Par sarkanajām līnijām • IR.lv

Par sarkanajām līnijām

6
Valdis Zatlers

Kādēļ premjera partija ar vieglu roku cenšas dalīties varā ar ZZS?

Pēdējā mēneša Latvijas politisko notikumu gaisotnē viens no biežāk pieminētajiem tematiem ir «sarkano līniju» vilkšana un dzēšana valdības veidošanas gaitā. Precīzāk, runa ir par Reformu partijas (RP) dalību valdībā, kurā par visu varu tiek mēģināts ievilkt ZZS. Izskan pieņēmumi par oligarha Aivara Lemberga ietekmes restaurāciju. Nevaram kā strausi iebāzt galvu smiltīs un izlikties neredzam, ka Valsts prezidenta stingri mudinātā premjerministra atkāpšanās ir pavērusi iespēju sākties šiem procesiem.

Visu cieņu, Valdis Dombrovskis ir uzņēmies morālu atbildību par Zolitūdes traģēdiju atšķirībā no Rīgas būvvaldes pārraudzītāja Nila Ušakova, kurš ciniski smej – atkāpjas tikai tie, kas jūtas vainīgi.

Dažreiz varu svaida kā karstu kartupeli, jo smagās problēmas dedzina rokas. 2009.gadā tālaika oligarhu partiju valdība, sākoties ekonomikas krīzei, nometa varu Jaunajam laikam pie kājām: ejiet, uzņemieties atbildību par nepopulāriem lēmumiem, bet tad nāksim mēs un plūksim augļus, spiedīsim atkal gāzi grīdā. Tagad šis brīdis ir klāt – Valsts kasē sāk ieplūst gan pašmāju, gan ES nauda. Tāpēc vairāk nekā nesaprotami ir iemesli, kuru dēļ premjera partija ar vieglu roku cenšas dalīties varā ar ZZS. Ja Latvijas gaišās nākotnes vārdā, tad – par kādu Latviju ir runa? Tiesisku, uzplaukstošo Latviju vai Baltkrievijas tipa valsti, kur valda gudrs «muižnieks», kas ar visiem nedaudz padalās – tieši tik daudz, lai pats kļūtu ļoti bagāts, bet tauta nenomirtu badā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu