LTV ar specizdevumu pielabinās Saeimas deputātiem

Eksperte šāda izdevuma veidošanu sauc par „perversām” attiecībām starp divām varām

VSIA „Latvijas Televīzija” sākusi aktīvi komunicēt ar valsts amatpersonām, stāstot par saviem labajiem darbiem. Politoloģe Iveta Kažoka uzskata, ka “labo darbu specizdevums”, kas domāts tikai Saeimas deputātiem, norāda uz „perversām attiecībām” starp Saeimu kā likumdevēju un sabiedrisko mediju. Arī RSU profesors Sergejs Kruks ir pārliecināts, ka sabiedriskajam medijam būtu jāatskaitās tikai sabiedrībai, radot kvalitatīvus raidījumus.

Jau kopš vasaras LTV Saeimas deputātiem tiek izplatīts informatīvi skaidrojošs izdevums „Televīzijas Vēstis“, kas iznāk reizi mēnesī. Ir.lv ir zināms, ka iznākuši vismaz divi šādi “specizdevumi”. Pagājušajā nedēļā šīm atskaitēm pievienojās arī LTV valdes tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Tikšanās notika pēc LTV ierosinājuma.

Kopš augusta LTV komunikācijas nodaļa Saeimas deputātiem izplata informatīvu izdevumu „Televīzijas Vēstis”. Ir.lv rīcībā nonācis gan augusta informatīvais izdevums, gan iesniegums Saeimas deputātiem, kur LTV komunikācijas nodaļas vadītājs Klāvs Radziņš norādījis, ka izdevums ir „izplatīšanai vienīgi LR Saeimas ietvaros”. „Informatīvais izdevums „Televīzijas Vēstis” tiks veidots reizi mēnesī un atspoguļos uzņēmuma veikumu, aktivitātes un padarīto iepriekšējā mēnesī,” rakstīts iesniegumā.

Simptoms sabiedrisko mediju finansēšanas kārtībai

„Tas ir galīgi nesaprotams pasākums,” šāda LTV labos darbu slavinoša izdevuma parādīšanos komentē Rīgas Stradiņa Universitātes profesors Sergejs Kruks. Viņš teic, ka ar informēšanas darbiem būtu jānodarbojas Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). „Tas nav saprotams, ko tur viņi atskaitās! Viņu atskaites ir tas, ko mēs redzam uz ekrāna. Ar to pietiktu,” skaidro Kruks.

Profesors min, ka tas viss ir „bezmaz vai sazvērestību teorijas ietvaros, kad bija norunas [LTV] ģenerāldirektora valdes nominēšanas procesā. Un tagad viņi jūtas atbildīgi, ka viņu pienākums ir atskaitīties saviem darba devējiem”. Kruks gan uzsver, ka darba devējs LTV valdei nav vis Saeima, bet gan sabiedrība, kuras intereses aizstāv NEPLP.

Arī politoloģe Iveta Kažoka ir neizpratnē par LTV rīcību. „Tā noteikti būtu netipiska sadarbības forma starp mediju un politiķiem, šeit tas atgādina tādas donoru attiecības,” skaidro Kažoka. Viņa uzsver, ka LTV aktivitātes norāda uz „perversām attiecībām” starp Saeimu kā likumdevēju un sabiedrisko mediju.

Kažoka skaidro, ka situācija varētu būt veidojusies kā simptoms problēmām ar sabiedrisko mediju finansēšanu. „Te būtu jābūt mediju politikai ar skaidru sabiedrisko mediju finansējumu, kas nesvārstītos atkarībā no tā, vai šodien, balsojot par budžetu, kādam deputātam ir iepaticies kāds no raidījumiem vai, tieši otrādi, – nav,” komentē Kažoka.

Lai gan Kažoka konkrētajā situācijā nesaskata ētiskas problēmas, profesors Kruks uzsver, ka ētikas pārkāpumi ir. Viņš atgādina, ka pagājušā gada sākumā LTV Ziņu dienesta darbiniekus bija pārsteigusi Nacionālās apvienības (VL-TB/LNNK) Saeimas deputātu delegācija, kurai televīzijas telpas izrādījis toreizējais Ziņu dienesta vadītājs Dzintris Kolāts. Savukārt ekskursija noslēgusies nu jau bijušā LTV ģenerāldirektora Edgara Kota kabinetā. Toreiz tas izraisīja gan sabiedrības, gan Ziņu dienestā strādājošo neizpratni. Profesors Kruks savukārt ir neizpratnē, ka iepriekš šāds gadījums izraisīja skandālu, bet šis, kad televīzija preventīvi komunicē ar Saeimas deputātiem, nē.

Saeima – LTV interesējoša mērķauditorija

LTV komunikācijas vadītājs Klāvs Radziņš Ir.lv skaidro, ka šāds izdevums ir nepieciešams, jo „informācija par procesiem Latvijas Televīzijā notiek pastarpināti, izkropļoti un pat nepatiesi”. Viņš uzsver, ka LTV ir ļoti būtiski, lai arī Saeimā strādājošie saņemtu maksimāli plašu un objektīvu informāciju no pirmavota – LTV, jo tieši Saeima ietekmē LTV nākotni caur budžeta un likumdošanas jautājumiem.

Lēmums veidot informatīvus izdevumus, kas neprasītu papildu finansējumu, pieņemts pirms vairākiem mēnešiem, informē Radziņš. “Viena no mērķa grupām, kas lemj par likumdošanas jautājumiem un budžeta jautājumiem valsts uzņēmumiem, tajā skaitā arī Latvijas Televīzijai, ir Latvijas Republikas Saeima, tajā strādājošās komisijas un deputāti,” atbildē Ir.lv raksta komunikācijas vadītājs.

Radziņš norāda, ka šis ir viens no sabiedrisko attiecību instrumentiem un līdzīgu izdevumu veido LTV saviem darbiniekiem, „lai pilnveidotu informācijas apriti un iekšējo komunikāciju Latvijas Televīzijas kolektīvā”. Turklāt šis izdevums nesatur informāciju, “par ko Latvijas Televīzija nebūtu ziņojusi visai citai sabiedrībai ar citiem instrumentiem – intervijās citiem medijiem, preses ziņojumiem un citiem komunikāciju instrumentiem”.

“Jau pēc divu izdevumu iznākšanas redzam, ka tas pilda savas funkcijas un komunikācijas process kļūst kvalitatīvāks,” priecājas Radziņš. Izdevumu gatavo LTV komunikāciju nodaļa, un tam tiekot izmantoti iekšējie resursi.

Ir.lv uzrunāja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvjus, lai noskaidrotu, kā viņi vērtē sev adresēto informatīvo izdevumu. Komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) uzskata, ka ir labi, ja informācija par LTV nonāk Saeimā, un uzskata to par noderīgu. Taču Mūrniece uzsver, ka LTV būtu jāuzrunā plašāks loks. Viņa min, ka šo izdevumu varētu taisīt kopā ar Latvijas Radio un tas būtu jāievieto visiem pieejamā vietnē – internetā.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs (SC) norāda, ka viņš šajā izdevumā nekā jauna neesot izlasījis. Varbūt šāda informācija bijusi interesanta deputātiem no citām komisijām, bet Cilevičs informāciju par situāciju televīzijā saņemot no „citiem avotiem”. Patlaban gan esot grūti spriest, cik šis izdevums ir lietderīgs un cik tas ir sabiedrisko attiecību instruments, norāda Cilevičs.

Viņš ir arī kritisks pret „skrejlapas” formātu, jo tagad tiek runāts par modernajām tehnoloģijām un vienoto sabiedriskā medija interneta platformu (www.lsm.lv). Deputātam liekas savādi, ka šī informācija nav pieejama sabiedriskā medija mājas lapā. Tas ir nepareizi, ka informācija domāta tikai deputātiem, nevis plašākai sabiedrībai, norāda Cilevičs.

NEPLP locekļi nav vienisprātis

Lai gan profesors Kruks Ir.lv norādīja, ka šādi komunikācijas jautājumi būtu jārisina NEPLP, par LTV atbildīgais NEPLP loceklis Gints Grūbe LTV darbībā nesaskata neko sliktu.

Grūbe pat uzskata, ka tas ir labi, kā LTV informē par savām aktivitātēm. Viņš uzsver, ka LTV jāizmanto dažādi veidi, kā veidot atgriezenisko saiti ar sabiedrību. „Neredzu nekādu problēmu, ka šo materiālu izplata Saeimas deputātiem, jo Saeimas deputāti ir iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji,” komentē Grūbe. Viņš uzsver, ka Saeimas deputāti apstiprina sabiedriskā medija budžetu.

Taču NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska-Cālīte ir kritiska par „Televīzijas Vēstis” formu. Viņasprāt, nav nepieciešams Saeimas deputātus īpaši informēt par to, kas ir redzams televīzijas ekrānā. Viņa norāda, ka būtu jāmeklē veidi, kā komunicēt ar plašāku auditoriju. Piemēram, vērtīgs būtu izdevums profesionāļiem par LTV, jo tas dotu papildus vērtību, piemēram, komunikācijas zinātnes studentiem un ekspertiem.

Pirmais „Televīzijas Vēstis” numurs iznācis augustā. Tajā sniegta informācija par LTV un citu televīziju reitingiem, LTV valdes priekšsēdētāja Ivara Beltes viedoklis, informācija par jaunajiem raidījumiem un LTV jaunajiem kolēģiem.