Nosaka nākamgad pazeminātās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes
Maksimālā summa, no kādas viena persona 2014.gadā varēs veikt sociālās iemaksas, būs 32 600 lati jeb 46 400 eiro gadā. Tā otrdien nolēma valdība, pieņemot Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus šo iemaksu regulējošajos noteikumos.
Tādējādi nākamgad Latvijā tiks atjaunoti sociālo iemaksu griesti. Tie valstī pastāvēja no 1997.gada, bet 2009.gadā uz laiku līdz 2013.gadam 31.decembrim tika atcelti, lai palielinātu sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumus. Šāds solis vienlaikus pavēra iespējas atsevišķiem lielo algu saņēmējiem iegūt iespaidīgus pabalstus un pensijas, ziņo LETA.
Kopējā maksimālā summa, ko 2014.gadā varēs maksāt sociālajās iemaksās par vienu personu, būs 11 113,34 lati gadā jeb 15 817,76 eiro.
Tādējādi, ja cilvēka ienākumi gadā būs 34 000 latu, sociālās iemaksas viņš veiks par ienākumiem līdz 32 600 latiem. Savukārt par summu, kas šos griestus pārsniedz, būs jāmaksā tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Iemaksu objekta maksimālo apmēru 2014.gadam LM aprēķinājusi, ņemot vērā 2008.gada iemaksu objekta maksimālo apmēru – 29 600 lati – un tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējās bruto darba samaksas izmaiņu indeksus no 2009.gada līdz 2014.gadam.
Pērn Latvijā bija aptuveni 4259 personas, kuru iemaksu alga gadā pārsniedza 32 600 latus, kas ir 0,4% no kopējā apdrošināto personu skaita, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) apkopotie dati.
Valdība arī akceptēja Labklājības ministrijas (LM) aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes 2014.gadam, un visām maksātāju kategorijām tās samazināsies.
Kā ziņots, Saeima vienojusies nākamgad samazināt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – darba ņēmēju pusē no 11% uz 10,5%, bet darba devēju pusē – no 24,09% uz 23,59%.
LM kā ik gadu sagatavojusi izmaiņas iemaksu apmērā atsevišķām iedzīvotāju kategorijām. Valdībā iesniegtajos dokumentos ministrija skaidro, ka iemaksu likmes katram gadam tiek noteiktas atbilstoši izdevumiem attiecīgajiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem, piemēram, ja pieaug invaliditātes pensiju saņēmēju skaits, attiecīgajam valsts sociālās apdrošināšanas veidam tiek paaugstināta iemaksu likme.
Komentāri (24)
ligakalnina 17.12.2013. 13.33
Tad jau tagad ar soc. budžetu viss kārtībā, naudas visam pietiek?
Medicīnai, utt?
Visā ES, izņemot tik savdabīgu valsti, kā Horvātija, progresīvā nodokļu sistēma, Latvijā vairs pat nav linearā, bet, jau regresīvā.
Protams, visu to nolobē augstākā ierēdniecība un citi lielo algu saņēmēji, un Saima, protams, nobalso par šo pilnīgi absurdo un mazākuma intersēs strādājošo lēmumu, kas izraisa vēl lielāku izbrīnu, jo tiek pieņemts valstī ar tik milzīgu sociālo nevienlīdzību un Gini koeficientu, kas ir, kā Latīnamerikā.
Brīnīties gan nav par ko, šī valsts sen strādā mazākuma interesēs, un mūsu “elite” slaidi visiem pārējiem uzspļauj, kārtējo reizi, par solidaritātes principu šeit neviens neko pat dzirdējis nav un arī negrib dzirdēt.
Un pēc tā visa Viņķele, Dombrovskis, un pārējie provinciālie klauni vēl stāstīs par kādiem pasākumiem un plāniem nevienlīdzības mazināšanai, un NA stāstīs par latviešu interešu aiozsardzību, labāk jau būtu stāvējuši klusu.
2
ligakalnina > ligakalnina 17.12.2013. 14.46
Tāpēc, ka mūsu politiķi ir pastulbi,egoistiski, blēdīgi, bezatbildīgi, melīgi, un vēl pilnīgi pērkami, un to mentalitāte vairāk atbilst Krievijas, nevis zviedrijas politiķu mentalitātei.
Tāpat gan, kā vairākumam elektorāta.
0
efeja60 > ligakalnina 17.12.2013. 14.36
Labs komentārs, Dzeri. Piemēram, Vienotības daudzinātajā ziemeļu zvaigznē – Zviedrijā, lielo ienākumu saņēmējiem sociālais nodoklis tiek aizstāts ar ienākuma nodokli. Kāpēc Vienotība vārdos it kā tiecas uz Ziemeļeiropu, bet darbos uz Āfriku?
0
Anna Gaigule 17.12.2013. 13.53
Pilnībā piekrītu. Sociālais budžets pēc definīcijas ir “sociālistisks” — ņemt no tiem, kam pietiek un dot tiem, kam pietrūkst. Kāpēc ar iemaksu griestiem būtu jāstutē “mežonīgais kapitālisms”? Vai mēs saviem priekšstāvjiem esam devuši tādus norādījumus?
0
Alise 17.12.2013. 14.05
Normālās rietumvalstīs ir soc. izmaksu griesti, un valsts pensijas ar nav neko lielas. Tie pensionāri, kas braukā apkārt pa Eiropu un pasauli, ko mums mīl pieminēt tik bieži kā paraugu rietumu pensiju apmēram, nebraukā par valsts pensiju apkārt, bet paši papildus ir maksājuši naudu pensiju fondos.
Mums gan ir divas problēmas – 1) daļai sabiedrības ienākumi nav tik lieli, lai varētu kaut ko maksāt privātajos pensiju fondos, un 2) cilvēki nav pieraduši par sevi rūpēties un domāt ilgtermiņā un nekādas iemaksas, kaut pāris 10 latu apjomā, nekādos privātos pensiju fondos neveic vai kā citādi neuzkrāj arī liela daļa to, kuriem ienākumi to atļautu.
0