Dombrovskis šizofrēniskajā vilcienā 61

Foto: Lita Krone, LETA
Aivars Ozoliņš
Print Friendly, PDF & Email

 

Latvijas vēsturē dārgākā afēra nebeidz beigties. Otrdien valdība kārtējo reizi nolēma atlikt lemšanu par 600 miljonu eiro vērto vilcienu iepirkumu. Taču šoreiz jaunais satiksmes ministrs Anrijs Matīss bilda, ka valdība pie šā jautājuma vairs neatgriezīšoties.

Tas izskatās pēc premjerministra Valda Dombrovska, kas kopā ar savu partiju uzņēmies atbildību par Satiksmes ministriju, mēģinājuma distancēties no atbildības par darījuma iznākumu, lai arī kāds tas būtu.

Paradoksāli, taču tik uzkrītoša valdības norobežošanās no galīgā lēmuma un tā atstāšana līguma slēdzēju Pasažieru vilciena un spāņu uzņēmuma CAF ziņā var nozīmēt gan drīzu iepirkuma izbeigšanu, gan tā tikpat drīzu īstenošanu. Diemžēl un tikpat paradoksāli – arī valdībā jau it kā sagatavotie priekšlikumi šā projekta Eiropas Savienības līdzfinansējuma naudas pārdalei citiem projektiem nebūt nenozīmē, ka tā tikai pieklājības pēc vēlreiz ļāvusi pagarināt abu uzņēmumu sarunu termiņu, un 29.martā, kad beigsies arī šis pagarinājums, uzzināsim, ka darījums nenotiks. PV vadība dara visu iespējamo, lai tas notiktu, bet valdība nupat sevi atstata no lemšanas un cer mazgāt rokas nevainībā.

Taču situācijas divdomīgums vairs neizbrīna. Valdības attieksme un rīcība šajā nepiedienīgi ieilgušajā epopejā vienmēr ir bijusi konsekventi šizofrēniska.

No vienas puses, ministriem un valsts amatpersonām, tāpat kā jebkuram puslīdz saprātīgam un personīgi neieinteresētam cilvēkam, vienmēr ir bijis skaidrs, ka treknajos gados sashēmotais projekts ir valstij pagalam neizdevīgs. Valdība pati jau 2011.gadā to pilnīgi nepārprotami, ja arī ne publiski, pateica – ka darījuma īstenošanas ekonomiskais efekts būs negatīvs. Tomēr premjerministra un atbildīgo amatpersonu publiskie paziņojumi vienmēr liecinājuši par vēlmi veicināt šā valstij neizdevīgā darījuma izdošanos.

Noziedzīgais zeltījums

Jau pats trekno gadu tradīcijās 2009.gadā izperētais 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma konkursa nolikums bija valstij neizdevīgs un paredzēja, ka pēc vilcienu iepirkšanas ar ES Kohēzijas fonda 100 miljonu latu līdzsfinansējumu Latvijas nodokļu maksātājiem būtu jāpiemaksā par vilcienu pirkšanu un to apkopi nākamajos 30 gados vēl 300 miljoni latu. Taču Satiksmes ministrija un premjerministrs Dombrovskis bubināja un joprojām uzstāj, ka darījums būtu labs un varētu notikt, ja līguma slēdzēji piekristu pārtaisīt līgumu atbilstoši šim sākotnējam nolikumam.

Jo shēmotājiem pat ar trekno sākotnējo variantu bija šķitis par maz, un pēc CAF un apakšuzņēmēja RVR uzvaras konkursā 2011.gadā (Lemberga “zaļo zemnieku” ministra Ulda Auguļa laikā) līgumā, kuru PV parakstīja ar konkursa uzvarētāju 2012.gada aprīlī, bija apmēram 70 atkāpes no konkursa nolikuma. Ar to būtu vairāk nekā pieticis, lai šai afērai jau tad pieliktu punktu.

Taču valdībai tolaik šķita svarīgāk noskaidrot, vai Eiropas Komisija piekritīs līdzfinansēt šo blēdību. Kad Komisija pateica, ka tomēr ne, par otru svarīgāko argumentu afēras turpināšanai līdzās “sākotnējam nolikumam” kļuva šie ES 100 miljoni, kurus Latvija nedrīkstot pazaudēt, pat ja šo 100 miljonu nepazaudēšana nozīmētu, ka Latvijas nodokļu maksātājiem nāktos piemaksāt klāt trīsreiz lielāku summu.

Būtu aplami domāt, ka valdība nesaprot, ko dara. Pērn maijā finanšu ministrs Andris Vilks paziņoja, ka tādā izskatā līgumu nedrīkst īstenot “nekādā gadījumā”.

“Mēs nevaram izdarīt kaut ko tādu, kas pēc tam gadu gadiem dos negatīvu efektu,” Vilks teica. “Ja tas viss kristu uz nodokļu maksātāju pleciem, tad tas mūs skartu ilgus gadus,” viņš brīdināja. “Latvijas interesēs ir nepieļaut situāciju, ka mēs radām apzeltītus vilcienus. Mums jau pietiek ar apzeltītu tiltu. Šis ir gadījums, kas varēja beigties kā apzeltīti vilcieni.”

Taču “gadījums” arī tad nebeidzās. Un vienaldzīgi noraudzīties uz šo farsu vienā brīdī acīmredzot vairs nespēja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kas 4.oktobrī vienkāršā valodā salika pa plauktiem visiem acīmredzamo.

Prezidents paziņoja, ka, pirmkārt, jau sludinot konkursu, “ielikti nepareizi pamati” – apkalpošanas izmaksas krietni pārsniedz pašu vilcienu cenu. Otrkārt, viss “process salikts tā, lai nebūtu atbildīgie”. Un rezumēja – nomaļus vērotājam “tas izskatās naivi un reizē arī noziedzīgi, pilnīgi droši.”

Vilka un Bērziņa nežēlīgais vērtējums nebūt nav viņu “personisks” un “atsevišķs” viedoklis. Jau 2011.gada rudenī valdība slepenā ziņojumā par vilcienu iegādes konkursu bija secinājusi, ka zaudējumu segšanai pēc projekta īstenošanas katru gadu no valsts budžeta būs jāpiešķir līdz 34 miljoniem latu, ko nav iespējams izdarīt.

Konkursā nav bijusi nodrošināta konkurence, un tajā piedāvāti trīs vagonu vilcieni par četru vagonu vilcienu cenu, bija teikts šajā portālam Pietiek.com 2011.gada novembra beigās noplūdinātajā ziņojumā. Septiņi dīzeļvilcieni, kurus paredzēts iepirkt, esot pat par 30% dārgāki, salīdzinot ar Igaunijas pirktajiem, bet elektrovilcienu vagoni esot par 15% dārgāki. Ziņojumā secināts – projekta ekonomiskā atdeve ir negatīva, un projekts nav sabiedrībai izdevīgs.

Bet šogad janvārī Satiksmes ministrija vērsās prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Pasažieru vilciena iepriekšējās valdes darbību saistībā ar vilcienu iepirkumu. (Valde tika nomainīta pērn maijā, Nila Freivalda vietā PV nu vada Artis Birkmanis. Taču arī viņš šajā epopejā izstaro valstisku prieku un optimismu par darījuma sekmīgu īstenošanu.) Prezidenta par noziedzīgu nodēvētajam darījumam līdz ar to ir izredzes iegūt arī līdzīgu tiesisku novērtējumu.

Politiskās pašnāvības rēgs

“Uzstādījums ir iepirkumu pabeigt, ja tāda iespēja ir, un nopirkt vilcienus par ES līdzekļiem,” satiksmes ministrs Aivis Ronis turpināja uzstāt februāra sākumā. Premjerministrs Dombrovskis gan tik kategoriski neteic, ka vilcieni noteikti jānopērk, taču arī viņa rādītās bažas lielākoties ir par ES naudas apgūšanu, nevis par darījuma acīmredzamo un, iespējams, pat noziedzīgo neizdevīgumu, vai tam ir vai nav Eiropas fondu nauda.

Jaunais satiksmes ministrs Matīss dienu pirms kārtējās lēmuma atlikšanas pirmdien paziņoja, ka droši vien vilcienu iepirkumam paredzēto naudu nākšoties pārdalīt citiem projektiem. Taču valdības kārtējais lēmums nepieņemt lēmumu, turklāt par to turpmāk vairs nelemt vispār, liek šaubīties, vai gatavošanās šo finansējumu pārdalīt citiem projektiem nav tikai laika novilcināšana, lai ļautu pierunāt spāņu uzņēmumu piekrist līguma izmaiņām atbilstoši iepirkuma sākotnējam nolikumam arī vēl atlikušajā no 70 punktiem. Katrā ziņā ministra pirmdienas satraukums par to, ka vairs nav laika un lēmums par Eiropas naudas izlietojumu jāpieņem nekavējoties, otrdienas vakarā jau bija pārtapis omulīgā mierā, ka divas nedēļas agrāk vai vēlāk neko neizšķirot.

Likmes ir tikpat nesamērojamas, cik neatbilstoša valdības pašas ieskatam par šo iepirkumu ir bijusi tās rīcība.

Ja runā tikai par ES naudu, tad lēmuma atlikšana vēl uz divām nedēļām droši vien nav liela problēma. Ja šo divu nedēļu laikā ir iecerēts tomēr nodrošināt darījuma īstenošanu, Latvijas nodokļu maksātājiem būs uzkrauts simtiem miljonu slogs, un ir naivi iedomāties, ka atbildību par to valdības vadītājs varēs deleģēt bezpartejiskajam ministram Matīsam, PV valdei vai spāņu uzņēmumam. Vai aizbildināt ar lēmuma daudzkārtēju atlikšanu un beigu galā nekāda nepieņemšanu.

Jāvaicā, vai premjerministrs un Vienotība tādā gadījumā cer iebraukt nākamajā Saeimā apzeltītajiem vilcieniem piekabinātā drezīnā? Dombrovska kā valsts glābēja no krīzes un eiro ieviesēja reputācijai klāt nāktu valsts vēsturē lielākās afēras patrona slava, un viņa partijai būtu jāsāk aut kājas aiziešanai pa “zelta tilta” krusttēva Gundara Bojāra sociķu taku.

 

Komentāri (61)

Una Grinberga 17.03.2013. 10.06

Ozoliņš laikam izliekas par muļķi: laiks tiek vilcināts, lai saprastu, vai būs lieli, mazi vai nekādi zaudējumi (par ieguvumiem šeit nav runas!!!). Valdība spiež uz maziem vai nekādiem zaudējumiem. Līgums ar CAF tika parakstīts. Pat ja tas nebija likumīgs – problēmas ir Latvijas, ne CAF pusē un Latvija būtu zaudētājos. Kas gan var būt labāks par vienkāršu naudas uzdāvināšanu CAF, pat pretī neprasot preci! Izskatās, ka valstij izdevīgākais risinājums būs tomēr ilglaicīgā procesā piespiest CAF atteikties no jebkādām prasībām un pazaudēt ES naudu nekā par visām varītēm mēģināt “pakampt” to naudu un vēlāk par visu maksāt no valsts budžeta. Ir pietiekoši daudz precedentu Latvijā, kur steiga un riski pazaudēt naudu ir galvenie iegansti neizdevīgiem līgumiem. Laika novilcināšana vēl joprojām Latvijas politikā tiek uzskatīta par efektīvu līdzekli otkatu savākšanai no valsts pasūtījumiem.

+14
-6
Atbildēt

7

    dro > Una Grinberga 17.03.2013. 10.57

    Nasing spešal. Nu Ozoliņš gan ir gudrāks par Tevi, grūti spriest, kuram no jums tā morāles latiņa zemāka:)

    +6
    -11
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Una Grinberga 17.03.2013. 11.24

    NaSp – nu ir tur kāds funktieris. Bet galvenais nepazaudēt fondu naudu, laika nemaz nav palicis daudz un tos pārējos projektus var nepaspēt .
    Vēl jau lietu sarežģīja tas ,ka Swedene piešķīra RVR kredītu , ja nebūtu tā , tad RVR arī nekārpītos …
    P.S. Tā profila bilžu maiņa bija smieklīga 🙂

    +6
    -3
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 17.03.2013. 11.49

    @klusais
    Tur jau tā lieta, ka Ozoliņš un “Ir” mēģina Vilcienu epopeju padarīt par primitīvu afēru, kur ieguvēji ir CAF un RVR. Cik saprotu, tad Matīss runāja par staciju pieturu modernizāciju – tas varētu prasīt mazāk laika realizēšanai. Vēl jau ir kaut kādi projekti, kas ir uzprojektēti un tikai jāuzrīko būvniecības iepirkums.

    +10
    -6
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Una Grinberga 17.03.2013. 11.58

    NaSp – projekti ir pietiekami daudz , arī citām transporta struktūrām tiks pēc plāna .

    +8
    -3
    Atbildēt

    0

    garausiitis > Una Grinberga 17.03.2013. 10.32

    ES naudu nezaudēs . Nav skaidrs kapēc vēl nepaziņo par naudas pārdali, laikam kaut kāds domu grauds tajā ir.

    +10
    -3
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 17.03.2013. 11.09

    @Ino
    Lūdzu, nekomentē zem maniem komentāriem! Mēs jau esam noskaidrojuši, kur es dzīvoju, kādas ir manas prāta spējas, kāds man ir ciltskoks un kāds ir mans izskats spogulī. Man nav nekādas vēlmes pāriet uz “ģenitāliju līmeni”, ko Tavi domubiedri itin bieži izmanto. Paldies par sapratni! Lai jauka diena!

    +12
    -4
    Atbildēt

    0

    Una Grinberga > Una Grinberga 17.03.2013. 11.03

    @klusais
    Naudas pārdalīšana būtu oficiāls signāls, ka valsts vēlas atteikties no līguma ar CAF (kas protams tā arī ir!), bet tas ievērojami novājinātu Latvijas pozīcijas mediācijas procesā, jo tur oficiālā nostāja ir “mēs vēlamies līgumu, bet atbilstoši iepirkuma prasībām”. Skaidrs, ka līgums pēc iepirkuma prasībām CAFam nav izdevīgs un, ja viņiem būs jāparaksta tāds līgums, tad visticamāk viņi paši atteiksies un valsts būs brīva no saistībām.

    +13
    -3
    Atbildēt

    0

garausiitis 17.03.2013. 07.18

Man personīgi arī nav skaidrs ko tik ilgi žāvēt jautājumu. Cik nu mana saprašana ir , tad CAF spiež uz vilcienu pirkšanu. Un tur nekur neizsprukt , jo Freivalds parakstīja to papīru un IUB neatrada pretrunas . Vajadzēja skaidri pateikt jau mēnešus atpakaļ, ko pateiks 29. martā vai kaut kad tad – fondu naudu pārdalam satiksmes infrastruktūrai un vilcienus pērkam pa naudu. Eiropas finansējumu valsts nezaudē un vilcienus iegūst . Ko tur žāvēt – nav skaidrs , ja nu vienīgi CAF uzstāj uz apkopi.

+10
-5
Atbildēt

0

Janka, Janic 17.03.2013. 19.39

manupraat tur sen baigais piķis iemaksaats , kukulis, tos ratus vairs diezvai var aptureet Dombrovskis vai ģeneraalprokurors , CAF jau uzreiz paveesiija , ka vilcienus jau saak ražot , viņiem skaidrs , ka mafija pie mums stipraaka par valdiibu … taakaa taas runas par aptureešanu blefs vien buus!

+6
-1
Atbildēt

1

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu