Par Grieķijas parādiem neatbildam • IR.lv

Par Grieķijas parādiem neatbildam

5
Eiropas Finanšu stabilitātes fonda un Eiropas Stabilitātes mehānisma vadītājs Klauss Reglings.
Pauls Raudseps

Latvijas iesaistīšanās eirozonas glābšanas programmu finansēšanā patlaban neuzliek lielu slogu

Pēdējos gados gana bieži esam dzirdējuši par lielām naudas summām, ko eirozonas valstis velta savu ekonomiskajā bēdulejā nonākušo biedru balstīšanai un atveseļošanai. Ceturtdien, 13.martā, Latvija pievienojas Eiropas Stabilitātes mehānismam un oficiāli kļūst par līdzdalībnieci šajā procesā. Jautājums ir strīdīgs, emocionāls, bet arī sarežģīts un apaudzis ar dažādiem pārpratumiem un mītiem.

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās Klauss Reglings (Klaus Regling), kurš vada abus eirozonas glābšanas fondus – Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (European Financial Stability Facility jeb EFSF) un Eiropas Stabilitātes mehānismu (European Stability Mechanism jeb ESM). 

Kas ir ESM, un ko tas dara?

Eiropas Stabilitātes mehānisms ir EFSF jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda pēctecis. Tā bija pirmā pretkrīzes institūcija, kas izveidota 2010.gadā kā pagaidu risinājums. EFSF atbalsta trīs valstis, ESM – divas. Kopumā to «arsenāls» jeb potenciālais kreditēšanas apjoms ir 700 miljardi eiro, no tiem 238 miljardi ir tikuši piešķirti. Lielākā daļa nāk no EFSF. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu