Daudzi vēl tikai prātoja par Latvijas autonomiju cariskajā Krievijā, un vēl nebija skaidri noformulēta doma par neatkarīgu valsti, kad jau tika šūti pirmie sarkanbaltsarkanie karogi. Divi no tiem – katrs ar savu īpašu stāstu – saglabājušies līdz mūsdienām
Kad avantūrista Pāvela Bermonta armija 1919.gada novembrī pameta Latviju un ļaudis rīkoja manifestācijas, priecājoties par vandaļu padzīšanu, Jelgavas ielās virs svinētāju galvām plīvoja vismaz divi īpaši sarkanbaltsarkani karogi. Viens no tiem piederēja Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktoram Jānim Lapiņam, kuram karogu ar strēlniekiem mīļo saulīti 1916.gadā bija uzšuvusi nākamā dzīvesbiedre Marianna. Otrs bija Jelgavas Zemkopības skolas karogs. Tas šūts 1917.gada aprīlī Rēzeknē, kurp skolas pedagogi kopā ar audzēkņiem bija evakuēti Pirmā pasaules kara laikā. Abi šie karogi, kuri ir vecāki par Latvijas valsti, saglabājušies līdz šobaltdienai, atnesot sev līdzi stāstu par kara drausmām un alkām pēc brīvības un miera.
Rindiņa Atskaņu hronikā
Latvijas karoga vēsture ir saistīta ar reālu notikumu, kas aprakstīts Atskaņu hronikā: ka 1279.gadā no Cēsīm uz Rīgu bija devies bruņinieks ar simt zemes sargiem, kuriem bija sarkanbaltsarkans karogs. Hronists uzsver, ka tas ir cēsnieku un latviešu karogs. Cēsu iedzīvotāji bija lībieši un vendi, bet ar vārdu «leti» esot apzīmēti «latgaļi».
Sešus gadsimtus pēc tam, kad tika pierakstīta Atskaņu hronika, Tērbatas Universitātes students Jānis Grīnbergs, to lasot, nejauši uzgāja rindas par cēsnieku karogu un iedvesmoja arī pārējos latviešu studentus lietot sarkanbaltsarkano krāsu salikumu kā pazīšanas zīmi. Jau Pirmajos vispārīgajos latviešu dziedāšanos svētkos 1873.gadā, kur Tērbatas Universitātes un citu augstskolu latviešu studenti bija pieteikušies par brīvprātīgajiem kārtībniekiem, viņi dabūja sarkanbaltas lentes. Cilvēki, kas pievērš uzmanību zīmīgām niansēm, pamanījuši, ka arī Pirmo dziesmu svētku karogs ir sarkanbaltos toņos. Tiesa, šī karoga meta autors nav zināms, taču ir izteikti minējumi, ka tas varētu būt Latvijas valsts himnas autors Kārlis Baumanis, kurš ar līdzīgu zīmējumu izrotājis arī sava dziesmu krājuma Līgo titullapu. Latviešu presē un dažādos izdevumos bija publicēts Atskaņu hronikas vai tās fragmentu tulkojums, tāpēc aizvien populārāks kļuva uzskats, ka latviešiem senatnē ir bijis sarkanbaltsarkans karogs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.