Cimdars: Ilgajā balsu skaitīšanā vainīgs “cilvēciskais faktors” (papildin.)

Pašvaldību vēlēšanu iecirkņu darbinieki uzskata, ka problēma bijusi nepietiekamajā jaunās sistēmas izmēģināšanā un apmācībā

Vēlēšanu elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu jeb “Latvijas Nokia”, kā to Ir.lv nodēvēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, neesot spējuši pareizi darbināt cilvēki. “Cilvēcisko faktoru” sestdien notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultātu vienā no ilgākajām balsu skaitīšanām vaino gan CVK, gan programmatūras nodrošinātājfirmas “SOAAR” pārstāvis. Vēlēšanu iecirkņu darbinieki tomēr uzskata, ka viņiem būtiski trūcis instrukciju un laika notestēt sistēmu.

„Lielākā problēma bija cilvēciskais faktors, kas izpaudās vairākos iecirkņos,” par balsu skaitīšanu Ir.lv saka firmas „SOAAR” pārstāvis Renārs Kadžulis.

Viņam piebalso arī CVK vadītājs Cimdars, sakot: „Tur, kur bija problēmas, tas vairāk bija cilvēciskais faktors, psiholoģiskais moments un pirmās reizes efekts.” Cimdars pirms balsu skaitīšanas notikušās apmācības salīdzina ar eksāmeniem, kuros skolēniem arī klājoties dažādi atkarībā no motivācijas. Tāpat bijis ar balsu skaitīšanu iecirkņos – jau apmācībās Cimdars esot redzējis, kuri darbinieki instrukcijām pievērš mazāku uzmanību, tāpēc arī radušās problēmas.

Tieši kādas problēmas vajadzētu turpmāk novērst CVK, Cimdars Ir.lv nevarēja atbildēt, jo tās vēl neesot apkopotas. Viņš vien piebilda, ka daļu problēmu varētu atrisināt šajās vēlēšanās gūtā pieredze.

Taču Kadžulis Ir.lv stāsta, ka programmatūras izstrādājiem esot skaidrība par lielākajām problēmām. Viņš min problēmas ar vēlēšanu zīmju paviršu ieskenēšanu, nolietotos vēlētāju sarakstus, kurus nevarēja ieskenēt un uzsver, ka sistēmas darbībā kļūdu nebija.

Vēlētāju sarakstus intensīvi lietojot četras dienas, tie bijuši tik nolietoti, stāsta Kadžulis, ka “rezultātā papīrs, uz kura tie bija izgatavoti, mainīja savas fizikālās īpašības, kas savukārt atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz skenēšanu – nebija iespējams normāli ieskenēt”. Viņš apgalvo, ka šis aspekts nebija iepriekš paredzams, jo nevienā no iepriekš veiktajiem testiem, arī sistēmas ģenerālizmēģinājumā, kas notika 27. maijā visos iecirkņos, tas neesot “izgaismojies”.

Tāpat, piemēram, “pirms balsu skaitīšanas sākšanas tika noslēgts datu ievades protokols un, ignorējot sistēmas brīdinājumu par iespējamu datu nefiksēšanu skaitīšanai šādā režīmā, iecirknis veica visu zīmju skaitīšanu, kā rezultātā to pabeidzot, protokolā datu nebija”.

Tāpēc Kadžulis norāda, ka jādomā, „kā mazināt cilvēciskā faktora ietekmi”. Par lielo atšķirību laikā, kādā vēlēšanu iecirkņi saskaitīja nodotās balsis, Kadžulis teic, ka tur svarīga bijusi vēlēšanu iecirkņu darbinieku attieksme un prasmes. Tās labākas bijušas to iecirkņu darbiniekiem, kuros elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu nelietoja pirmo reizi. Tā rezultāti daudz labāki bijuši Tukuma un Rēzeknes novadu iecirkņos, kas šo sistēmu lietoja arī 11. Saeimas vēlēšanās.

Apkopojot vēlēšanu naktī saņemtās sūdzības no iecirkņu darbiniekiem, tomēr atklājies, ka lielākā problēma bijusi tā, ka programma tikusi par maz testēta, uzskata Jānis Freimanis – Rīgas vēlēšanu koordinators, kas atbildīgs par programmatūras jautājumiem.

“Testēšanai noteikti vajadzēja lielāku laiku, “SOAAR” vajadzēja vairāk kontaktēties ar novadiem un pilsētām par tehniskajām prasībām, kādas jānodrošina vēlēšanu iecirkņos. No viņiem [“SOAAR”] trūka arī instrukciju,” Ir.lv stāstīja Freimanis, skaidrojot, kāpēc bijis sarežģīti darboties ar programmu.

Ideju elektroniski skaitīt balsis Freimanis kopumā vērtē kā labu, bet tajā vēl esot daudz līdz galam neizstrādātu lietu. Daudzi lēmumi no CVK saņemti novēloti. Piemēram, programmas atjauninājumi tikai iesūtīti divas vai trīs dienas pirms vēlēšanām, kad jau bija sākusies iepriekšējā balsošana, tāpēc tos nemaz nevarēja notestēt. Par to, ka nedarbojas skenēšana, vispār nebija informācijas, tāpēc sestdien zvani par problēmām ar sarakstu skenēšanu bijuši lavīnveidīgi.

Rīgas 153. vēlēšanu iecirkņa darbiniece Inta Liberova balsu skaitīšanas procesu raksturo kā, “maigi sakot, ne visai”. Liberova uzskata, ka apmācība par jauno programmatūru nav bijusi pietiekama, sistēma viņai likusies sarežģīta. Skaitīšana ieilgusi tāpēc, ka vajadzējis ar roku atzīmēt plusiņus vai svītrojumus, tāpat manuāli vajadzējis labot skenētos sarakstus. Vienlaicīgi ieskenēt varēja vien līdz 20 lapām, skeneris vairākas reizes pārkarsis, biļetenus bijis jāskenē no jauna. Liberova domā, ka balsis saskaitīt kā līdz šim būtu bijis ātrāk.

Arī Rīgas 23. iecirkņa darbiniece Ineta Purviņa Ir.lv teica, ka bijušas problēmas ieskenēt salocītās lapiņas, tāpēc daudzas bijis jāpārskenē vēlreiz. Viņa atceras, ka sākumā no CVK saņemts rīkojums skenēt arī vēlētāju sarakstus, taču tos nevarēja ieskenēt, programma nenolasīja vēlēšanu protokolu.

Lielu laiku aizņēmis tas, ka aptuveni 1200 zīmēs programma automātiski nenolasīja svītrojumus, tāpēc tie bija jāievada ar roku. Purviņa izteica šaubas, vai programmatūra bijusi līdz galam izstrādāta, jo vēlēšanu nakts laikā vairākas reizes tā tikusi atjaunināta. Apmācības bijušas pārāk maz saistītas ar reālo situāciju, kad bija jāskenē salocītas lapiņas, turklāt sistēmas testa laikā iecirknī vēl nemaz nav bijis skeneris.

„Kad būs nākamās grūtības, tad arī risinās,” pirmdien Ir.lv teica Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Balsu skaitīšanas laikā esot bijuši simtiem izsaukumu no vēlēšanu iecirkņiem, bet pamatā vēlētāju balsu apkopošana esot aizkavējusies skenēšanas dēļ. Četros Rīgas iecirkņos, kuros balsis skaitīja manuāli, bijušas problēmas gan ar skeneri, gan ar programmu.

Saeimas frakciju vadītāji, Ir.lv vaicāti, vai deputātiem būtu nepieciešams novērtēt CVK spēju noorganizēt vēlēšanas, ieviešot jauno elektroniskās balsu skaitīšanas sistēmu, pārsvarā problēmu nesaskata. „Rezultāti bija pienācīgā laikā, precīzi un Latvijā tiem ir augsta uzticamība. Starptautiskā līmenī rezultāti nākamajā dienā ir normāls laiks,” Ir.lv teica Lolita Čigāne, „Vienotības” frakcijas pārstāve. Viņa arī piebilst, ka problēmas ar aparatūru esot gandrīz visās valstīs, kas šādu sistēmu lietojot.

Arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis uzskata, ka rezultātu apkopošanas temps nav bijis slikts, jo balsu skaitīšana notikusi daudz ātrāk nekā 1997. gadā, kad par savu neievēlēšanu Cilinskis neesot varējis uzzināt ātrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Arī balsu skaitīšanas uzticamība, viņaprāt, kopš tā laika ir palielinājusies.

„Mūsu “Nokia” neaizgāja ar pirmo piegājienu, bet neredzu iemeslu uztraukumam,” lakoniski izteicās Reformu partijas frakcijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters, tomēr gan viņš, gan citi frakciju vadītāji piebilst, ka patlaban nav pietiekami lielas izpratnes par problēmām, kas radās ar elektronisko balsu skaitīšanu.

„Prasītos Cimdara kunga skaidrojums [par notikušo aizkavēšanos], kad tas būs, tad varēs izdarīt kādus secinājumus par CVK saukšanu pie atbildības,” Ir.lv teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

(papildināta ar vēlēšanu iecirkņu pārstāvju domām)