Mūzikas skaņas • IR.lv

Mūzikas skaņas

5
Ieva Bērziņa.
Gunita Nagle

Kādreiz tikai bērnībā bērni mācījās klavierspēli, taču pēdējos gados aizvien vairāk pieaugušo uzdrošinās spert soļus aristokrātiskas mūzikas virzienā

Kāda sieviete Orff mūzikas studijā aizrautīgi spēlē klavieres, bet aiz sienas klusi sēž vīrietis un klausās. Lai gan vairākums studijas audzēkņu ir bērni, viņu vidū ir arī pieaugušie – cilvēki, kuriem ir darbs, ģimene, pienākumi. Tomēr viņi steidzīgajā ikdienā atlicina laiku tam, ko grūti nosaukt noplicinātajā vārdā «hobijs». Klavierspēle ir kas vairāk par vienkāršu aizraušanos, tās viņiem ir durvis uz pasauli, kurā valda skaistums un vārdos neizstāstāmas jūtas. Daudzi atgriežas pie klavierēm, kas atstātas novārtā kopš mūzikas skolas laikiem, taču ne mazums ir tādu, kuri pirmo reizi ar pirkstiem skar melnbaltos taustiņus. 

«Pieaugušajiem nav tik daudz laika kā bērniem, viņiem īsā laikā jāparāda, ko var iemācīties,» stāsta Orff mūzikas studijas skolotāja Dace Ziemele. «Skolotājam jāmāk uztaustīt motivāciju, kas pamudinājusi mācīties spēlēt klavieres. Darbā ar bērniem ilgs laiks jāvelta pareizam roku un pirkstu stāvoklim, taču pieaugušos nedrīkst tā spīdzināt. Jāsaprot – kāds labprāt spēlē pēc notīm, cits mīļuprāt improvizē, vienu uzrunās klasiskie skaņdarbi, bet otram jāpiemeklē kaut kas no mūsdienu mūzikas. Darbs ar pieaugušajiem ir visīstākais izaicinājums.»

Dēls mācās, tēvs – arī

Pirms dažiem mēnešiem Jaunciema ostas klubā, kur stāv klavieres, piesēdās plastikas ķirurga, Ādažu privātklīnikas īpašnieka Jāņa Zaržecka (52) dēls un uzsita pa taustiņiem. «Neklimperē, iemācies kārtīgi spēlēt!» teica viņam tēvs.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu