Lasmane par latviešu bēgļu gaitām Otrā pasaules kara beigās apkopojusi aculiecinieku liecības

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas 2013.gadā savu balvu piešķīrušas sabiedriskai darbiniecei un valodniecei Valentīnei Lasmanei Zviedrijā. Cildināts tiek viņas veikums par Latviešu Centrālās padomes darbības un 1944./1945. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, kā arī ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu.

Valentīne Lasmane ir dzimusi 1916. gadā un vēl 97 gadu vecumā aktīvi darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā.

Lasmanes lielais devums latviešu vēstures bibliogrāfijā ir “Pāri jūrai” (1990), kur sakopotas bēgļu aculiecinieku liecības, informē PBLA un Zviedrijas Latviešu apvienība.

Lasmane kā autoritatīva bēgļu gaitu pārzinātāja devusi padomus Zviedrijas televīzijas garfilmai “Pēdējā laiva uz Jūrkalni” (Sista baten till Jurkalne), kas iznāca 2001.gadā Ulles Hegera (Olle Hager) režijā. Filma Zviedrijas televīzijā rādīta trīs reizes, kā arī demonstrēta Norvēģijā, Somijā un Latvijā.

Lasmanes spalvai pieder arī mācību grāmata zviedriem, kas vēlas iemācīties latviešu valodu – “Larobok i lettiska” (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980), bieži izmantota un arvien vēl aktuāla, līdz ar latviešu valodas gramatikas grāmatu zviedru valodā – “Oversikt over lettisk gramatik” (Latviešu gramatikas pārskats, 1980). Abas mācību grāmatas joprojām lieto gan universitātē un pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti. Šīs grāmatas divos iespiedumos izdotas atkārtoti. Pedagoģe Lasmane arī sastādījusi grāmatu “A Course In Modern Latvian” (izdevējs – Amerikas latviešu apvienība, 1985) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993).

Jau bēgļu nometnēs Zviedrijā Lasmane strādāja par skolotāju ar latviešu bēgļu bērniem. Ar laiku radās doma par vasaras skolu un Lasmane bijusi viena no Eiropas Vasaras skolas (EVS) ierosinātājām, tās pamatlicēja, un skolotāja. Viņa arī mācījusi Minsteres Latviešu ģimnāzijā (MLĢ) 1983./1984.gadā.

Viņas darbs latviešu kultūras un sabiedriskajā jomā ir ievērojams. Lasmane ierosināja un kopā ar dalībniekiem no Francijas, Latvijas, Zviedrijas un Somijas noorganizēja rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu Blaumaņa nāves vietā Puhkaharju sanatorijā Somijā 1988.gadā.

Lasmanes iniciatīva bija 1996.gadā nodibināt Annas Dagdas piemiņas fondu, kuru viņa vēlāk arī vadīja. Viņas pārraudzībā tika izdoti Annas Dagdas kopotie raksti (2001-2005). Dagdas piemiņas fonds joprojām pastāv un darbojas Latvijā, ik gadu apbalvojot jaunos dzejniekus.

Politiski nozīmīgs darbs bija okupētajā Latvijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai censties panākt patvērumu Zviedrijā. Doroņinu apcietināja 1983.gadā, un Lasmane par viņu cīnījās Zviedrijas imigrācijas departamentā, sadarbojoties ar “Amnesty International” grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, PBLA un citām organizācijām. 1990.gadā Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un stāstīt par savu pieredzi.

PBLA Tautas balva, kas vēlāk nosaukta par PLA balvu, dibināta 1963.gadā. To piešķir gan fiziskām, gan juridiskām personām. Balvas apmērs ir pieci tūkstoši ASV dolāru, ko apbalvotajam viņa mītnes zemē reizē ar diplomu pasniedz Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā 18.novembrī.

Balvas daudzo laureātu vidū ir arī mecenāts un baņķieris Vilis Vītols, ansamblis “Čikāgas piecīši”, diriģents Roberts Zuika, pēc nāves balva piešķirta arī brīvības cīnītājam Gunāram Astram.