The Latvian labour force: That shrinking feeling… 13

Foto: Edijs Pālens, LETA
Morten Hansen

 

As pointed out in my previous post, the labour force in Latvia is set for decline for many years to come due to the effects of poor demographics that started in the mid-1980s. Very small cohorts of young people are set to join the labour market while much bigger cohorts will leave it.

Noone can change the demographics of the past but might the situation be ameliorated by larger labour force participation and higher employment among those already of working age? Most likely not overly much, unfortunately, but that should not imply that nothing is to be done. Here are some numbers.

Roughly half of the Latvian population participates in the labour force i.e. is either working or looking for a job. This is not bad – it is on par with the US and UK, much better than e.g. Italy but a few percentage points behind Estonia; in other words most likely not much room for improvement here (Note: the number is possibly a bit too flattering for Latvia given relatively few children and (still) not so many pensioners – with no changes this ratio will also fall in the years to come).

A somewhat better indicator is the employment rate i.e. how big a share of working-age population is actually having a job. This rate will be high if unemployment is low – which is a cyclical issue – but also, crucially, if participation in the labour force in general is high. Data for the EU is presented in Figure 1.

Figure 1: Employment rates, 2012, EU28


Source: Eurostat

At 63% Latvia is a tad behind the EU average (64.1%) but some ten percentage points behind the best performing countries. Yes, the unemployment rate is higher in Latvia than in Sweden or the Netherlands – but not by ten percentage points. Latvia is quite good at getting people into the labour force but not outstanding.

I am happy to see that the retirement age is being raised (by 3 months per year until it reaches 65 years around 2025) – this is a necessary measure to soften the demographic impact on the labour force and a logical step since life expectancy is rising.

But what else keeps the employment rate down? Is it because Latvia has a high level of structural unemployment that makes it difficult to get more people of working age into the labour force and into jobs? This idea is disputed here and which side might be right may be tested if unemployment comes down further – will some degree of labour market overheating materialize or not?

But what of the following idea: To have a big labour force the population at large should be in good shape, mentally as well as physically. But that is not really the case here, as indicated by Figure 2, which shows the share of population suffering from ‘severe material deprivation’ (see definition here), i.e. persons with a lack of frequent access to reasonably basic needs.

Figure 2: Severe material deprivation rate, % of population, 2012, EU28


Source: Eurostat

This is just a blog post and thus not deep scientific evidence proving that a country’s showing in Figure 2 causes its performance in Figure 1 but the correlations are so large that it is tempting to think that there is indeed a link. And at least it is worth contemplating the showing of Estonia vis-à-vis Latvia (and Lithuania).

If so, one should perhaps think twice about the currently proposed health care plan, a plan that will make it harder for a quite a few to obtain health care for free. That can hardly be good for the size of the labour force.

Morten Hansen is Head of Economics Department at the Stockholm School of Economics in Riga

 

Komentāri (13)

marchaeva 25.02.2014. 15.18

Man šķiet, ka lielākais prombraukšanas motivators ir pilnīgi bezjēdzīgais nodokļu smagums uz mazāk pelnošo sabiedrības daļu.

Kāpēc nevar noteikt neapliekamo minimumu uz kaut ko stipri jēgpilnu – piem.

eur 300, un sākt rēķināt nodokļus tikai virs šīs summas.

Par progresīvo nodokli virs eur 2000 tas pats, pieņem un apliek.

Tāpat ar ES vidējam atbilstošu nodokli būtu jāapliek visi monopoli un faktiskie monopoli.

Akcīze dabas gāzei arī kaut kur pazuda. Dabas resursu nodokļi ir zemi salīdzinājumā ar ES vidējo. Tad arī esam kur esam – GINI liels un trūcīgie nevar samaksāt pat vidēji labu dzīvokli un dzīvi pilsētā.

Jā, zinu daudzi teiks, bet nodokļu bāze, utt – patiesība tomēr ir tāda, ka VIDam maksā vairāk rēķināt nodokļus šajā trūcīgo iedzīvotāju daļā nekā tiek saņemts.

Kad GINI aizies uz vidējo ES, tad arī prom nebrauks. Viss pārējais ir daudz maz ok, izņemot, protams, Krievijas dabas gāzes mega lobija pārmērīgo ietekmi LR.

+8
0
Atbildēt

3

    kaps > marchaeva 25.02.2014. 16.41

    Es nezinu kurā Latvijā jūs dzīvojat, bet jūsu aprakstītais variants nozīmētu katastrofālu budžeta deficītu, tā iemesla dēļ, ka Latvijā nav vidusšķiras kā tādas un jūsu piedāvātais risinājums nav iespējams, jo dzīvē fiziski nav īstenojams, kaut gan loģisks, jo tieši šāds mdoelis ir visās rietumu valstīs. Latvijā tikai 1.6% nodarbināto pelna virs 1400Eiro, kas būtībā ir tādas populāras valsts kā Anglija minimālais atalgojums, teiksim, trauku mazgātājam.

    +2
    -5
    Atbildēt

    0

    kaps > marchaeva 25.02.2014. 17.50

    Jūsu viedokli var vienā teikumā raksturot kā sociālistisku, respektīvi jūs plānojat ņemt nost no “bagātajiem”, savukārt, no manas pieredzes reālam biznesam(ne siles) Latvijā tik labi neklājas tam par iemeslu daudzi faktori, bet tāda ir realitāte.

    Un par kopējas naudas daudzumu šeit arī ir pufelis jo net international investment position mums ir -66% no IKP un current account balance ir bijis negatīvs visus Latvijas neatkarības gadus, no tā var secināt ka naudas šeit varbūt arī ir daudz(???), bet tā visi ir aizņemta

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    marchaeva > marchaeva 25.02.2014. 17.16

    Latvijā ir ne tikai tie kas strādā par algu, bet arī pašnodarbinātie, sia īpašnieki, aplokšņu saņēmēji, mežu un lauku īpašnieki, utt utj.

    Tas ka tikai ticēt aklai statistikai nevar rāda tirdzniecības apgrozījums un transporta parks, ka arī NI tirgus. Naudas te ir DAUDZ vairāk nekā rāda nodokļu statistika.

    Proti, te nemaksā daudzus nodokļus. Viens no iemesliem ir, ka mazapmaksāts vid ar zaudējumiem rēķina santīmus un eiro, bet lēmēji tā vietā lai palielinātu nodokļu masu ar apgrozījuma nodokli, tos aizstāj ar sia, kuri tipiski pie mums strādā “ar zaudējumiem”. Iemesls viens – biezos kā atslēdznieks un ostas un pašvaldības lutina. Tapēc arī NI nekāds, bet pašnodarbinātie traucē. Tad nu arī maz legālo darbavietu, kur sapelnīt dienišķai maizītei tiem kam vairāk pat eur 500 mēn arī nevajag.

    Angliju un Latviju nevar salīdzināt NI cenu un izmaksu dēļ, kā arī veselības aizsardzības izmaksu dēļ. Ne jau velti latviešu nodokļu maksātājs faktiski apmaksā aizbraukušo viesstrādnieku ģimenes ārstu apmeklējumus. Būtu vismaz normālas pacienta maksas ieviesuši, kā Vācijā.

    +5
    0
    Atbildēt

    0

marchaeva 25.02.2014. 18.44

Nu nodokļus savākt un par pakalpojumu samaksāt nav sociālistisks bet gan vispārpieņemts pilsoniskā sabiedrībā pieņemts finansēšanas veids. Arī progresīvais nodoklis ir faktiski visur Eiropā. Latvijā GINI ir daudz lielāks kā citur, arī korupcijas indekss augstāks. Tie visi ir vispārzināmi fakti, un no sociālisma te nav nekā. Te ir matemātika. Ja vid neatmaksājas iekasēt nodokļus trūcīgo iedzīvotāju segmentā, untrūcīgie brauc prom, tad ir tikai mormāli salikt kopā A un B, un nonākt līdz lielākam neapliekamajam minimumam. Turklāt jēgpilnam, salīdzinājuma ar citām ES valstīm.

Es tiešām nesaprotu kāpēc vēlaties saskatīt spciālismu kur tā nav – tā kā reizi ir uzņēmējdarbības legalizācija un sociālisma radītās oligarhisma prakses ierobežošana.

+6
0
Atbildēt

0

Janka, Janic 25.02.2014. 14.34

nabadziibai divi galvenie iemesli – totaala korupcija un valsts izzagšana , piemeeram mieriigi var atmazgaat 140 000 000 ls: un( http://www.diena.lv/papildinata-140-miljonus-liepaja-atmazgajis-iespejams-artis-hartmanis-756470nekas par to nav), (jezdakovu par ko no amata noņeema un taapat nekas nav), plus piesmietais tiesiskums , par ko te vispaar runaat , naak jaunas kaarteejaas veeleešanas , bet uz izmaiņaam maz ceriibu , un tas 22 gadus peec attiistiita sociaalizma sabrukuma , ne jau peec pasaules kara …

+3
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu