Dalība ES ir ļāvusi mums straujāk tuvoties attīstīto valstu labklājības līmenim
Nesen publiskotais „DNB Latvijas barometra” pētījums šoreiz veltīts Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES) tēmai, atgādinot arī par to, ka šogad apritēs desmit gadi, kopš 2004.gada 1.maijā pievienojāmies ES valstu saimei. Šis ir labs laiks, lai atskatītos uz to, kā mainījusies mūsu dzīve, kādi bijuši galvenie ieguvumi un zaudējumi līdz šim un kādas – perspektīvas nākotnei.
Piekrītu aptaujāto viedoklim, ka, no vienas puses, iespējas ceļot un strādāt citās ES dalībvalstīs no personīgās brīvības viedokļa ir neapšaubāms ieguvums. Iespēju ceļot kā ieguvumu atzīmējuši 52% aptaujāto, bet strādāt – 35% aptaujāto. No otras puses, kā būtiskākais zaudējums norādīta cilvēku aizplūšana no Latvijas (to minējuši 56% aptaujāto).
Patiesi – galvenokārt emigrācijas dēļ kopš 2004.gada iedzīvotāju skaits sarucis aptuveni par 250 000 cilvēku. Lai gan šajā laikā notikusi strauja ienākumu konverģence (Latvijas iedzīvotāju ienākumi auga straujāk nekā vidēji ES valstīs), tomēr tie joprojām gandrīz par trešdaļu atpaliek no vidējā ienākumu līmeņa Eiropas Savienībā.
Gluži saprotami, ka, ņemot vērā ienākumu atšķirības, daudzi izvēlējušies dzīvot un strādāt valstīs ar augstāku labklājības līmeni. Tomēr neaizmirsīsim, ka pirms 2004.gada vidējais ienākumu līmenis Latvijā nesasniedza pat pusi no ES valstu vidējā līmeņa un straujo ienākumu kāpumu veicināja arī iestāšanās ES un priekšrocības, ko tā ir sniegusi, – labākas tirdzniecības iespējas (bez robežām ar citām dalībvalstīm, muitas procedūrām un nodevām), augušas ārvalstu investīcijas un ES fondu finansējums, kā arī līdz ar jaunām tehnoloģijām un zināšanām audzis ražīgums.
39% „DNB Latvijas barometra” aptaujāto kā vienu no būtiskākajiem ieguvumiem norādījuši iespēju izmantot ES fondu līdzekļus valsts attīstībā.
Jāatzīst, ka ES fondu pienesums ir patiešām iespaidīgs – kopš 2000.gada, kad Latvijai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi, esam saņēmuši finansējumu 5,4 miljardu eiro apmērā (te jau atskaitīti mūsu maksājumi ES budžetā). Tas pielīdzināms ceturtdaļai no iekšzemes kopprodukta jeb gandrīz divām trešdaļām no valsts kopbudžeta ieņēmumiem 2013.gadā. Turklāt tas ir tikai tiešais efekts, jo finansējums ļāvis uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ceļus un ēkas, nodrošinājis mācību inventāru skolās un augstražīgas iekārtas rūpnīcās. Tas viss rada pievienoto vērtību vēl ilgi pēc veiktā ieguldījuma un ne vienmēr ir pat skaitliski precīzi novērtējams.
Dalība ES ir ļāvusi mums straujāk tuvoties attīstīto valstu labklājības līmenim, tādējādi pakāpeniski mazinot arī nepieciešamību finansiālu apsvērumu dēļ doties labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Emigrācijas plūsma tik tiešām apsīkusi. Tas liek cerēt, ka kādā brīdī svari nosvērsies jau uz otru pusi un arvien vairāk redzēsim tautiešus atgriežamies.
Tad arī “par” Latvijas iestāšanos ES atkārtoti balsot gatavie aptaujātie nozīmīgāk apsteigtu “pret” balsotāju skaitu, kas patlaban, pēc desmit gadiem kopš iestāšanās ES tikai nedaudz apsteidz skeptiķus – 38% “par” pret 37% “pret”…
Autore ir Latvijas Bankas ekonomiste
Komentāri (47)
Ieva 05.03.2014. 13.29
Jebkuru lietu gribās tiktāl, cik tālu tā nav iegūta, Bērniem reiz skolas zālē pa vidu novilka baltu strīpu, un teica, ka tai pāri kāpt nedrīkst. Un ko darīja bērni? Pulcējās pie strīpas, bakstīja ar kāju, mazmazlietiņ bīdija purngalu drusku pāri- nu dikti gribējās to strīpu pārkāpt.
Ar to gribu teikt, ka mēs bieži nenovērtējam to, kas mums ir. Mana māte pensionāre teica, ka nekad tik labi, kā tagad, dzīvojuši neesam. Pensija viņai maziņa, dzīves apstākļi nabadzīgi, bet tomēr teica tā. Un tas man lika aizdomāties… Latvijā bija pēckara laiks, kad lāga nebija ko ēst, Latvijā bija vācu un krievu okupācija, Latvijā bija taloni un rindas pēc tualetes papīra…
A mēs gribam Luksemburgas algas. Varam gribēt, bet vai tāpēc ir jānoliek tas, kas ir? Vai spriedelējumi par tēmu- kā būtu, ja būtu (nepievienošanās EU, NATO, devalvācija, nacionālā valūta) ir balstīti uz emocijām vai pētījumiem, vai arī tiem ir tikai pieņēmuma forma? Vai tas, kā ir, ir slikti? Vai tas, ka varbūt, kādreiz, kaut kur, kaut kam, iespējams, būtu labāk, dod tiesības kritizēt tagadni? Vai tas, ka esam neokupēti, varam paši pārvaldīt valsti, brīvi pārvietoties, strādāt, mums ir preses brīvība, nav rasu diskriminācijas, tiek ievērotas cilvēktiesības nav bijis tas pamats, lai tagad pārslēgtos uz merkantīlām lietām? Mantām, naudām,īpašumiem, labumiem, servisiem? Vai tas nav bijis tas pamats, lai kļūtu skaudīgi, skatītos vāciešu vai amerikāņu maciņos?
Vai tiešām varam zināt, kā būtu, ja tantei būtu riteņi?
Divas dzīves neizdzīvosi.
Varbūt vienkārši priecāties par šo? Un smaidīt. Arī pretimnācējam uz ielas.
1
Signija Aizpuriete > Ieva 05.03.2014. 16.47
———Ķīps:”(..)
Ar to gribu teikt, ka mēs bieži nenovērtējam to, kas mums ir.”
===============================================================================
“Jūs”, nenovērtējat, jo “mēs” bijām vareni – un būsim vareni!
Saules mūžu 4.maija režīmam!!
Aprit 25 gadi kopš par Ventspils mēru kļuva Aivars Lembergs
http://www.youtube.com/watch?v=frlgW5ERmRw
0
Ivars Ozols 05.03.2014. 13.53
Pārsteidzoši, ka 37 % iedzīvotāju šobrīd būtu pret atkārtotu iestāšanos ES. Laikam vairākumam ES negatīvā puse asociējas ar emigrāciju un pamestām ģimenēm, bet te ir jāņem vērā, ka katrs cilvēks ir apsvēris savas iespējas un izvēlējies, ka tas ir labākais risinājums. Pretējā gadījumā, ja nebūtu šāda iespēja, atliek vienīgi dziļāka nabadzība vai noziedzība, kā tas ir, piemēram, Baltkrievijā, kur faktiski tiek piekopts piespiedu darbs t.i. verdzība.
Nacionālās valūtas nomaiņa uz Eiropas kopējo valūtu liedz iespēju brīvi spekulēt ar vietējās valūtas vērtību, lai iegūtu īslaicīgu risinājumu uz nākotnes rēķina. Toties pretī ir iegūts nodrošinājums pret tādām pašām spekulācijām no ietekmīgiem ārējiem faktoriem.
NĪ burbulis neradās ES dalības dēļ. Tā cēlonis ir bezatbildīga rīcība ar ES finansējumu. Igaunija nodrošinājās šādam scenārijam jau iepriekš un tāpēc recesiju pārdzīvoja daudz vieglāk.
Ja šobrīd kāds sēro, ka Latvija ir starp nabadzīgākajām ES valstīm, tad padomājiet, vai labāk ir būt salīdzinātam ar pasaules bagātākajām vai tomēr nabadzīgākajām valstīm.
1
Signija Aizpuriete > Ivars Ozols 05.03.2014. 17.11
——-Gantrijs Tors:”(..)
Ja šobrīd kāds sēro, ka Latvija ir starp nabadzīgākajām ES valstīm, tad padomājiet, vai labāk ir būt salīdzinātam ar pasaules bagātākajām vai tomēr nabadzīgākajām valstīm.”
===============================================================================
Oligarhiem, kampējiem, eirokrātu-birokrātu šlakai un svensonu izpalīgiem IR pamatots iemesls līksmot par stagnāciju, jo pēc prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas Latvijas valsts vieta Tautas attīstības indeksa (HDI) skalā nav būtiski mainījusies.
Human Development Index http://www.geohive.com/earth/gen_hdi.aspx
Kā bijām pirmajā 50-ā, tā arī esam turpat palikuši. Ar pēdējo desmit gadu laikā sasniegto sabiedrības noslāņošanos nekur arī tāļu netiksim – kaut vai n-tos Nacionālās attīstības plānus cespsim:
Latvijā ir lielākā ienākumu nevienlīdzība Eiropas Savienībā, secina ekonomistu apvienības BICEPS īpaši Re:Baltica pētījumā.
https://www.ir.lv/2012/10/18/infografika-latvijas-ienakumu-nevienlidzibas-plaisa
“Nevienlīdzības šķēres pasaulē veras plašāk; Latvija aizvien «līderos»
http://www.db.lv/sabiedriba/nevienlidzibas-skeres-pasaule-veras-plasak-latvija-aizvien-lideros-409124
0
dace_roze_lmt_lv 05.03.2014. 14.33
Ir meli, ir lieli meli, un ir latvijas žurnālistika.
Baigie sasniegumi 10 gadu laikā. Trešdaļa iedzīvotāju jau ir prom. Apsveicu jūs neatkarības dienas priekšvakarā.
3
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > dace_roze_lmt_lv 05.03.2014. 16.52
——–aivars15 Redzi, tā ‘trešdaļa’ iedzīvotāju nav devusies uz plaukstošo Krieviju un Baltkrieviju, bet gan uz pūstošo R-Eiropu.
===============================================================================
Kas redzīgs, tas saredzēs:
“Ar 4.maija deklarāciju tautas cerētā Latvijas valsts atjaunota netika. Tika radīts ekonomiski, politiski un ideoloģiski manipulatīvs režīms, kura uzdevums bija kalpot aukstajā karā uzvarējušajām rietumvalstīm. Ko dara uzvarētāji? Tie okupē teritorijas, savāc trofejas, aizved gūstekņus. Tāds plāns tika īstenots visā postpadomju telpā, arī Latvijā.”
http://www.youtube.com/watch?v=rQIWsjI_UC0
0
Ivars Ozols > dace_roze_lmt_lv 05.03.2014. 16.16
Šķiet superīgās acs kalendārā rakstīts, ka komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena ir svinamā diena.
0
simpsons > dace_roze_lmt_lv 05.03.2014. 15.19
Redzi, tā ‘trešdaļa’ iedzīvotāju nav devusies uz plaukstošo Krieviju un Baltkrieviju, bet gan uz pūstošo R-Eiropu. Pat lata aizstāvji no SC savus uzkrājumus glabā nevis stiprajos, ar Krievijas dergīgajiem izrakteņiem nodrošinātajos rubļos, bet gan mākslīgi izveidotā valūtā – eiro!
200 tūkstoši no 2.2 miljoniem ir liels skaitlis, bet trešdaļa tā nav, izmet savu kalkulatoru.
Paldies par apsveikumu, bet šodien nav 17. novembris. Acīmredzot esi atžirdzis no plostošanas svinot Krimas okupāciju, bet vēl neesi noorentējies laikā un telpā.
0