1:0 vīriešu labā • IR.lv

1:0 vīriešu labā

2
Juris Žagars Bekingemas hercoga lomā.

Dailes teātra izrāde Milēdija – trīs neatgūstamas skatītāja dzīves stundas

Sākšu ar atzīšanos. Par spīti ieliktajai «atzīmei», Dailes teātra Lielās zāles jaunais kases grāvējs Milēdija nav «3». Jo «3» – tā ir viduvējība, pieklājīgs laiskums bez ambīcijām. To par Dž.Dž.Džilindžera jauno iestudējumu teikt nebūtu godīgi. Milēdija ir gan vairāk, gan mazāk. Neatgriezeniski zaudētas trīs stundas no dzīves, kuru laikā varētu izdarīt tik daudz derīga vai vismaz patīkama. Pretī liekams… Nu, vismaz Juris Žagars Bekingemas hercoga izskatā. 

Pirms atgriezties pie Žagara apdziedāšanas (šķiet, ka šajā sezonā nav nekā tāda, ko aktieris nespētu nospēlēt, pat Milēdijā), īsi vārdi par izrādi un lugu. Britu dramaturga Ērika Emanuela Šmita darba pamatā ir Aleksandra Dimā Trīs musketieru sižets, tikai – caur sievietes prizmu skatīts. Programmiņā iedrukāta dramaturga astoņgadīgā alter ego atzīšanās mīlestībā pievilcīgajai varonei, kā arī gluži pareizais secinājums, ka romānā mīlestībai jābūt, bet ar eņģelisko veļas šuvēju – upuri Konstanci Bonasjē – identificēties 20. vai, vēl trakāk, 21.gadsimta cilvēkam ir neiespējami. 

Tam, bez šaubām, piekritīs ne tikai tūkstošiem ierindas Dimā lasītāju, bet jo īpaši feministu dzimta, kura jau kopš pagājušā gadsimta sākuma nerimstoši cīnās, lai no vīriešu perspektīvas rakstītos klasikas darbos atdotu sievietei tai pienākošos, proti, centrālo, vietu. Šmits ir centies, tomēr diemžēl ir vīrietis, tāpēc Milēdija lugā izrādās maita nevis aiz gara brīvības un rakstura ievirzes, bet gan salūst ļaunās pasaules spiediena rezultātā – vecmāmiņa aiz reliģiska naida nobeigusi abus viņas vecākus, dēls taisās Milēdiju apprecēt, bet liktenīgais vīrietis ar grūtībām liek vārdu aiz vārda vienkāršos, nepaplašinātos teikumos. Uz mirkli atgūstot gadījumam nepiedienīgu nopietnību, jāsaka: luga piedāvā interpretācijas iespējas – sentimentālu līdzjūtību pret «stipro sievieti», kas izdzīvo, lai tur vai kas, vai arī sarkastisku smīnu par bezgalīgo optimismu, kas ļauj visa šā ārprāta vidū ticēt dzīvei un laimes sapnim.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu