Plānots, ka likums stāsies spēkā pakāpeniski ar 2014.gada 1.jūliju
Valdība atbalstījusi jauno veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz ievest obligāto veselības apdrošināšanu, sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarēšanu un nomaksu, ziņo LETA.
Plānots, ka no IIN iezīmētā nodokļa daļa veselības apdrošināšanai būs līdz 3,65% apmērā. Veselības ministrija (VM) sola, ka nodokļu slogs iedzīvotājiem nepieaugs un obligātajai veselības apdrošināšanai iekasētie līdzekļi tiks izmantoti tikai apdrošināšanas pakalpojumiem.
Veselības aprūpes minimumu plānots nodrošināt visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no IIN maksāšanas fakta – neatliekamā medicīniskā palīdzība, konkrētu diagnožu ārstēšana un kompensējamie medikamenti ar 100% kompensāciju.
Tāpat paredzēts, ka valsts apdrošinās 19 iedzīvotāju grupas, tai skaitā bērnus vecumā līdz 18 gadiem, pensionārus, personas, kuras kopj bērnu ar invaliditāti, cilvēkus ar 1., 2., un 3.grupas invaliditāti, bezdarbniekus, pilna laika studentus vecumā no 18 līdz 30 gadiem, personas no 18 līdz 25 gadiem, kuras iegūst vispārējo profesionālo izglītību, politiski represētos, kā arī personas, kuras atrodas ieslodzījuma vietās, un vēl ap desmit cilvēku grupas. No šī saraksta valdība nolēma izslēgt patentmaksu maksātājus.
Savukārt pārējie iedzīvotāji – gan obligāti, gan brīvprātīgi apdrošinātie – iegūs tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, ja būs veiktas apdrošināšanas iemaksas. Tām būs jābūt paziņotām un veiktām noteiktu laika periodu – obligāti apdrošināmām personām ne mazāk kā 11 kalendāros mēnešus, bet brīvprātīgi apdrošināmām personām – ne mazāk kā 12 kalendāros mēnešus.
Kā skaidro VM, obligāti apdrošināmas personas būs Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri maksā IIN, bet brīvprātīgi apdrošināmās personas – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kuri nemaksā IIN, kā arī nav atbrīvoti no iemaksu veikšanas, bet vēlas iekļauties sistēmā.
VM arī atgādina, ka ir paredzētas divu veidu valsts veselības apdrošināšanas brīvprātīgās iemaksas – regulāras reizi mēnesī 28 eiro (19,84 latu) apmērā vai vienreizējais brīvprātīgo maksājums, kas atbilst trīskāršam minimālās darba algas apmēram.
Vienlaikus ministrija skaidro, ka atšķirībā no sociālās apdrošināšanas iemaksām valsts veselības apdrošināšanas iemaksas neveidos uzkrājumu konkrētam maksātājam. Sistēma būs orientēta uz solidaritāti starp apdrošināšanas iemaksu veicējiem un apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem – darbosies princips “veselais maksā par slimo”.
Plānots, ka likums stāsies spēkā pakāpeniski ar 2014.gada 1.jūliju. Tā pārejas noteikumi paredz, ka 12 mēnešus no likuma spēkā stāšanās visiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem. Vienlaikus sāksies veselības obligātās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana.
Savukārt no 2015.gada 1.jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai IIN maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas.
Vienlaikus gan tiks noteikti atvieglojumi vajadzīgajiem iemaksu periodiem – tie darbosies līdz 2016.gada 30.jūnijam. Piemēram, obligāti apdrošināmas personas iegūst tiesības uz valsts veselības apdrošināšanas pakalpojumiem ar 2015.gada 1.jūliju uz viena gada periodu, ja 2014.gadā būs veiktas valsts veselības apdrošināšanas iemaksas par vismaz pieciem mēnešiem, nevis 11 mēnešiem, bet brīvprātīgi apdrošināmas – par vismaz sešiem mēnešiem, nevis 12.
Valdība likumu izmaiņas atbalstīja ar noteikumu, ka Veselības ministrijas noteiktais mērķis – veselības aprūpei valsts budžetā paredzēt 4,5% no iekšzemes kopprodukta – tiek fiksēts nevis likumprojektā, bet gan likumprojekta anotācijā, un Saeima lemj, vai šim apjomam ir jābūt ierakstītam likumā, vai nē.
Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) kategoriski iebilda pret šādu rīcību, norādot, ka Latvija jau tagad stipri atpaliek no pārējām Eiropas Savienības valstīm, un, ja Latvija nevirzīsies uz mērķi – 4,5% no IKP veselības aprūpei, tad nebūs vairs iespēju nosegt izmaksas, kādas ir nozarē. Viņai nešķiet samērīgi, ka tiek prasīts, lai veselības aprūpē tiktu nodrošināti visi pakalpojumi, bet naudu valsts par to maksāt nevēlas.
Pret konkrēta procentuālā apmēra noteikšanu likumā iebilda vairāki ministri – gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), kurš skaidroja, ka konkrēta apmēra noteikšana ir riskanta, gan labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība), kura norādīja, ka tādā gadījumā katra nozare var prasīt likumos ierakstīt kādu konkrētu finansējuma daļu. Finanšu ministrija uzskata, ka, iezīmējot konkrētu apmēru no IKP, tiek ietekmēta fiskālā telpa pārējām nozarēm.
Līdz ar jauno Veselības aprūpes finansēšanas likumu valdība šodien apstiprināja arī nepieciešamos grozījumus Ārstniecības likumā un IIN likumā.
Igaunijas eksperts Pēters Ross (Peeter Ross), Tallinas Tehnoloģiju universitātes asociētais profesors, kurš veic pētījumus e-veselības, veselības aprūpes un veselības aprūpes inženierijas jomā, pauž atbalstu Veselības ministrijas iniciatīvai. Vairāk par to video šeit.
Komentāri (23)
Inese 19.11.2013. 16.53
no 2015.gada 1.jūlija valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt TIKAI IIN maksātāji vai brīvprātīgie iemaksu veicēji, kā arī valsts apdrošinātās personas
=======================
Vnk palielināsies mirstība. Latvija, 21. gadsimts, Dombrovska laiki.
0
ligakalnina 19.11.2013. 21.58
Varētu saprast Vilka iebildumus pret ves. budžeta paliwelināšanu ar likumu, bet, Viņķeles pozīcija, kas arī pret to iebilst, ir vairāk kā dīvaina, nu nav mums LM, ir parodija, kura par savu galvemo funkciju uzskata naudas taupīšanu.
Pie kam ar dīvainiem un neadekvātiem argumentiem, cilvēku veselība nav “pārējās nozares”, un tai Latvija atvēle aptuveni divreiz mazāk, kā vidēji ES valstis.
Izskatās, “geņialā” Viņķele par savu galvemo uzdevumu uzskata nevis labklājības nodrošināšanu, bet, cenšas, pēc iespējas, izkalpoties V ģenerāllīnijai, un tai nauda ves. budžetam nekad nav bijusi proritāte, nu, gan jau, par to kādu labu amatiņu dabūs, pat, ja netiks Saeimā, uz ko es loti ceru.
Bet, Circenes likumprojekts, principā, solis pareizā virzienā, slikti tikai, ka mūsu valdība ir tik liekulīga, un tai ir tik noraidoša attieksmre pret medicīnu, ka “uzskata”, ka ar 3% no IKP medicīnai var sniegt adekvātu med. palīdzību, tāpēc, beigu beigās, tāpat sanāks čiks, naudas pietiks līdz pusgadam, tāpat, kā tagad, taisni valdības, ieskaitot “Labklājības” ministra, dēļ, Circene izdarīja, ko varēja.
3
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
@Līga Kalniece > ligakalnina 20.11.2013. 11.02
Tur jau ir tā traģēdija, ka lielu daļu veselības izdevumu jāsedz pacientiem. Savukārt iedzīvotāju ienākumi vispār mums vieni no zemākajiem ES, pie tam tie paši ir sadalīti visnevienlīdzīgāk. Rezultātā – lielākā daļa iedzīvotāju vispār neko nevar samaksāt, un veselības aprūpe, kam 21.gadsimtā būtu jābūt vispārpieejamai, Latvijā kļūst par elitāru preci.
0
Una Grinberga > ligakalnina 19.11.2013. 23.11
Nav adekvāti salīdzināt nozares valsts budžetu no IKP – tā vietā būtu jāsalīdzina nozares budžetu no valsts budžeta – jo dažādās valstīs atšķirās nodokļu slogs un deficīta līmenis. Loģiski, ka tās valstis, kas iekasē vairāk, arī vairāk tērē no IKP, pat ja proporcija valsts budžetā ir mazāka. Latvijā veselībai netērē daudz mazāk kā vidēji Eiropā – vienkārši lielāko daļu samaksā paši pacienti nevis valsts!
Un lielais pārmetums Finanšu vai Labklājības ministram ir gluži nevietā, jo tas, ko viņi saka ir tas, ka konkrētas proporcijas “iezīmēšana” jebkurā budžetā nozīmē to, ka ministrijas vairs nespēj elastīgi pielāgoties situācijai.
0
ligakalnina > ligakalnina 19.11.2013. 23.26
“Elastīgi pielāgoties situācijai” mūsu valdības izpratnē nozīmē atrast naudu visam, tikai ne medicīnai, kurai finsnsējums reāli samazinās gadu no gada, un reāli pieiek tikai pusgadam, tālāk sākas caurumu lāpīšana.
Taisni tāpēc jau bija vajadzīgi tie likumā iestrādātie 4,5%, vai att.. bet, noteikts % no budžeta, uz ko jāvirzas, nevis jāatstāj viss valdības ziņā, kāda valdībai attieksme pret veselības aizsardzību, sen zināms.
Un tas, ka mus, beigu beigās, sanāk tas pats, kas citur, tikai, to samaksā pacienti – nu tas ir ļoti nomierinoši, īpaši tiem, kas tās operācijas un izmeklējumus apmaksāt nevar, un tādi ir ļoti daudzi.
Dabiski, neatliekamo palīdzību viņi saņem, to lēkmi nokupē, un tas arī viss, piemēram, žultsakmeņu operācija maksā vidēji 800 līdz 1000 ls, un ar katru lēkmi, ja tos akmeņus neizoperē, aknas tiek bojātas arvien vairāk, un cilvēks nolemts lēnai nāvei, pat, ja viņš sagaida valsts apmaksātu operāciju, bieži vien, to vairs pat nav nozīmes veikt.
Un ne visi var dabūt tādu naudu, pats tādus pazīstu, kuri kļuvuši par hroniskiem slimniekiem, jo valsts apmaksā niecīgu skaitu operāciju.
Tas ir tikai viens piemērs, katrā med. nozrē ir tādi piemēri.
0