Atkritumi daudziem šodien liek nevis raukt nepatikā degunu, bet gan priecīgi berzēt rokas. Tas ir perspektīvs bizness, kurā jau desmit gadus darbojas Baltijā lielākais atkritumu pārstrādātājs Eco Baltia grupa un viens no tās uzņēmumiem Nordic Plast
Kā stāsta valdes priekšsēdis Māris Simanovičs, Eco Baltia grupa apvieno deviņus vides uzņēmumus, un tieši šajā integrācijā slēpjas unikalitāte. Pateicoties tai, kompānija, kurā strādā gandrīz 600 cilvēku, spēj nodrošināt pilnu vides apsaimniekošanas ciklu, sākot ar atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārstrādi un beidzot ar teritorijas sakopšanu vai apzaļumošanu, ja nepieciešams. Šī struktūra veidota turpat 13 gadus. Otra tāda uzņēmuma ar vairāk nekā 45 000 klientu pašu mājās un ārzemēs Baltijā nav.
Sarunas laikā atrodamies Olainē, vienā no trijiem Eco Baltia grupa pārstrādes uzņēmumiem – direktores Daces Samušas vadītajā Nordic Plast. Arī tā ir Baltijā vienīgā rūpnīca, kas, pārstrādājot otrreizējo izejvielu polimērus, no tiem ražo piecus dažādu veidu produktus. «Pašreizējā pasaules tendence atkritumu pārstrādē ir dabūt no tiem ārā maksimālo vērtību,» saka Māris. «Uz to arī orientētas visas tehnoloģijas, jo sadedzināt jau varam faktiski jebko.»
Maksa par ērtībām
Gribam to atzīt vai ne, bet atkritumi ir mūsu maksa par ērtībām. Jo ērtāk vēlamies dzīvot un vairāk patērēt, jo vairāk to rodas. Gadā Latvijā saražo aptuveni 600-800 tūkstošus tonnu atkritumu. «Maz tas nav,» saka Māris. Par laimi, pati dzīve likusi cilvēcei mainīt arī attieksmi pret atkritumiem. Tagad arī Latvijā, sekojot vecās Eiropas piemēram, radušies tādi jauni uzņēmējdarbības veidi kā atkritumu šķirošana un pārstrāde.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.