Mūzikas sala pilsētas centrā

  • ir.lv
  • 06.11.2013
  • IR
Jaunā mūzikas nama Daile īpašniece Anda Zadovska neslēpj gandarījumu par paveikto, negrasās «strēbt karstu» ar riskantiem projektiem, taču varbūt atdzims arī savulaik slavenā kafejnīca Daile!

Jaunā mūzikas nama Daile īpašniece Anda Zadovska neslēpj gandarījumu par paveikto, negrasās «strēbt karstu» ar riskantiem projektiem, taču varbūt atdzims arī savulaik slavenā kafejnīca Daile!.

Rīgā durvis vērs jauna teātra un koncertzāle - mūzikas nams Daile

Turpmāk ar jautājumu - vai iesi šovakar uz Daili? - būs jāuzmanās. Rīgā Dailes atkal būs divas - teātris un jaunradītais mūzikas nams Krišjāņa Barona ielā 31, kas patur kādreizējā kinoteātra vārdu. Pēdējais filmu seanss te noticis 2007.gada novembrī, bet jaunie saimnieki interesentiem šeit piedāvās koncertus, mūziklus un citus skatuves darbus ar mūzikas klātbūtni. Atklāšana notiks 13.novembrī, kad Jāņa Lūsēna rokdziesmas koncertizrādē Pus es ar Ojāra Vācieša dzeju par godu dzejnieka 80.jubilejai izdziedās aktieris Ģirts Ķesteris. 

Producentes Andas Zadovskas izveidotais muzikālais teātris Ars Nova jau piecus gadus nodarbojas ar komponista Jāņa Lūsēna muzikālo izrāžu un koncertu uzvedumiem, tie balstījās uz pašfinansējuma principa, un milzu nauda tika tērēta tieši loģistikai. «Bijām teātris bez telpām, un, lai aizvestu, piemēram, rokoperu Kaupēn, mans mīļais uz Liepāju, bija nepieciešami aptuveni 2000 latu transporta izdevumiem vien.» Vīzija par to, ka beidzot nepieciešamas pastāvīgas telpas kultūrvēsturiskā Rīgas ēkā, Zadovskai radusies pirms gada. «Tā bija doma no kosmosa, kad Google ierakstīju frāzi «izīrē bijušā kinoteātra telpas» un izlēca šis sludinājums.» Vispirms gan Anda saņēma atteikumu, taču pirmie telpu «ņēmēji» izrādījās nenopietni, un Zadovska jūlijā noslēdza līgumu uz 10 gadiem par telpu īri. Kādreizējo kino īpašnieku atvase Juris Nārums stāsta, ka sākotnēji arī viņa tēvam bijis padomā kas līdzīgs muzikālam teātrim, tomēr Daile kļuva par Rīgas 36.kinoteātri. Darbību tas sāka 1936.gada 19.decembrī ar tam laikam modernāko Filips skaņu aparatūru un pašmāju VEF ražoto «jauna veida apgaismojumu». Zāle izcēlusies ar īpatnēju sienu un griestu formu, kas skaņu filmām devusi labu akustiku. Telpas bijušas domātas 700 apmeklētājiem, bet ēkas pamatakmens ielikts 1913.gadā, līdz ar to šogad svinama tās simtgade. 

Jaunākajā žurnālā