Premjers atceļ Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu (papild.) • IR.lv

Premjers atceļ Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu (papild.)

114
Vēl kopā - Jaroslavs Streļčenoks (no kreisās) un Juta Strīķe. Foto: Lita Krone, LETA

“Delna”: Strīķes atlaišana bijusi nepamatota; Streļčenoks nepiekrīt – atlaišana notikusi, ievērojot normatīvos dokumentus

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vientība) otrdien atcēlis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojumu par savas vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata.

Premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke aģentūrai LETA pastāstīja, ka Streļčenoka rīkojuma tiesiskumu izvērtējusi Valsts kancelejas juristu darba grupa, kurā piedalījusies arī Ministru prezidenta padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane.

Juristi, izvērtējot dokumentus, konstatējuši, ka Streļčenoka pagājušā gada 20.decembra lēmums ir prettiesisks, jo Strīķes atkārtotā novērtēšana par laika posmu no 2013.gada maija līdz novembrim, ko Streļčenoks minējis kā pamatu savam lēmumam, veikta saskaņā ar spēku zaudējušu normatīvo aktu, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Savukārt Darba likums noteic, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam – arodbiedrības biedram – bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas. Pretēji judikatūras atziņām, labas pārvaldības principam, valsts pārvaldes efektivitātes un privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanas principam Streļčenoks savā lēmumā ir norādījis, ka tas ir administratīvs akts, kas pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā.

Lēmuma par atbrīvošanu no amata atcelšana ir lietderīga Valsts pārvaldes iekārtas likuma 63.panta izpratnē, jo nodrošina labas pārvaldības principa īstenošanu un likuma atrunas principa īstenošanu, uzskata juristi.

KNAB priekšnieks Streļčenoks ir saņēmis Ministru prezidenta rīkojumu par viņa lēmuma atcelšanu, taču joprojām uzskata, ka šā lēmuma tiesiskuma pārbaude bija piekritīga tiesai un tas nav tāds pārvaldes lēmums, kura tiesiskuma pēcpārbaude bija Ministru prezidenta kompetencē, tāpēc viņš rūpīgi iepazīsies ar Ministru prezidenta argumentāciju un lems par savu tālāko rīcību.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka rīkojuma pieņemšanas process par viņa vietnieces Jutas Strīķes atbrīvošanu no amata ir bijis neatbilstošs un tas nesatur objektīvu pamatojumu, informē “Delna”. Savukārt KNAB vadītājs Streļčenoks otrdien paudis par informāciju publiskajā telpā, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), iespējams, atcels viņa rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu no amata.

Streļčenoks norāda, ka tikai vakar, 6.decembrī, KNAB, izpildot Ministru prezidenta steidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus iesniegšanai Ministru prezidentam par Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

Neatkarīgi no premjera lēmuma par Strīķes sūdzību par nepamatotu atlaišanu no KNAB priekšnieka vietnieces darba konflikts iestādē varētu neatrisināties, intervijā Latvijas Televīzijai norādīja demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). „KNAB ir jau šis konflikts vairāku gadu garumā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka Strīķes kundzei ir plašs atbalsts no KNAB darbinieku puses. Līdz ar to man ir grūti komentēt, kā viens vai otrs lēmums ietekmē KNAB konflikta tālāko attīstību, bet diemžēl ne vienā, ne otrā scenārijā nav paredzams, ka šis konflikts pats no sevis atrisināsies,” sacīja Dombrovskis.

“Delnas” Juridiskā atbalsta centrs ir saņēmis Strīķes lūgumu izskatīt dokumentus, kas sagatavoti personas atlaišanas pamatojumam. “Delnas” rīcībā esošā informācija liecina, ka rīkojuma pieņemšanas process ir bijis neatbilstošs un tas nesatur objektīvu pamatojumu.

“Delna” norāda, ka pats personas vērtēšanas process ir bijis neatbilstošs, jo, piemēram, nav veidota vērtēšanas komisija, kas izskata personas atlaišanas pamatojumu, kaut gan normatīvie akti to paredz. Rīkojuma pārsūdzībai tiek norādīta Administratīvā rajona tiesa, kaut gan normatīvie akti un tiesu prakse liecina, ka KNAB amatpersonu atbrīvošanas lietas ir skatāmas vispārējas jurisdikcijas tiesā.

Tāpat normatīvie akti tiek šauri interpretēti, proti, netiek piedāvāts cits amats, ko pamato ar to, ka visi amati ir tieši vai netieši pakļauti biroja priekšniekam.

Minētie pārkāpumi ir tikai daļa no tiem, kuri ir konstatējami, vērtējot Streļčenoka parakstīto rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu. Tādēļ “Delna” vēlas vērst atbildīgo institūciju uzmanību uz šiem pārkāpumiem un aicināt ievērot tiesiskumu personas atlaišanas procesā.

“Delnas” direktors Gundars Jankovs uzskata, ka tiesiskums ir jānodrošina arī situācijās, kad tiek gatavota atlaišana sabiedrības un politiķu neviennozīmīgi vērtētām personām. “Iespējams, KNAB vadītājam ir būtiski iemesli, kādēļ vēlas atlaist Strīķi, bet tie netiek minēti iesniegtajos dokumentos. Rīkojumā ir minēti nebūtiski iemesli, un tie nav noformulēti juridiski korekti. Streļčenoka rīcība norāda uz tām vadītāja darbības nepilnībām, par kurām līdz šim “Delna” ir paudusi viedokli,” skaidro “Delnas” vadītājs.

Savukārt KNAB priekšnieks Streļčenoks norāda, ka, izlemjot jautājumu par Strīķes atbrīvošanu no ieņemamā amata, kurš jau ir stājies spēkā, viņš lūdz premjeru pārliecināties, vai minētā rīkojuma tiesiskuma pēcpārbaude ir Ministru prezidenta kompetencē, noskaidrojot, vai šis rīkojums ir tāds pārvaldes lēmums, kura pēcpārbaude ir piekritīga pārraudzības amatpersonai.

Streļčenoka ieskatā un saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto gan KNAB priekšnieka izdotie administratīvie akti, kas izdoti publisko tiesību jomā, gan KNAB priekšnieka lēmumi jeb rīkojumi, kas izdoti privāto tiesību jomā, ir pakļauti tiesu kontrolei – administratīvo aktu tiesiskuma pārbaude ir pakļauta administratīvās tiesas kontrolei. Savukārt visi strīdi, kas saistīti ar lēmumiem vai rīkojumiem, kas izdoti privāto tiesību jomā, pakļauti vispārējās jurisdikcijas tiesai.

Streļčenoks, atsaucoties uz publiski izskanējušo informāciju par to, ka premjers, iespējams, atcels viņa rīkojumu, pauž neizpratni par šādas informācijas nonākšanu publiskajā telpā, jo tikai vakar, 6.decembrī, KNAB, izpildot Dombrovska steidzamo rezolūciju, sagatavoja dokumentus iesniegšanai Dombrovskim par Strīķes atbrīvošanas tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem.

KNAB priekšnieks Streļčenoks pērn 20.decembrī nolēma atbrīvot no amata savu vietnieci Strīķi.

(papildināta ar Dombrovska lēmumu un Streļčenoka atbildi Dombrovskim)

Komentāri (114)

Finanšu ministrija 07.01.2014. 14.33

Nu kā tā var: sabojāt puzes ķeizariņa uznācienu!?

+36
-6
Atbildēt

1

    jmaklakovs > Finanšu ministrija 08.01.2014. 00.09

    Kāds tur uznāciens, vispirms jānosvin Strīķes atjaunošana amatā! Šis ir TAS BRĪDIS, kad ķeizaram viss izdodas. Kas vēl labāk spēj paralizēt KNAB darbu, kā mūžīgs konflikts tā iekšienē. Pat kādreiz viskvēlāko tiesiskuma aizstāvju skatieni novērsti no neinteresantā ķeizariņa. Visi skatieni pievērsti rokzvaigznei!

    Cienījamie Strīķes aizstāvji! Vai esat aizdomājušies par nākotni? Kāda tā Jums šķiet? Kas tagad būs? Kas labs notiks? Kāds būs KNAB pēc mēneša, gada, desmit? Kā būs ar korupciju Latvijā?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Alise 07.01.2014. 14.09

Es gan atbalstu Dombrovska lēmumu.

+37
-9
Atbildēt

0

alexander 07.01.2014. 13.52

KNAB ir Ministru Kabineta pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, tādēļ premjeram ir tiesības pārbaudīt Streļčenoka lēmuma tiesiskumu un atcelt to, ja tas ir prettiesisks. Šobrīd notiek šī lēmuma tiesiskuma pārbaude un ja tās iznākumā tas tiks atcelts, Streļčenokam tas būs saistoši. Pilnībā nepārzinot lēmuma saturu, tomēr jāsecina, ka atbilstoši KNAB likumam Strīķes darbību un tās rezultātus jānovērtē KNAB priekšnieka izveidotai vērtēšanas komisijai, nevis priekšniekam vienpersoniski. Turklāt šis likums paredz, ka biroja darbinieku darba tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, ciktāl šis likums nenosaka citādi, līdz ar to strīds par darba tiesisko attiecību izbeigšanu šķiet pakļauts vispārējās jurisdikcijas tiesai. Pārsteidz arī Streļčenoka uzskats, ka lēmums par Strīķes atlaišanu ir administratīvs akts, jo amatpersona Administratīvā procesa likuma izpratnē nav iestādes darbinieks, ar kuru atbilstoši normatīvajiem aktiem dibināmas darba tiesiskās attiecības. Vismaz šie elementi ļauj apšaubīt Streļčenoka lēmuma tiesiskumu.

+30
-7
Atbildēt

3

    aigarsaboltins > alexander 07.01.2014. 14.01

    Šaubos, vai cilvēkam, kurš nav speciālists jurisprudencē, vajadzētu iztirzāt juridiskas tēmas.

    +5
    -22
    Atbildēt

    0

    efeja60 > alexander 07.01.2014. 15.12

    Dombrovska lēmums ir nelikumīgs.

    +5
    -20
    Atbildēt

    0

    Annija > alexander 07.01.2014. 15.56

    Valdiņam dikti nācās pasteigties, jo, ja neatjaunotu Strīķi amatā, tad, kurš gan KNĀBĪ piesegtu Vienotības sasmērēto pakaļu!?

    +3
    -17
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu