Juridiskā komisija atbalsta Satversmes preambulas projektu

Komisija aicinās Saeimu likumprojektu pirmajā lasījumā skatīt 20.martā

Saeimas Juridiskā komisija pirmdien izskatīšanai pirmajā lasījumā akceptēja Satversmes grozījumu projektu, kas paredz papildināt valsts pamatlikumu ar ievaddaļu jeb preambulu. Par Satversmes preambulas projektu trīs lasījumos būs jālemj Saeimai.

Komisija aicinās likumprojektu Saeimā pirmajā lasījumā skatīt 20.martā un kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt 20.aprīli, ziņo LETA.

Saeimas priekšsēdētāja, partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa (Vienotība) uzsvēra Satversmes preambulas pieņemšanas nepieciešamību. To pierādot notikumi, kas ir sākušies pirms kāda laika, piemēram, referenduma rosināšana par krievu valodu kā otru valsts valodu.

Kā teica Āboltiņa, ir ļoti labi, ka preambulas projekts ir tapis pašlaik, lai atspoguļotu konkrētu vēsturisko situāciju un iezīmētu, ka Latvija ir Eiropas valsts vērtību izpratnē.

“Saskaņas centra” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins teica, ka ir absolūti nepareizi vairāk nekā 90 gadu vecam dokumentam pievienot jaunu preambulu. Preambula arī nonākot pretrunā ar Satversmes 2.pantu, kur teikts, ka suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Preambula var veicināt aizvainojumu un sabiedrības šķelšanu īstajos un neīstajos pilsoņos, tāpēc piedāvātais projekts nav atbalstāms, akcentēja parlamentārietis.

Komisijas sēdē viedokli pauda vairāki eksperti. Viens no preambulas projekta autoriem, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits norādīja, ka nedz Satversmes 1.pants, nedz 2.pants netiek grozīts un preambula tikai papildinātu konstitūcijas pamatpantus.

Levits skaidroja, ka preambulas projektā ir minētas mazākumtautību tautību tiesības, tādā veidā novēršot ļaunprātīgas interpretācijas par konstitūcijas ievaddaļu. No preambulas teksta arī izriet atziņa, ka referendumā nevar likvidēt valsts demokrātisko iekārtu. Savukārt minētās kristīgās vērtības ir vēsturiski saistāmas ar ikvienu Eiropas nāciju – tām nav nekāda sakara ar baznīcu, uzsvēra Levits.

Konstitucionālo tiesību eksperts jurists Lauris Liepa norādīja, ka par preambulas projektu ir norisinājusies visplašākā diskusija un arī no tiesību jomas pārstāvjiem ir saņemta konstruktīva kritika. Liepa atsaucās uz Levita pausto un norādīja, ka jaunajā preambulas projektā nav tieši minēts vārds “valstsnācija”, kas nozīmē mazāku pretrunīgumu.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) skaidroja – lai gan preambulas projektā nav lietots vārds “valstsnācija”, taču tekstā ir skaidri atklāta šā vārda būtība. Viņa pieļāva iespēju, ka varētu diskutēt par vārda “pamatnācija” lietošanu līdzīgi, kā to savos spriedumos dara Satversmes tiesa un Administratīvā tiesa.

Savu viedokli komisijas sēdē pauda arī vēsturnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Skaidrīte Lasmane un citi eksperti.

Kā ziņots, Satversmes preambulas jaunajā projektā vairs nav minēts “valstsnācijas” jēdziens. Koalīcijas partneriem izdalītajā skaidrojumā pausts – lai gan šis jēdziens nav lietots, domu tas nemaina, jo konkrētāk atklāti attiecīgā vārda atsevišķi elementi.