auksto karu. Šādā karā Baltijas valstis būtu «frontes līnija». Pēdējās nedēļās notiekošās būtiskās pārmaiņas mūsu partneru attieksmē pret Krieviju rāda – viņi šo apdraudējumu sāk vērtēt kā reālu un mēģina atrast efektīvāku atbildi, kad līdzšinējā diplomātija acīmredzami cietusi neveiksmi.
Retorika tiešām arvien vairāk sāk līdzināties aukstā kara laikos lietotajai – Rietumos Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu salīdzina ar Hitleru, bet Krievijā izskan draudi iznīcināt Ameriku kodolkarā. Taču aukstais karš starp PSRS un Rietumiem bija alternatīva īstam karam, bet par Ukrainu NATO nekaros, ir vienisprātis politikas veidotāji. Pašlaik diskusijas ir galvenoties par ekonomiskajām sankcijām. Tomēr pieaug bažas, ka Krievija varētu vērsties arī pret Baltijas valstīm, kuras ir NATO un ES.
Ukraina – tikai sākums?
Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs divas dienas pirms Krimas tā sauktā referenduma Latvijas Radio teica: «Mēs varam atgriezties drūmajos aukstā kara apstākļos», jo «situācija liecina, ka mūsu kaimiņvalsts ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu – ar militāriem līdzekļiem mainīt valsts robežas».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.