Pirmais zināmais Latvijas karogs pēc restaurācijas. Pēc pedagoga un publicista Jāņa Lapiņa meta uzšūts Valmierā 1916.gadā.
Daudzi vēl tikai prātoja par Latvijas autonomiju cariskajā Krievijā, un vēl nebija skaidri noformulēta doma par neatkarīgu valsti, kad jau tika šūti pirmie sarkanbaltsarkanie karogi. Divi no tiem - katrs ar savu īpašu stāstu - saglabājušies līdz mūsdienām
Kad avantūrista Pāvela Bermonta armija 1919.gada novembrī pameta Latviju un ļaudis rīkoja manifestācijas, priecājoties par vandaļu padzīšanu, Jelgavas ielās virs svinētāju galvām plīvoja vismaz divi īpaši sarkanbaltsarkani karogi. Viens no tiem piederēja Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktoram Jānim Lapiņam, kuram karogu ar strēlniekiem mīļo saulīti 1916.gadā bija uzšuvusi nākamā dzīvesbiedre Marianna. Otrs bija Jelgavas Zemkopības skolas karogs. Tas šūts 1917.gada aprīlī Rēzeknē, kurp skolas pedagogi kopā ar audzēkņiem bija evakuēti Pirmā pasaules kara laikā. Abi šie karogi, kuri ir vecāki par Latvijas valsti, saglabājušies līdz šobaltdienai, atnesot sev līdzi stāstu par kara drausmām un alkām pēc brīvības un miera.
