Kāpēc es nepiekrītu Mihailam Hazanam 22

Berdarbnieki - latvāņu pļāvēji. Foto: Andrejs Terentjevs, F64
Oļegs Krasnopjorovs

Nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka strukturālais bezdarbs Latvijā pašlaik ir zems

Latvijas bezdarbs lielākoties ir strukturāls un pastāv jau divus gadu desmitus. Šī tēze man liekas pašsaprotama, bet daži pētnieki pēdējo mēnešu laikā ir mēģinājuši to apšaubīt un tas ir aizsācis aizraujošu zinātnisko diskusiju. Nesen šīs tēzes pretinieku pulkam pievienojusies arī “smagā artilērija” Mihaila Hazana personā, kuru arī es uzskatu par vadošo darba tirgus speciālistu Latvijā un Zinātnieku ar lielo burtu. Tomēr viņa argumentiem par ciklisko/strukturālo bezdarbu Latvijā es nepiekrītu un ceru, ka manas pārdomas veicinās tālāku diskusiju.

Atgādināšu diskusijas pirmsākumus. Pēdējos 15 gados bezdarba līmenis Latvijā vidēji bijis 12-13%. Tik ilgā laika periodā cikliskajam bezdarbam vidēji jābūt nullei, tātad dabiskais bezdarba līmenis vidēji šajā periodā bija ap 12-13%. Cik liels strukturālais bezdarbs ir pašreiz? Tie paši 12-13%, ja vien šajā laikā darba tirgū nav notikušas būtiskas strukturālās pārmaiņas.

Vai strukturālās pārmaiņas ir notikušas? Nē, pagaidām neviena nav identificēta. Latvijas un Krievijas pētnieku konsorcijs, kurā ietilpa Alfs Vanags, Anna Zasova, Konstantīns Sonins un Darja Anosova, secināja, ka kopš krīzes sākuma strukturālais bezdarbs nav būtiski mainījies. Tādējādi krīzes laikā pieauga (un vēlāk samazinājās) cikliskais bezdarbs (šeit viņiem nav domstarpību ne ar mani, ne ar Starptautisko Valūtas fondu). Tad kāpēc viņi domā, ka pašreiz strukturālais bezdarbs ir zems? Manuprāt, tikai un vienīgi bāzes perioda izvēles dēļ. Vanags u.c. cikliskā bezdarba teorijas aizstāvji nez kāpēc par bāzes periodu izvēlējas 2007.gadu, tāpēc visu bezdarbu, kas pārsniedz toreiz piedzīvotos 6%, interpretē kā ciklisku.

Savukārt es uzskatu, ka tā saucamie treknie gadi nevar kalpot par bāzes periodu, jo zems bezdarbs bija tautsaimniecības pārkāršanas rezultāts (Latvija bija visvairāk pārkarsusī ekonomika Eiropā – ja pat ne visā pasaulē – ar pozitīvo output gap 15% līmenī, tādēļ cikliskais bezdarbs toreiz bija nevis nulle, bet, kā minimums, mīnus 5%).

Manu oponentu pretarguments: 15 gadu ilgs periods nevar kalpot par bāzi, jo šajā laika posmā notika būtiskas strukturālas pārmaiņas (tomēr viņi savā pētījumā nevienu tādu nespēja identificēt, kā arī nav mēģinājuši noraidīt pozitīvā output gap pastāvēšanu 2007.gadā). Ja Vanags u.c. par bāzes periodu izvēlētos nevis 2007., bet, piemēram, 1998. vai 2002.gadu, tad tāpat nespētu identificēt būtiskas strukturālas pārmaiņas un secinātu, ka pašlaik cikliskais bezdarbs ir tuvu nullei. Līdz ar to rodas retorisks jautājums: cik ticami ir rezultāti, ja, nedaudz izmainot bāzes periodu, var iegūt pretējus rezultātus?

Hazans problēmai piegājis no cita skatu punkta: ja pašreizējais bezdarbs ir daudz augstāks par strukturālo, tas nozīmē, ka strukturālais nav augsts. Tālāk pievērsīšos trīs viņa pamattēzēm: pirmkārt, uzņēmēji sūdzas par nepietiekamu pieprasījumu, nevis par darbaspēka trūkumu; otrkārt, vakanču skaits ir zems; treškārt, vakances ātri aizpildās.

1. Cik daudz uzņēmēju sūdzas par darbaspēka trūkumu?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas konjunktūras aptaujas datiem 8% apstrādes rūpniecības uzņēmēju Latvijā sūdzas par darbaspēka trūkumu un 41% – par nepietiekamu pieprasījumu. Bet kāda būtu “līdzsvara” proporcija? Diez vai viens pret vienu, jo sūdzības par nepietiekamo pieprasījumu visās valstīs parasti būtiski pārsniedz sūdzības par darbaspēka trūkumu. Patlaban Latvija ieņem 4.-5.vietu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū pēc darbaspēka trūkuma sūdzību izplatības apstrādes rūpniecībā un būvniecībā:

1. attēls. Apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru 2013.g. 2.cet., sezonāli izlīdzināti dati (%)


Avots: Eiropas Komisijas dati

2. attēls. Būvniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par galveno uzņēmējdarbības kavējošo faktoru (2013.g. janvārī-aprīlī sezonāli izlīdzināti dati; %)


Avots: Eiropas Komisijas dati

Uz citu ES valstu fona 8-9% uzņēmēju sūdzību par darbaspēka trūkumu – tas ir daudz, īpaši ņemot vērā Latvijas 14% bezdarbu. Varbūt tas tāpēc, ka liela daļa cilvēku ar darba pieredzi rūpniecībā un būvniecībā emigrēja un potenciālo darbinieku nemaz nav (savukārt bezdarbniekiem ir pieredze citās nozarēs)?

Nē, situācija ir tieši pretēja. Bezdarba izplatība iedzīvotāju vidū ar darba pieredzi rūpniecībā un būvniecībā par 35% pārsniedz bezdarba izplatību tautsaimniecībā kopumā. Tādējādi bezdarba līmenis bijušo rūpniecības-būvniecības darbinieku vidū ir krietni augstāks par 14%:

3. attēls. Īpatsvars darba meklētāju struktūrā / īpatsvars nodarbināto struktūrā 2012. g. 4. cet.


Avots: CSP dati, autora aprēķins

Tādējādi darbaspēka trūkuma izplatība Latvijā pie 14% bezdarba līmeņa apliecina augstu strukturālo bezdarbu valstī.

Vai strukturālais bezdarbs ir krīzes rezultāts? Nē – gan darbaspēka trūkuma izplatība, gan bezdarbs patlaban ir tieši tāds pats kā 1998.gadā. Ja 15 gadu laikā nav notikušas strukturālas pārmaiņas, kas mainītu sakarību starp bezdarba līmeni un darbaspēka trūkumu, tad nav pamata uzskatīt, ka pa šo laiku būtiski mainījies strukturālais bezdarbs.

4. attēls. Darbaspēka trūkums apstrādes rūpniecībā un bezdarba līmenis 1998.-2012. gadā (%)


Avots: Eurostat un Eiropas Komisijas dati

2. Cik Latvijā ir vakanču?

2012.gada beigās Latvijas būvniecībā pavisam bija 25 vakances. Savukārt izmitināšanas un ēdināšanas nozarē nebija nevienas brīvas darba vietas. Tas, ka visu viesnīcu, kā arī visu restorānu un kafejnīcu štati ir nokomplektēti pilnībā, var izskatīties pēc joka, ja tie nebūtu oficiālie Centrālās statistikas pārvaldes uzņēmumu apsekojuma dati, kas tiek pārpublicēti „Eurostat” un uz kā pamata tiek izdarīti starptautiskie salīdzinājumi. Pat „CV-online” datu bāzē (kura, protams, nav pilnīga) vairākās nozarēs brīvo darba vietu skaits ir lielāks nekā „Eurostat” datos. Turklāt kopējais vakanču skaits Nodarbinātības valsts aģentūras datu bāzēs (kur, kā zināms, tiek reģistrētas pārsvarā tikai mazkvalificētas vakances) pārsniedz „Eurostat” datus, kuriem būtu jāatspoguļo visa tautsaimniecība.

Kāpēc „Eurostat” dati neatspoguļo visas Latvijas vakances – vai tas ir ēnu ekonomikas izplatības, statistiskās metodoloģijas ietekmes vai kāda cita faktora dēļ? Un vai statistikā neuzskaitīto vakanču skaits Latvijā ir lielāks nekā citās valstīs?

Paturot prātā, ka patiesais vakanču skaits Latvijā droši vien ir lielāks par oficiāli reģistrēto, paskatīsimies, vai oficiālais vakanču skaits Latvijā tiešām ir tik katastrofāli zems, kā tas izskatījās Mihaila Hazana prezentācijā (“job vacancy rates are extremely low“).

Skaidrs, ka, jo augstāks bezdarbs, jo mazāk vakanču (un otrādi; šāda sakarība ir pazīstama kā Beveridža līkne). Kopējais vakanču skaits tautsaimniecībā Latvijā (salīdzinot ar citām Eiropas valstīm) ir aptuveni tāds, kāds tas varētu būt pie pašreizējā bezdarba:

5. attēls. Vakances (tautsaimniecībā) un bezdarbs


Avots: Eurostat dati

Pat rūpniecība – nozare, kas ir īpašas uzmanības vērta, jo vakanču tur ir mazāk – uz Eiropas fona (ņemot vērā augsto bezdarbu Latvijā) neizskatās par izlecošo vērtību:

6. attēls. Vakances (rūpniecībā) un bezdarbs


Avots: Eurostat dati

Arī citās nozarēs, kurās oficiālais vakanču skaits Latvijā ir augstāks, mūsu valsts sniegums uz Eiropas fona, ņemot vērā bezdarbu, neizceļas:

7. attēls. Vakances (informācijas un komunikācijas nozarē) un bezdarbs


Avots: Eurostat dati

Mihails Hazans uzsver, ka vakanču skaits ir “ļoti zems”, salīdzinot ar Latvijas vēsturiskajiem datiem. Šeit viņam oponē pat Vanags u.c., kas ar Beveridža līkni parāda, ka pašreizējais vakanču skaits (ņemot vērā bezdarbu) ir līdzīgs 2005.gada rādītājam.

Vakanču skaits Latvijā nav par augstu un nav arī par zemu. Tas ir tieši tāds, kādu varētu sagaidīt pie 14% bezdarba. Tas nekādā gadījumā nav “extremely low”, it sevišķi paturot prātā, ka patiesais vakanču skaits droši vien pārsniedz oficiālo.

3. Cik ātri vakances aizpildās?

Mihails Hazans aprēķinājis, ka vakances Latvijā patlaban tiek aizpildītas vidēji 20 dienu laikā. Viņam tas liekas pārāk ātri, lai ietu kopā ar augstā strukturālā bezdarba ainu. Bet kā mēs varam zināt, vai 20 dienas ir ātri? Mihails Hazans salīdzināja 20 dienas ar:

1) Vidējo bezdarba ilgumu, kas ir garāks.

Tomēr bezdarba ilgums visās valstīs pārsniedz vakanču aizpildīšanas laiku un tā ir normāla situācija. Tāpat būtu salīdzināt vakanču skaitu ar bezdarbnieku skaitu un secināt: tā kā bezdarbnieku skaits ir lielāks (un tas tā ir bijis visās valstīs un vienmēr – pat Latvijā 2007.gadā), tad darba vietu skaits nav pietiekams un strukturālais bezdarbs ir zems.

2) Vakanču aizpildīšanas ātrumu 2008.gadā, kas bijis lēnāks.

Tomēr arī tas ir loģiski, jo bezdarbs 2012.gadā bijis augstāks nekā pirms četriem gadiem. Jo lielāks ir bezdarbs, jo ātrāku vakanču aizpildi varētu sagaidīt, un tieši to apspoguļo Mihaila Hazana aprēķini:

8. attēls. Vakanču aizpildīšanas ātrums un bezdarbs


Avots: Eurostat dati, Mihaila Hazana aprēķins (14.slaids);

Manuprāt, lai saprastu, vai vakanču aizpildīšana vidēji 20 dienu laikā ir par ātru vai par lēnu, to ir jāsalīdzina ar vakanču aizpildīšanas laiku citās valstīs ar līdzīgu bezdarba rādītāju. Cik man ir zināms, šāda statistika nav pieejama, bet, iespējams, ka Mihailam Hazanam par to ir vairāk informācijas.

Secinājumi

Neredzu nevienu pārliecinošu pierādījumu tam, ka strukturālais bezdarbs Latvijā pašlaik ir zems. Acīmredzot priekšstats par augstu strukturālo bezdarbu, kas pastāv jau divus gadu desmitus, ir patiess. Vanags u.c. pierādīja, ka kopš krīzes sākuma Latvijas darba tirgū nozīmīgu strukturālo pārmaiņu nebija. Ja viņi izmantotu datus, kas ir pieejami kopš XX gadsimta 90.gadiem, tad līdzīgu secinājumu viņi varētu attiecināt arī uz pēdējo 15 gadu periodu (un tas apgāztu viņu secinājumu par zemo strukturālo bezdarbu Latvijā).

Arī Mihaila Hazana argumenti mani nepārliecināja. Pirmkārt, darbaspēka trūkuma izplatību Latvijā vajadzētu salīdzināt ne tikai ar nepietiekamā pieprasījuma izplatību, bet arī ar darbaspēka trūkuma izplatību citās valstīs. Otrkārt, salīdzinot vakanču skaitu dažādās valstīs, būtu jāņem vērā arī bezdarba atšķirības. Treškārt, vakanču aizpildīšanas ātrumu vajadzētu salīdzināt ne tikai ar bezdarba vidējo ilgumu, bet ar vakanču aizpildīšanas ātrumu citās valstīs ar līdzīgi augstu bezdarbu.

Autors ir Latvijas Bankas ekonomists

 

Komentāri (22)

Krišjānis 08.05.2013. 13.41

Komentārs par bezdarbnieku daudzumu ar pieredzi būvniecībā būtu pārskatāms, jo šāda “speciālistu” pārprodukcija radās būvniecības buma laikā, kad no vidusskolām u.c. mācību iestādēm būvuzņēmēji rāva laukā darbaspēku, kuri stūma ķerras un pārkrāva ķieģeļus. Tādi speciālisti tagad savos CV raksta – darbinieks ar pieredzi būvniecībā. Šādās diskusijās šāds aspekts būtu obligāti jāņem vērā, lai diskusijas rezultāts nebūtu tik pat nepareizs, kā izejmateriāls.
Tomēr jāņem vērā arī tas, kā tad veidojas mūsu speciālistu slāņi. Darba devēju pieprasījumu neņem vērā ne IzM, ne privātās augstskolas. Mācībspēki “ražoja” to, ko gribēja studenti (topošie studenti parasti gan izvēlas ienesīgākās profesijas), nevis to, kas bija nepieciešams darba tirgum un neviens to nekontrolēja. IzM subsidēja budžeta vietas mācību iestādēs “uz dullo” un pēc vecām tradīcijām. Tas notiek vēl joprojām. Pavisam nesen darba devēji novienojās ar valsti par šīs tradīcijas laušanu, bet neesmu neko dzirdējis par panāktajiem rezultātiem.

+9
-2
Atbildēt

3

    Krišjānis > Krišjānis 11.05.2013. 00.27

    Tur jau tā lieta, ka neskatoties uz lielo “būvspeciālistu” bezdarbnieku procentu, būvuzņēmumi ar uguni meklē reālus celtniecības speciālistus. Šeit palikušie ķerru stūmēji bez jebkādas (ok – ar puspabeigtām vidusskolu, pirmā kursa augstāko utt.) izglītības veido to lielo bezdarbnieku slāni, bet tādi, kuriem ir saprašana un izglītība “Anglijā” būvē jūsu pieminētos “Lamanša tuneļus un debeskrāpjus”.
    Tas, ka pie mums ir daudz firmeļu ar nemākulīgu vadību (krīzes laikā lielākā daļa tādu jau nobankrotēja) neattaisno to, ka pie mums netiek koordinēta speciālistu skološana atbilstoši darba tirgum.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Rita Lazda > Krišjānis 08.05.2013. 16.07

    Būvniecībā 90% ķerru stūmējiem nav nepieciešama augstākā un pat ne speciālā izglītība, jo tā jau ir liešana, jo visas nepieciešamās iemaņas pārsvarā ir apgūstamas pāris nedēļu kursos(kur jādarbojas ar tehniku) – savādāk UK ir pilns ar darbiniekiem kuriem šāda izglītība nav un viņi jūsuprāt neko nespētu uzbūvēt – ne Lamanša tuneli, ne arī debesskrāpjus, ne arī ciematus, kur lielākā daļa tiek būvēts ar cilvēku rokām. Augstākai izglītībai ir jābūt arhitektiem un vēl būvdarbu vadītājiem – visi pārējie, kas izpilda rīkojumus atbild tikai par savu galvu un par to vai pareizi izpilda instrukcijas un viņiem nav jādomā kaut kas papildus.

    Problēma drīzāk ir cita – UK par normālu uzskata ka firmu vadītājiem ir obligāti jābūt atbilstošai augstākai izglītībai(arī ģimenes uzņēmumā) – Latvijā kā fakts 50% gadījumos vēl joprojām cilvēks atrodas nepareizā nozarē pec iegūtām zinībām. Nu nevar vainot IzM, īpaši ja starp darba devējiem vēl joprojām gadās neaptēsti pamuļķi, kas darbojas pēc sulu spiešanas metodēm. Un vispār šī gaušanās ir neizprotama – ja darba devējam ir nepieciešams speciālists, viņš norāda konkrēti kādas prasības nepieciešamas un ja viņš nevar atrast tādu kas apguvis, viņš sūta savu darbinieku uz to augstskolu, kur māca šīs prasmes(radot pieprasījumu pēc šīm studijām), bet nevajag cerēt uz to ka kāds kas jau ieguldījis līdzekļus šajā profesijā vēlēsies saņemt neadekvāti zemu atalgojumu un tas nav iemesls lai apvainotos par to ka nespēj piesaistīt darbiniekus.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > Krišjānis 08.05.2013. 13.59

    Kāds tad ir DD pieprasījums ?! Un ko viņi var piedāvāt pretīm ?! DD, kuriem tiešām vajag specus kooperējās ar mācību iestādēm, nevis gaida mannu no debesīm !

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

Andris Jautriņš 08.05.2013. 21.09

Strukturāls vai haotisks bezdarbs? Atraduši par ko mērīties! Ja vakance par Ls 200 ar 60 stundu darba nedēļu nav aizpildīta, tad tas nav bezdarbs, tas ir vājprāts, ka ko tādu var legāli darba tirgū piedāvāt!

+7
-1
Atbildēt

0

marchaeva 08.05.2013. 20.45

Man gan liekas, ka nepamatoti netiek skatīta darba spēka efektivitāte, proti IKP/darba stundā. Es domāju, ka tā ir atslēga tam kāpēc pie mums pastāv tāds fenonemens kā Ls 200/mēn. minimālā alga, bet toties faktiski sezonālam/ nepilna laika darbiniekam apmaksāts atvaļinājums un bezdarbnieka pabalsts.

Otra lieta ir ka mums tomēr ir liels naturālās, ēnu ekonomikas kā arī pārsvarā ārzemēs ienākumus pelnošu darba ņēmēju īpatsvars, kurā, ak vai, arī cilvēki visos tiek nodarbināti daudz. Līdzīgi kā citur mūsu reģionā. Ignorēt to ir vienkārši aplami.

Šie abi faktori noteikti ietekmē kopainu, bet autors nav pat iezīmējis problemātiku. Līdz ar to pieņemu, ka arī rezultāts ir tāds papīra pūķis. Nu uzrakstīja. Nu labi. Malacītis. Ko nu.

+2
-1
Atbildēt

2

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu