Ministru prezidenta Valda Dombrovska runa, atklājot svinīgo pasākumu par godu eiro ieviešanai Latvijā
Augstu godātais Eiropadomes priekšsēdētāja kungs, augstu godātais Eiropas Komisijas prezidenta kungs, Ekselences, godātie Eiropas komisāri, ministri, dāmas un kungi!
Man ir liels prieks šodien būt kopā ar jums pasākumā, kas veltīts Latvijas iestājai eirozonā.
Šodien mēs atzīmējam Latvijas iekļaušanos Eiropas kodola valstu saimē. Valstu saimē, kas veido pasaules otru lielāko ekonomiku un kas lieto vienu no divām pasaules galvenajām valūtām – eiro. Mēs kļūstam par līdzvērtīgu partneri valstu blokā, kas nosaka pasaules dienaskārtību.
Taču eiro ir radīts, pirmkārt, tā dalībvalstīm – tas veicina stabilitāti, labklājību un drošību. Mums kā mazai un atvērtai ekonomikai vajadzēs mazāk uztraukties par finanšu tirgu untumiem un īpatnībām, kas satricinājumu brīžos mazās valstis ar mazām valūtām atstāj aiz borta. To mēs skaidri atceramies no bēdīgās 2008.gada pieredzes. Eiro veicina savstarpējo tirdzniecību un investīciju plūsmu, tādējādi vairojot labklājību visā eirozonā.
Eirozona ir arī klubs, kura biedri nepaliek malā, kad kāds ir nonācis grūtībās. Tie palīdz risināt valstu individuālās problēmas, labi saprotot, ka ciešo saišu dēļ vienas valsts nelaime visai ātri var kļūt par visas eirozonas nelaimi.
Taču Latvijai iestāšanās eirozonā nozīmē vēl ko vairāk. Pēc neatkarības atjaunošanas 90.gadu sākumā mēs noteicām stratēģisko mērķi atkal iekļauties rietumu demokrātiskajā pasaulē. Pirms gandrīz desmit gadiem pievienojāmies ES un NATO. Pievienošanās eirozonai ir nākošais loģiskais solis šajā ceļā. Tas ir panākums, ar ko varam pamatoti lepoties.
Pirms pieciem gadiem Latvija piedzīvoja vissmagāko ekonomisko krīzi ES, tādējādi arī priekšnosacījumi izaugsmes atjaunošanai mums bija vissmagākie. Tomēr mēs bijām vieni no pirmajiem, kas spēja sabalansēt ekonomiku un ielikt pamatus ilgtspējīgai attīstībai. Piecos gados kopš krīzes smagākā posma no valsts ar lielāko budžeta deficītu un bez pieejas finanšu tirgiem esam kļuvuši par eirozonas paraugu – vienu no nedaudzām valstīm, kas pilnībā izpilda Māstrihtas kritērijus, vienlaikus jau trīs gadus esot starp visstraujāk augošajām ES ekonomikām.
Šie sasniegumi ir apliecinājums mūsu varēšanai. Ja mēs spējam dažu gadu laikā no valsts ar visdziļāko krīzi ES, kļūt par valsti, kuru apbrīno visā ES, tad mēs spējam jebko – sasniegt izcilību izglītības jomā, likt inovācijām kalpot par ekonomikas motoru un izveidot profesionālāko valsts pārvaldi ES.
Mūsu ceļš uz eirozonu nav bijis ātrs un viegls, kopš mūsu iestāšanās ES ir pagājuši gandrīz desmit gadi. Pa starpu ir bijusi gan trekno gadu eiforija, gan krīzes izmisums. Ir bijušas diskusijas par lata devalvāciju, ir bijusi eirozonas krīze. Tomēr šajā ceļā Latvija ir pierādījusi, ka spēj konsekventi īstenot pašas nospraustos mērķus un turēt partneriem dotos solījumus.
Daudz diskusiju ir bijis par lata kā nacionālās valūtas lomu mūsu valstiskajā identitātē. Pievienošanās eirozonai nozīmēja atteikšanos no lata, kas mums asociējas ar neatkarības atgūšanu, stabilitāti un ceļu uz sabiedrības labklājību. Vēl vairāk, uz Latvijas Republikas piecu latu sudraba monētām iekaltā tautumeita – Milda, ilgus gadus latviešiem bija neatkarības simbols, un šīs monētas bija praktiski katrā latviešu ģimenē.
Tādējādi, līdztekus naudas uzkrāšanas, apgrozības un maksāšanas līdzekļa funkcijām lati pildīja arī zināmu identitātes funkciju. Tāpēc apzinos, ka daļai Latvijas iedzīvotāju pievienošanās eiro nelikās pašsaprotama.
Šeit vēlreiz jāuzsver, ka Latvija savu identitāti nodefinēja uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas, nosakot kursu uz iestāšanos Eiropas Savienībā un savu nākotni redzot Eiropas valstu saimē. Tagad Latvijas neatkarības simboli – Latvijas ģerbonis un arī Milda, ir redzami uz jaunajām eirocentu un eiro monētām. Monētām, kuras lieto vairāk nekā 330 miljoni eirozonas valstu iedzīvotāju. Monētām, ar kurām varam norēķināties teritorijā no Somijas ziemeļiem līdz Francijas aizjūras teritorijām Karību jūras salās.
Runājot par eiro, galvenie tomēr ir ekonomiskie argumenti. Pievienošanās eirozonai veicinās finanšu un ekonomisko stabilitāti Latvijā. Pievienojoties eirozonai, mēs esam pievienojušies ekonomiskai sistēmai, kuras iekšējais kopprodukts ir 9,5 triljoni eiro ar pozitīvu, vairāk kā 81 miljardu eiro lielu ārējās tirdzniecības bilanci.
Nenoliedzami, ka iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijai sniedza gan statusu, gan papildus stabilitāti un drošību. Tomēr nebija jābūt gaišreģim, lai saprastu, ka iestāšanās Eiropas Savienībā mums automātiski negarantēs labklājību. Eiropas idejas pamatā ir apziņa, ka tikai ciešāka sadarbība un integrācija spēj sniegt maksimālu labumu no Eiropas pamatvērtībām un nospraustajiem mērķiem. Un eiro, kā kopējā valūta, ir viens no šīs integrācijas svarīgākajiem faktoriem.
Tomēr, līdzīgi kā lats, arī eiro pats par sevi nenodrošinās mūsu valsts labklājību. Mana dziļa pārliecība ir, ka ceļš uz visas Eiropas un katras tās dalībvalsts labklājību ved caur atbildīgu fiskālo politiku un valstu konkurētspēju. Jāuzsver, ka tāpat kā Eiropas Savienība, arī eirozona ir valstu saime, kurā tiek arvien stingrāk un precīzāk definēti sadarbības noteikumi. Tomēr gala rezultātā katrai valstij pašai ir jānes atbildība par šo noteikumu ievērošanu un to, cik lielā mērā tā spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība šajā saimē.
Mēs redzam, ka eirozonā ir gan valstis, kas ir starp pasaules konkurētspējīgākajām ekonomikām, gan valstis, kas cīnās ar nopietnām problēmām, tādām kā pārmērīgs valsts parāds un augsts bezdarbs. Šādas atšķirības skaidri parāda, ka eiro var būt svira attīstībai, tikai gadījumā, ja spējam to prasmīgi izmantot, un tikai gadījumā, ja atbildīgi izturamies pret valsts finansiālo stabilitāti. Tieši mūsu spēja īstenot atbildīgu makroekonomisko politiku noteiks to, kā mēs izmantosim eiro sniegtās iespējas.
Nobeigumā es gribētu pateikties visiem, kas ticēja, palīdzēja un atbalstīja Latvijas virzību uz eiro. Paldies visiem, kas ar savu aktīvo darbu šo mērķi ļāva pārvērst realitātē. Šeit gribētu minēt gan mūsu partnerus Eiropā, gan Latvijas amatpersonas, kas veica eiro ieviešanas praktisko darbu, gan nevalstisko sektoru, gan uzņēmējus, kas bija visaktīvākie eiro ieviešanas atbalstītāji, gan daudzus citus.
Paldies visai Latvijas tautai, kas grūtajā krīzes pārvarēšanas posmā spēja saliedēties, mobilizēties un atjaunot izaugsmi. Varam droši teikt, ka pievienojoties eiro, Latvija ir augusi, kļuvusi stiprāka, drošāka un stabilāka. Pēdējos piecos gados esam paveikuši daudz, tomēr nevaram dusēt uz lauriem – arī turpmākos gadus būs jāstrādā tikpat intensīvi un mērķtiecīgi, lai sasniegtu nākamo mērķi – Latviju kā labklājības valsti!
Paldies visiem un panākumus Latvijai nu jau eirozonas valsts statusā!
Komentāri (107)
valdis 11.01.2014. 14.55
Ļoti žēl, ka Latvijas prezidents to neprata novērtēt.
1
varbūt ka tā > valdis 14.01.2014. 09.50
Vai Dombrovskis nav liekulis. Valūtas nomaiņu izlēma bez tautas viedokļa-referenduma. Tagad te mēģina iestāstīt visādas pasakas.
0
buchamona 11.01.2014. 16.06
Kaut nu mēs šo sasniegumu spētu novērtēt un nākošajās vēlēšanās nobalsotu tā, lai Saeimā varētu izveidot koalīciju, kura turpinātu iesākto ceļu ārā no bedres.
19
Ieva Aile > buchamona 11.01.2014. 16.18
Koalīcija jau ir gandrīz ārā no bedres,tauta tagad no bedres dibena var viņu siluetus labi saredzēt uz eurodebess fona.
0
efeja60 > buchamona 11.01.2014. 17.46
Riņķī apkārt, Dikembe tev saka argumentus, bet tev nav ko atbildēt un tu tik mal savu maļamo. Brežņevs ir vainīgs, ka 2008.gadā Latvijā izraisīja krīzi? Urbanocičš, kreisais, vainīgs? Neaizmirsti, ka Vienotībā ir tāds pats kreisāis, kā Urbanovičs – Reirs. Un par to, vai Vienotība ir labēja, liberāla partija var vēl pastrīdēties – 70 miljoni dotācija biodegvielai bija galēji kreisa akcija.
0
Ieva Priedenfelde > buchamona 11.01.2014. 16.56
RA, Latvija nokļuva dziļā pakaļā ar labēju valdību, tāpat ASV, Spānija, Francija, Itālija. Krīzi izraisīja kas?
0
homotypicus > buchamona 11.01.2014. 19.38
Ideoloģijas trūkums arī “Sarkanas līnijas” padarīja par ‘zaļo ceļa karti’, protams ir jādibina partijas ar skaidru ideoloģiju, ceru ka šogad tāda parādīsies, pretēja gadījumā nav jaiet uz vēlēšanām.
0
kristaps_drone > buchamona 11.01.2014. 22.14
>dzeris
“Un kurš tad atbalstīja Godmani un PLL parex “pārņemšanā”, kurš tad lobēja K-K intreses, un sniedza tam politisko atbalstu, ja ne SC?” – vai tad vienotība neatbalstīja Godmaņa nelietīgo parexa glābšanu?
“Es pats nespēju samierināties ar V un RP attieksmi …, tai pat laikā, uzskatu, ka, visumā, tās iet parezajā virzienā, un ir vienīgās nosacīti liberālas eiropeiska līmeņa partijas Latvijā.” – tev vēl nepieleca, ka liberasti novedīs netikai Latviju un Eiropu, bet visu pasauli dziļā pakaļā?
0
Ieva Aile > buchamona 11.01.2014. 21.43
Es nerunāju par šķiru cīņu,tā ir bezjēdzīga,daļa no skaldi un valdi politikas,pie vainas ir kapitālistiskā sistēma,kas bremzē cilvēces attīstību.Tā ir laba,kamēr tirgus ir tukšs,bet,kad tirgus ir pilns un sākas cīņa par tiesībām ražot un pārdot…
0
homotypicus > buchamona 11.01.2014. 20.34
Ideoloģiska ir NA.Viniem stingra nostaja nacionalo vertību jautajuma.Man nekas pret nebūtu ja parādītos stipra socialdemkratiska partija ar saqvam vertībā, kuras nemainītu pret naudu, ietekmi , un visiem pārējiem mesliem.Padomija nebija ne grama no socialisma.Tāpēc tava ironija nevietā.
0
homotypicus > buchamona 11.01.2014. 18.42
Latvija nav partiju,ir biznes projekti, un tie pieņems tādu lēmumu kads uz to brīdi ir izdevīgs kadam biznes projektam.Tauta ir pēdēja vietā jebkura biznesā, to mēs redzam pēc dzīves Latvija.
0
inta_s > buchamona 12.01.2014. 20.11
Kapitālisms ir gan Ķīnā, gan ES, gan ASV – un diemžēl tas kļūst par monopola kapitālismu nevis brīvā tirgus kapitālismu.
Lielā atšķirība ir individuālismā un kolektīvismā.
http://www.youtube.com/watch?v=cVdI4Kx8TdY
0
Ieva Aile > buchamona 12.01.2014. 00.49
Varētu varbūt palasīt :“Šis nav antikapitālistisks manifests. Būt kritiskam pret brīvā tirgus ideoloģiju nav tas pats, kas būt pret kapitālismu. Grāmatā parādīts, ka pastāv iespējas, ar kurām kapitālismu var un vajag padarīt labāku.”
Hadžūns Čangs
Grāmatu “23 lietas, ko mums nestāsta par kapitālismu” Kembridžas ekonomists korejietis Hadžūns Čangs sarakstījis 2010. gada martā. Grāmata sākas ar teikumu: “Pasaules ekonomika ir drupās.” Pie tā ir novedusi pašreizējā kapitālisma ekonomikas sistēma. Tomēr autors tic, ka šo sistēmu var uzlabot. Lai tas notiktu, cilvēkiem ir jāsaprot atbildes uz daudzajiem jautājumiem, ko autors iztirzā šajā grāmatā.
0
ligakalnina > buchamona 11.01.2014. 22.48
Un kas tad to pasauli paglābs – ER, ZZS un NA tipa “konservatori”?
Patreiz tu vārds vārdā atkārto Kremļa propagandu un murgus.
0
ligakalnina > buchamona 11.01.2014. 19.30
Kādas mums ir tās partijas, tādas ir, bet, visas, tomēr, nav vienādi vērtējamas.
Tīrais biznesa projekts, faktiski, ir tikai Lembergam piederošā ZZS, pārējās, saprotams, tiek ietekmētas arī no biznesa un citiem lobijiem, bet, katrai, tomēr, sava seja, “sarkanās līnijas”, un kaut kas līdzīgs ideoloģijai piemīt, un absolūti nav vienalga, par ko balsot.
Nu un ja kādu neviena partija neapmierina, mums taču ir samērā vienkārši dibināt savu partiju, kurš tad to liedz?
0
dace_ampermane > buchamona 11.01.2014. 20.02
Edgars
……ir jādibina partijas ar skaidru ideoloģiju. Visu varu padomēm !
Skaidrs?
0
homotypicus > buchamona 11.01.2014. 18.43
Gribetu gan es dzīvot tadā pakaļā kā Zviedrija, kā visa Ziemeļeiropa ar vāciju prieksgala.
0
ilmisimo > buchamona 11.01.2014. 19.37
Latvijā politiskas partijas visbiežāk nepārstāv ideoloģiju, kuras itkā ” piesauc”, tam es piekrītu
+++++++++++++++++++
Protams.
mūsu partijas iedalās pēc ģeopolitiskās orientācijas. Viss pārējais- vizuļi un dekorācijas.
0
buchamona > buchamona 11.01.2014. 18.02
Normunds.Dikembe un Ēriks man stāsta par šķiru cīņu :), bet tam, ka Latvijā politiskas partijas visbiežāk nepārstāv ideoloģiju, kuras itkā ” piesauc”, tam es piekrītu.
0
ligakalnina > buchamona 11.01.2014. 17.59
2008.g. krīzē līdzvainīgs arī SC, kurš, bieži vien, atbalstīja PLL, ZZS un TB koalīciju.
Un kurš tad atbalstīja Godmani un PLL parex “pārņemšanā”, kurš tad lobēja K-K intreses, un sniedza tam politisko atbalstu, ja ne SC?
Kurš apsūdzēja Latviju antisemītismā, kad tā vērsās bret bankas Baltija izlaupītāju Laventu un Co, ja ne daži no tagadējiem SC deputātiem?
Un ar kura politiskā spēka atbalstu tika savēlēti visi Lembergam un PLL vajadzīgi cilvēki visos amatos, degradējot tiesiskumu un valsts institūcijas, ieskaitot patreizējo brīnumpezidentu?
Vai tad patreizjās RD korupcijas līmenis, administratīvā resursa izmantošana, cīņa ar brīvo presi, neiziet ārpus katriem rāmjiem?
Man bija ilūzijas par SC līdz tam laikam, kamēr tas nebija nokļuvis pie varas RD, manuprāt, ilūzijām būtu sen jāpazūd.
Un,ja kāds atceras, kādā situācijā Latvija bija pirms dažiem gadiem, vainot V krīzes izraisīšanā ir pilnīgākais absurds un absolūti tendenciozi un, drīzāk, izklausās pēc propagandas, nekompetences vai kādu citu, “ločmelisku”, iemeslu dēļ.
Es pats nespēju samierināties ar V un RP attieksmi pret medicīnu un vēl daudzām lietām, bet, tai pat laikā, uzskatu, ka, visumā, tās iet parezajā virzienā, un ir vienīgās nosacīti liberālas eiropeiska līmeņa partijas Latvijā.
0
buchamona > buchamona 11.01.2014. 17.16
DikembeSakamoto .Latvija nokļuva ” dziļā pakaļā” pēc 50 okupācijas gadiem, kurus pavadīja komunistu pārvaldītā ” paradīzē”, aiz “dzelzs aizkara.” Izejot cauri šādai ” mašīnai”, cilvēks vairs nesaprot, kā jāsaimnieko tad, kad pašam atkal ir jārēķina, lai savāktu kopā savu saimniecību, bet ātri vien atjēdzāmies, kā to parāda krīzes apstākļos 3X pēc kārtas ievēlēts Dombrovskis, bet ne Urbis, vai viņam līdzīgs sociķis. Latvieši pārsvarā ir gudra tauta, ātri pielec… :)
Bet, ja par ASV, Franciju utt – tad dod Dievs mums ātrāk tādus krīzes apstākļus sasniegt, kuros šobrīd dzīvo šo valstu pilsoņi :) Kapitālismā krīzes nāk ik pa laikam, un tā pat arī aiziet, kā zini. Sociālismam krīzes nepiemīt, pār sociālistisku sabiedrību valda sastingusi “мёртвая тишина”, kuru domāju, ka neesi piedzīvojis :)
0
buchamona > buchamona 11.01.2014. 16.38
Ēriks. Pastāsti man, kā tas sanāk, ka visas valstis, kuras ilgstoši vada kreisie , beigu beigās nonāk dziļā ” pakaļā” ? :)
0
ligakalnina 11.01.2014. 16.39
Pret V un RP ir ļoti daudz pretenzijas, bet, tās ir vienīgās, kas valsti orientē nākotnes virzienā un velk ārā no bedres.
Gan ZZS, gan NA – tas ir ceļš uz pagātni, arhaiku, korupciju, izšķērdību, populismu, par SC vispār nerunājot, tas var ievilkt valsti ne tikai pagātnē, bet, bezdibenī.
Tie, kas vēlas “uzmest lūpu” vai nespēj atraut pēcpusi no dīvāna, un balsot neies – tas ir tas pats, kas balsot par SC, ja jau tāda nepatika pret “liberāļiem”, nu balsojiet kaut pasr NA, sliktākajā gadījumā – kaut par ZZS, bet, nedrīkst nebalsot vai balsot par SC, kas, principā, ir viens un tas pats.
13
+3
-11
Atbildēt
+2
-10
Atbildēt
+2
-7
Atbildēt
+3
-8
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+3
-8
Atbildēt
+2
-6
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+10
-4
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+10
-2
Atbildēt
@Andris Jautriņš > ligakalnina 11.01.2014. 19.33
dzeri, kādēļ tu savu viedumu un pravietojumu izsaki anonīmi? Goda vīra/sievas teiktajam būtu lielāks svars!
0
Ieva Aile > ligakalnina 11.01.2014. 23.22
Kādu lūpu?Vienkārši pēc veiksmes stāsta var nepietikt naudiņas autobusam,lai aizbrauktu uz vēlēšanu iecirkni :D
0
Ieva Aile > ligakalnina 12.01.2014. 01.03
Man varbūt vēl biļetei pietiks,jo vecāki briesmīgajos padomjlaikos dabūja apbūves gabalu un uzcēla mājiņu,dārzā varu izaudzēt sev pārtiku,man tagad nav jāmaksā šie centrālapkures rēķini,par malkas kravu visai ziemai maksāju tikpat,cik cilvēki dzīvokļos mēnesī.Bet par euroieviesējiem nebalsošu.
0
kristaps_drone > ligakalnina 11.01.2014. 22.21
“Pret V un RP ir ļoti daudz pretenzijas, bet, tās ir vienīgās, kas valsti orientē nākotnes virzienā un velk ārā no bedres.” – tas nākotnes virziens ir tā neoliberastu pakaļa, uz kurieni mūs ved v un rp ciešā sadarbībā ar Briseli?
0
Andris Jautriņš > ligakalnina 12.01.2014. 11.35
dzeri, ja TEV nav cita ceļa, tad ej to, bet nevelc citus līdzi, ja viņi negrib. Esi rietumu klasisko vērtību nesējs, nekļūsti par liberastu e.i. fašistu, boļševiku.
0
Andris Jautriņš > ligakalnina 11.01.2014. 22.54
Ar naciķiem, oligarhiem, kremliniem. Ar pensikiem, skolotājiem, dakteriem. Ar nodokļu maksātājiem un viņu darba devējiem. Un bez čurikiem!
0
kristaps_drone > ligakalnina 12.01.2014. 10.30
>dzeris
“Un ar ko tad mums būtu jāsadarbojas, ja ne ar Briseli, ar Maskavu, vai?” – cik primitīvs propagandas gājiens – tikai melns vai balts, tikai iztapīgi kalpot briselei vai maskavai, cita ceļa nav, vai ne?
0
ineta_rr > ligakalnina 13.01.2014. 16.42
Vai cik Jūs Andri Doveik esat izglītots, tikai aizmirsāt zemāk (ex infra) pievienot to, no kā izdarāt savus secinājumus. Vai arī Jūs domājāt i.e. (id est) nevis e.i.? Tad Jūs pilnībā pār.., atvainojos, pasvītrojāt savu izglītības līmenī ne tikai lietojot vulgārismu „liberasts“, kā parasti visādi šaurpierīši lamā liberāļus, bet vēl nosaucāt šādus cilvēkus par fašistiem un boļševikiem, lai gan tie ir absolūts liberālisma antonīms.
Ak jā, un „rietumu (sic!) klasiskās vērtības” ir Romas kultūra, kuras šedevrus var aplūkot kailu statuju veidā. Jūs laikam, ja tiktu piespiests, jo no laba prāta jau Jūs to nedarītu, palūkoties uz tādu „klasisko vērtību“, iespiegtos, ka senie romieši bija „liberasti“ jeb „fašisti, boļševiki“, vai ne, Doveik?
0
ineta_rr > ligakalnina 13.01.2014. 16.35
Tomēr jāiebilst, ka nekāda liela atšķirība starp oligarhu kabatas partijām un kremļa kabatas partijām nav, jo vietējie oligarhi galu galā locīsies austrumu virzienā kaut vai tāpēc, ka civilizētā pasaule tādus nepieņem.
0
ligakalnina > ligakalnina 12.01.2014. 10.34
Jā, taisni tā, mēs neesam Šveice, mums cita ceļa nav.
0
ligakalnina > ligakalnina 11.01.2014. 22.45
Un ar ko tad mums būtu jāsadarbojas, ja ne ar Briseli, ar Maskavu, vai?
0
dace_ampermane > ligakalnina 11.01.2014. 23.58
eriks aizvieto veco kremlinu/zionistu Ločmeli kurš šovakar šabes ietur :))
0
ligakalnina > ligakalnina 11.01.2014. 23.48
Ja pietiek naudas datoram un internetam, tad jau badā, acīmredzot, diezin vai mirsti, un arī autobusam vajadzētu pietikt.
0