Pēc 29 gadu darba tiesībsargājošās iestādēs izdienas pensijā aizgājis prokurors Andis Mežsargs, kurš savu lomu Latvijas vēsturē iezīmējis kā «Lemberga lietas» izmeklēšanas vadītājs. Aiz muguras palikusi ne tikai politiski jutīga un vērienīga krimināllieta, bet arī cilvēciska drāma un rūgtums
Pirms dažiem gadiem, ieejot prokurora Anda Mežsarga kabinetā, sajūta bija kā seifā. Metāla durvis, nelielā kabineta sienas no pašas augšas līdz apakšai klāj plaukti, kas līdz pēdējai spraugai piestūķēti ar dokumentu mapēm. Telpas viducī galds, pie kura, ieracies papīros, sēž pats prokurors. Dižā auguma dēļ viņš atgādināja lāci – mazliet pūcīgu, tomēr lādzīgu.
Kabineta saimnieka attiecības ar šiem papīriem raksturoja divas šķietami pretējas īpašības. Viņš acumirklīgi varēja pateikt, kurā lietas sējumā atrodas konkrēts dokuments un kurā datumā tas parakstīts. «Fenomenāla atmiņa. Ja mēs tiesas zālē nevarējām ko atcerēties, pārtraukumā zvanījām Andim un viņš bez problēmām norādīja – dokumenta oriģināls ir tur, to izņēma tur,» stāsta Ilga Paegle, viena no apsūdzības uzturētājām uz tiesu nosūtītajā Lemberga krimināllietā. Taču viņš kolēģus varēja arī satracināt ar to, ka no savas papīru gūzmas pēkšņi izvilka kādu sen iegūtu dokumentu, par kuru citiem izmeklēšanas dalībniekiem gadiem ilgi nebija ne mazākās nojausmas.
Bet tā ir pagātne – kopš novembra beigām šajā Ģenerālprokuratūras kabinetā strādā cits prokurors. Andis Mežsargs, kurš ilgu laiku vadīja Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšanu, ir devies izdienas pensijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.