Pētījums: Latvijas skolēnu zināšanas ir viduvējas 26

PISA reitinga tabula.
Print Friendly, PDF & Email

Gudrākie skolēni mācās Šanhajā, bet no Eiropas valstīm līderos ir Somijas bērni

Latvijas 15 gadus veco skolēnu zināšanas matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā atbilst Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējam līmenim, liecina OECD “Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas 2012” (Programme for International Student Assessment jeb saīsinājumā PISA) pirmie rezultāti.

Pirmo vietu šajā globālajā PISA reitingā ieņem Šanhajas skolēni. Viņi ir gudrākie visās trijās pētījuma kategorijās – matemātikā, lasīšanā un dabaszinātnēs.

Bez Ķīnas reitinga līderos pārsvarā ir Āzijas valstu skolēni – no Singapūras, Taivānas, Japānas un Dienvidkorejas. Vienīgā Eiropas valsts, kuras skolēni spējuši uzrādīt līdzvērtīgas zināšanas, ir Somija. Somu skolēni ieņem piekto vietu PISA reitingā dabaszinātnēs.

Pirmoreiz augstajā reitinga desmitniekā visās trijās mērījumu kategorijās iekļuvusi Vjetnama, bet no Rietumvalstīm – Īrija, Polija, Lihtenšteina, Šveice, Nīderlande, Igaunija un Kanāda.

Latvijas skolēnu zināšanas ir labākas par Lietuvas skolēnu zināšanām, bet sliktākas par Igaunijas skolēnu zināšanām, atzīmē Latvijas pārstāvji.

Pētījumā vērtēta kompetence piecpadsmitgadīgiem skolēniem 65 valstīs.

Prezentējot pētījuma rezultātus, tā vadītājs Latvijā profesors Andris Kangro norādīja, ka pēdējos gados visās satura jomās – matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā – vērojama Latvijas skolēnu sasniegumu izaugsmes tendence. Augstāku kompetenci Latvijas skolēni uzrāda dabaszinātnēs.

Latvijas skolēnu sasniegumi visās satura jomās ir augstāki par Lietuvas un Krievijas skolēnu sasniegumiem, taču ievērojami atpaliek no Igaunijas vienaudžu veikuma, ziņo LETA.

Vidējais Latvijas skolēnu sasniegums matemātikā ir 491 punkts, bet OECD valstīs 494 punkti. Visaugstākie sasniegumi ir Šanhajas skolēniem – 613 punkti, kas ir daudz augstāk par vidējo rādītāju.

Salīdzinot dažādu valstu skolēnu kompetences dabaszinātnēs, Latvijai ir 502 punkti, bet vidējie OECD valstu sasniegumi ir 501 punkts. Visaugstākie skolēnu sasniegumu ir Šanhajas skolēniem – 580 punkti, bet tālāk seko Honkonga ar 555 punktiem, Singapūra ar 551 punktu.

Savukārt lasīšanas kompetencē Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi – 489 punkti – ir nedaudz zemāki par OECD vidējo līmeni, kas ir 496 punkti. Labākais sniegums arī šajā jomā ir Šanhajai ar 570 punktiem.

Latvijā skolēnu ar zemu kompetences līmeni matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā relatīvais skaits ir mazāks nekā vidēji OECD valstīs, kas ir vērtējams pozitīvi. Vienlaikus aizvien par nepietiekamu uzskatāms skolēnu skaits ar augstu kompetenci matemātikā, dabaszinātnēs un lasīšanā, kas ir zemāks nekā vidēji OECD valstīs.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijas piecpadsmitgadīgo skolēnu mācību sasniegumi atkarībā no ģimenes materiālās labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, vecāku izglītības un profesijas ir atbilstoša OECD valstu vidējam līmenim, taču pēdējos gados šī atkarība kļuvusi izteiktāka.

No Latvijas pētījumā piedalījās 6896 Latvijas skolēni no 270 skolām.

Latvijā šo pētījumu īstenoja Valsts izglītības attīstības aģentūra sadarbībā ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) Izglītības pētniecības institūta pētniekiem. Latvija OECD pētījumos piedalījusies kopš 2000.gada.

 

Komentāri (26)

andris_vasins 03.12.2013. 17.48

c’mon, “viduvējs”! Mēs esam vienā līgā ar UK, un pārspējam USA. Vai tas nav lieliski?

+4
-1
Atbildēt

2

    Rita Lazda > andris_vasins 03.12.2013. 19.42

    USA jau sen pašiem nav savu vunderkindu – visi gudrie cilvēki kas dominē ASV izaugsmē ir savesti: ķīnieši, indieši, krievu ebreji un japāņi.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    ARNO > andris_vasins 03.12.2013. 19.03

    Nu ja Latvija ir nonākusi ASV līmenī tad esam dimbā. Ir daži štati (Masačūseta vai Kolorado) kas ir izņēmumi bet ASV parastās skolas (ne privātās vai čarterskolas) ir ļoti vājā līmenī.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

inta_s 03.12.2013. 16.38

Zviedriem ļoti bēdīgs līmenis un pasliktinās.
Imigranti?

+2
0
Atbildēt

3

    tuba76 > inta_s 04.12.2013. 08.40

    Nē – ne imigranti. Bet gan “pārāk liela skolēnu atbildība pār savu mācību procesu” – apmēram tulkojums. Kas nozīmē piemēram, ka skolotāji pārāk maz māca un izglīto katru individuālo skolēnu, bet cita starpā ir aizņemti ar administratīviem pienākumiem – atskaitēm utml., bet skolēniem tiek likts pārāk daudz strādāt patstāvīgi.Ne jau par velti tiesi matemātikā un dabas zinātnēs kā fizika un ķīmija līmenis ir krities kā labākajiem tā arī vājākajiem skolēniem, kamēr lasītā izpratnē līmenis pārsvarā krities vājajiem skolēniem – no rīta ziņām.
    Nevajag kāpt uz grābekļa, visā vainojot imigrantus – tā var palaist garām problēmu patiesos cēloņus un līdz ar arī to risinājumus.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Inese > inta_s 03.12.2013. 16.44

    Arī incanti:

    Most new jobs in Sweden go to immigrants

    Roughly 70 percent of the more than 200,000 jobs created in Sweden since 2006 have gone to residents born abroad, new statistics show.

    Since 2006, when the current centre-right government took power, around 230,000 new jobs have been created in Sweden, according to figures from Statistics Sweden (SCB).

    The figures reveal further that 160,000 of the newly created jobs have gone to people born outside of Sweden.

    Speaking with Sveriges Radio (SR) about the statistics, Integration Minister Erik Ullenhag added that at 100,000 of the new jobs went to workers born outside of Europe. http://www.thelocal.se/20131125/most-new-jobs-in-sweden-go-to-immigrants

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    sorrry > inta_s 03.12.2013. 16.42

    Visdrīzāk.. diemžēl

    +1
    0
    Atbildēt

    0

Ieva Leinerte 03.12.2013. 17.41

Te vel cits rakst “Pētījums: Skolēnu vidējie sasniegumi lauku skolās zemāki nekā pilsētas skolās”
http://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/107197-petijums-skolenu-videjie-sasniegumi-lauku-skolas-zemaki-neka-pilsetas-skolas.htm
Bez tam, laukos Latvieshu ipatsvars ir lielaks neka Rigaa, no ta var secinat, ka latvieshu izglitoshana Latvija klibo iipashi.

+3
-1
Atbildēt

2

    Andris > 03.12.2013. 18.46

    Ja tas būtu saīstīts ar izglītības valodu, tad Krievija mūs apsteigtu. Bet Krievija ir zemāk visos rādītājos.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ieva Leinerte > 03.12.2013. 18.58

    Piekritu, ka te nav sakara ar izglitoshanas valodu, bet gan ar lauku skolu atstashanu novartaa.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu