fbpx

Netraucēt mūs ar diasporu! 19

Budēļu maskas. Foto: Ģirts Ozoliņš, F64
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Daži rūgti pilieni sabiedriskā medija kausā

Gada beigas pienākušas, un visi ir apmierināti. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadība jūsmo par pozitīvu pārmaiņu ieviešanu Latvijas Televīzijā (LTV), kur jaunās valdes vadībā esot tikuši ieviesti būtiski saturiski uzlabojumi. Ārlietu ministrijas un Kultūras ministrijas darba grupa diasporas politikas jautājumos savā otrā sēdē pārrunāja, starp citu, „Latvijas sabiedriskā medija platformas nozīmi valsts komunikācijā un saiknes veidošanā ar Latvijas diasporu”.

Kāpēc šo tagad minu? Rodas iespaids, ka doma ir tikai par diasporas informēšanu par notikumiem Latvijā. Bet katra saikne ir divpusēja. Komunikācijai jānotiek abos virzienos.

Cik liela daļa latviešu tautas tagad dzīvo ārpus mūsu zemes robežām? Ārlietu ministrijas 2013.gada februāra informatīvais ziņojums „Par Ārlietu ministrijas sadarbību ar Latvijas diasporu 2013.-2015.gadā” min, ka 2011.gada 1.martā Latvijā bija 2,1 miljons iedzīvotāju, no tiem 1,3 miljons latviešu, bet ka ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvo „vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju”. Piekodinot, ka „dati ir aptuveni”, tiek minētas „lielākās latviešu kopienas” ārzemēs, tādējādi jaucot tautību, pilsonību un „iedzīvotāju” statusus.

Varētu lēst, ka kādi 20% latviešu tautas dzīvo diasporā.

Un kas Latvijā ir zināms par ārzemju latviešu dzīvesveidu? Vai televīzijā, laikrakstos, ziņu portālos katrs piektais raksts ir par mūsu tautiešiem ārzemēs? Atbildi jūs jau skaidri zināt. Laikraksts „Latvietis” cenšas mūsu ierobežoto iespēju rāmjos pildīt robus, un laikraksts varētu veikt vēl vairāk, ja būtu sabiedrības atbalsts.

Mēs esam sūtījuši video materiālus Latvijas Televīzijas raidījumam „Panorāma”, ar kuru starpniecību skatītāji Latvijā varēja kaut vai minimāli uzzināt par Austrālijas Latviešu kultūras dienām un par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās. Bet pēdējā gadā LTV nav pat atbildējusi uz tādiem piedāvājumiem kā, piemēram, ziņas par latviešu diriģenta Aināra Rubiķa vadītajiem Melburnas Simfoniskā orķestra koncertiem brīvdabas estrādē, kurus klātienē katru reizi noklausījās ap 10 000 klausītāju.

LTV raidījums „Pasaules telpa” izrādīja lielāku interesi par notikumiem ārzemēs un pārraidīja mūsu materiālus par filmas „Sapņu komanda 1935″ pirmizrādi Melburnā, kuru noskatījās arī Austrālijas basketbola valstsvienības galvenais treneris latvietis Andrejs Lēmanis. Bet šis raidījums līdz ar gada beigām tiek slēgts.

Un šie ir tie LTV saturiskie labojumi?

Autors ir laikraksta „Latvietis” redaktors Austrālijā

 

Komentāri (19)

ilmisimo 30.12.2013. 19.33

Jaunā gada ierosme:

demokrātijas vārdā!- izveidot portālā atsevišķas sadaļas:

Ločmemļa vieduoklis

ēžas indrāna -vieduoklis

viedouklis.lv- Sīrijas alavītu zieduoklis…

Lai pilnīgi un galīgi ievēruotu troļļu un spambotu tiesības

aicinājums portāla redakcijai- apkop savu namu!

+8
0
Atbildēt

0

aivarstraidass 30.12.2013. 13.43

Ļoti labi, ka šādas ārzemju latviešu preses relīzes par kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem ir – te milzīgs paldies G.Nāgela kungam un viņa kolēģiem, brīvās pasaules latviešu žurnālistiem un citiem rakstītājiem!

Ja sākam analizēt, par ko runā un raksta Latvijas sabiedriskie mēdiji, tad parasti tās būs lietas, kas interesē viņu pašreizējo auditoriju. Raidījumu reitingus mēra, izlases kārtībā apsekojot zināmu skaitu Latvijas mājsaimniecību, kur joprojām skatās televizoru (auditorijas pētījumi izmantojot TNS “TV Metrus” u.c. ierīces). Nelaime tā, ka sabiedrisko mēdiju pārklājums ne vienmēr sasniedz pat visas Latvijas mājsaimniecības – nerunājot nemaz par tiem, kuri atrodas ārzemēs. Sk. http://www.tns.lv/wwwtnslv_resources/images/Mediju_petijumu_gadagramata/2011-2012/05_TV_auditorijas_petijums.pdf .

Tiešākais ceļš, kā varētu daudzināt diasporas latviešu sasniegumus – vairāk piedāvāt sabiedriskā mēdija saturu pašiem diasporas latviešiem; tad viņi arī noteiks saturu, ko tur rāda. Piemēram, dzīvojot Latvijā, televīziju neskatos – man viņu raidījumi neinteresē un televīzijas aparāta mājā nav. Savukārt, ilgstoši uzturoties ārzemēs (studiju un komandējumu laikus saskaitot kopā – arī man iznāktu vairāki dzīves gadi) – varbūt sentimentālu apsvērumu dēļ arī kaut ko skatītos. Bet tad sabiedriskajam mēdijam ir vajadzīgs kvalitatīvs portāls vai kvalitatīva video straumēšana (streaming video) – piemēram, sadarbībā ar Akamai vai līdzīgu WAN paātrināšanas infrastruktūru.

+8
-1
Atbildēt

0

ivetao2007 30.12.2013. 18.37

LTV galvenie komentētāji ir bijuši LKP CK propagandisti, pat čekas virsnieki. Ta nav, kavs zaudējuši atmiņu. Acu priekšā LTV komentētāju kažoiku otrāda apvilkšana. Zinu, ka daudzi latvieši Latvijā neatgriezīes, ja piemēram patiesu korupcijas atklājēju atlaiž no darba oligarhu ieliktnis, bet jauno Ministru prezidentu meklē komunistu apcirkņos, prezidents komunists, kolaborants. Lasot laikakstu LATVIETIS patiesi var sajust cik daudz latviešu pametuši korumpēto un komunistu pārvaldīto Latviju. Patiesībā jātver komunistu sarakstus, bet ne tā saucamos čekas pelavmaisus. Jo ceka valdīja pār čeku un ne otrādi kā daudzi savā dumībā domā.

+9
-2
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort