FOTO: Pedagogi no algu paaugstināšanas prasībām neatkāpsies (papild.) • IR.lv

FOTO: Pedagogi no algu paaugstināšanas prasībām neatkāpsies (papild.)

27
Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis pie interaktīvās tāfeles. Foto: Evija Trifanova, LETA

Ministrs: Skolotāju algu palielinājums iespējams tikai ar strukturālām reformām

Arī pēc sarunām ar Saeimas deputātiem pedagogi turpina pastāvēt uz savām prasībām zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai līdz 310 latiem, šodien tikšanās noslēgumā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

“Mēs paliekam pie savām prasībām par 310 latiem pedagogiem un uz to arī pastāvam,” akcentēja Mikiško. Viņa arī aicināja novērtēt cilvēkus, kuri strādā izglītības jomā un veido valsts nākotni.

Mikiško kopā ar citiem nozares pārstāvjiem šodien piedalījās sarunā ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem, Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu (V) un citiem parlamentāriešiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Āboltiņa pauda prieku par kādas skolotājas teikto, ka skolotāji patlaban nerunā tikai par algu, bet izglītības sistēmu kopumā. Āboltiņa uzskata, ka jādiskutē par sistēmas sakārtošanu, bet to deputāti nevar paveikt bez pašu izglītības jomas pārstāvju iesaistīšanas.

Savukārt Mikiško pauda, ka šī saruna nav par 20 vai 30 eiro, kaut arī tie ir svarīgi, tomēr pedagogi ļoti nopietni vēlas runāt par finansējuma sistēmu kopumā. Tomēr nākamā gada budžetā šo izmaiņu sistēmā neesot.

Saeimas komisijas vadītāja Ina Druviete (V) arī klāstīja, ka svarīgs ir tas, kā līdzekļi sadalīti, nevis tikai absolūtais naudas daudzums. Viņa arī uzskata, ka nepieciešams diskutēt, lai šī nauda tiktu sadalīta taisnīgi.

Jau ziņots, ka ceturtdien izglītības darbinieku pikets pie Saeimas ēkas noslēdzās un pedagogi izklīda. Uz to bija ieradušies aptuveni 2000 pedagogu un zinātnieku no visas Latvijas, izsvilpjot valsts budžeta projektu un prasot cienīgu darba samaksu, novēroja aģentūra LETA.

Piketētāji nepārtraukti svilpa un turēja rokās plakātus. Uz kāda no tiem bija rakstīts “Krīze beigusies, atdodiet algas!”, uz citiem minēts “Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt!”, “Prasām palielināt pedagogu darba samaksu!”, “Cienīgam darbam – cienīgu algu!”. Bija ieradušies arī zinātnieki, kuri prasīja “Zinātniekiem sociālās garantijas”, “Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes!”, “Izbeigt genocīdu pret zinātniekiem”. Vēl kāds cits piketētāju plakāts pauda to, ka “Ar darba mīlestību rēķinus nesamaksāsim”. Pedagogi bija ieradušies no Alūksnes, Dobeles, Krāslavas novada, kā arī no Rīgas, Jūrmalas un Liepājas un citiem Latvijas reģioniem.

Savukārt izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ceturtdienas rītā Latvijas Radio sacīja, ka politisko cīņu rezultātā, pamatā demogrāfijas ultimāta dēļ, 2015. un 2016.gada viss iespējamais budžeta palielinājums jau ir sadalīts, tāpēc vienīgā iespēja palielināt pedagogu algas būs, veicot strukturālas reformas.

Lai atrastu papildus finanses, Dombrovskis iecerējis reformēt skolu sistēmu – sākumskolas tiek solīts saglabāt pēc iespējas tuvāk bērnu dzīvesvietai, bet vidusskolām jārēķinās ar apvienošanu, raksta LETA.

Dombrovskis uzsvēra, ka dažādu Latvijas valdību vārdi par izglītības nozares nozīmību ilgus gadus nav sakrituši ar darbiem, piemēram, bijušas daudzas apņemšanās par finansējuma piešķiršanu, kas nekad nav pildītas, iespējams, tāpēc pašlaik iebildumi pret nozarei atvēlēto finansējumu ir skaļākie.

Ministrs atkārtoti atzina, ka pedagogu algu jautājumā kompromiss nav ideāls un uzlabojumi ir vairāk kosmētiski, tomēr viņš uzskata, ka skolotāji ir lielāki ieguvēji salīdzinājumā ar citām nozarēm, kaut vai salīdzinājumā ar augstāko izglītību, kur faktiski nav nekāda finansējuma palielinājuma.

No ministra teiktā bija noprotams, ka ceturtdien protestējošajiem skolotājiem politiķi nekādus jaunus piedāvājumus neizteiks.

Arodbiedrība ar brīdinājuma piketu vēlas pievērst deputātu un sabiedrības uzmanību izglītības un zinātnes darbinieku prasībām par nepieciešamo papildu finansējumu cienīgai darba samaksai. LIZDA nav mierā ar valdības piedāvājumu no 2014.gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes no 280 līdz 295 latiem uz papīra, bet vēlas pamatlikmes palielinājumu līdz 310 latiem. Arodbiedrība vēlas arī redzēt skaidri iezīmētu algu palielinājuma grafiku 2015. un 2016.gadam, tāpat arī mudinās nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai pilnā apmērā.

Atbalstu LIZDA tās prasībās paudusi arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA). Protesta akcijā piedalīsies iecerējuši arī citu Latvijas arodbiedrību pārstāvji. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta skolotāju prasības, tāpēc piketā piedalīsies arī savienības vadība un dalīborganizāciju pārstāvji.

LIZDA padome vienbalsīgi nolēma neparakstīt sadarbības memorandu par pedagogu algu palielināšanu. Arodbiedrība atkārtoti izvirza prasību 2014.gadā piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī nodrošināt normatīvos noteikto valsts finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.

Dombrovskis sacīja, ka pašreizējā budžetā nav finansējuma, lai palielinātu pedagogu zemāko likmi līdz 310 latiem. Viņaprāt, uz 310 latiem par likmi pedagogi varētu cerēt 2015.gadā, jo ministrija ir sagatavojusi strukturālo reformu paketi, kas ļautu rast nepieciešamo finansējumu.

(papildināta ar ziņu no piketa)

Komentāri (27)

austrisv 24.10.2013. 13.55

Nu, pasaki pasaki, kur ņemt naudu skolotāju algu palielināšanai ik gadu? Ko aplikt ar nodokļiem vēlvairāk.
Vienīgi domāju, ka ostas beidzot jāapliek ar nodokļiem, jo tās jau 20 un vairāk gadu neko no peļņas nav iemaksājušas, vien izmantojušas valsts ceļus un citu infrastruktūru.
Citas iespējas neredzu, jo ne jau nu tie mazie mikrouzņēmēji spēs iemaksāt daudzus miljonus klāt skolotājiem , ārstiem, policistiem un citiem valsts iestāžu darbiniekiem.
Esmu pārliecināta, ka tad šis mikrouzņēmums jāpārveido par parastu SIA un jāuzskaita visi izdevumi, kuri noēstu to peļņu, bet īpašnieks tad maksā sev nodokli no min algas un vai tad valsts būs lielāka ieguvēja, jo līdz šim, kā redzu, nav lielas jēgas maksāt lielus nodokļus arī no algas, jo pensija diemžēl no tā nav lielāka, ka redzēju praksē, kas man izsauca vienkārši pamatīgu izbrīnu, ja no 800 Ls algas un 44 gadu darba stāžu var saņemt vien 230 Ls pensiju, vai vispār ir jēgas maksāt to soc nodokli preikš citiem? Lūk, tāds ir jautājums!

+4
-1
Atbildēt

5

    Ieva Aile > austrisv 24.10.2013. 14.55

    Pēc idejas cilvēkiem,kas apmāca jauno paaudzi,no kuras kvalitātes atkarīga valsts nākotne,būtu jābūt labiem apstākļiem,arī atpūtai jaunu morālo,garīgo spēku uzkrāšanai,tas darbs ir zvērā atbildīgs.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 24.10.2013. 14.24

    Neesmu strādājis par skolotāju,bijusi tikai mēneša pedagoģijas prakse pēc LU,bet skolotājiem darbs turpinājās arī mājās – skolnieku darbu pārskatīšana,gatavošanās stundām.Bet līdzekļu izlietojums jākontrolē visās nozarēs,tas skaidrs.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > austrisv 24.10.2013. 14.01

    Varbūt vienkārši sadalīt jau esošo budžetu tādās proporcijās,kā daudz maz par nākotni domājošās valstīs?Tik un tik % tam,tik % šitai nozarei …

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 24.10.2013. 14.17

    Ērik, redzi, nav kārtības uzskaitē, cik faktiski no valsts budžeta tiek atdots izglītībai. Acīmredzot , ir jāveic pamatīga revīzija visās ministrijās, jo, piemēram, zem Veselības min taču atrodas arī tā pati Stradiņa augstskola! Vai tik ne zem Zemkopābas min nav tā pati jelgavas universtitāte, un zem Aizsardzības min nav tā pati Aizsardzības akadēmija utt utt! Manuprāt valsts budžetā lielāko izdevumu daļu arī sastāda tieši izglītībai veltītie līdzekļi!!!
    Ne jau par velti nesen radio dzirdēju, ka tieši Latvijā visvairāk līdzekļu tiek tērēts tieši izglītībai, un kā nu ne, ja uz vienu skolotāju tieši Latvijā ir vismazākais skolēnu skaits vēl joprojām. Tāpēc jau ir tas plakāts skolotāju rokās, lai nauda neseko skolēnam, bet kam tad, mīļie skolotāji, jo tieši arī jūs taču dzīvojat uz nodokļu maksātāju maciņiem!
    Patiesi, reformas ir jāveic, un jānmoskaidro, cik tad nauda tiek patiesi tērēta izglītībai, un kad beidzot tiks ieviesta kārtība augstākajā izglītībā????
    Bet, skolotājus nekas cits neinteresē jau kopš neatkarības sākuma, kā vien lielākas algas par to pašu darbu kā līdz šim un nekādas pārmaiņas, un ne par ko pārmaiņas, jo labi ir stūrēt kā sociālisma laikos, kas viņiem joprojām turpinās! ko nozīmē likme? Kāpēc ne tāds pat darba laiks kā citiem?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 24.10.2013. 14.35

    Ak, Ērik, jā, jā skolotājiem redzi, darbs turpinās arī mājās, jo jāgatavojas stundām utt! Par to arī viņiem piemaksā atškirībā ne citām profesijām. Man redzi, iznāca pastrādt VID! verga darbs par daudz zemāku samaksu nekā skolotājam savulaik, jo gadījās vienu brīsniņu ievadīt skolotāju daudzās likmes no algu sarakstiem datortīkla uzskaites sistēmās . Tad nu arī redzēju un šokējos, kādas patiesībā un cik likmes ir vienam skolotājam algu sarkastā. ne jau viena un ne jau minimālā. Tā kā esmu to visu redzējusi, un teikšu tā: maskava asarām netic!!!!
    Skolotāji ir atpūtušies ne tikai vasarā, bet arī ziemas brīvalikā, un vēl pvasarī un rudenī nedēlu, bet vēl viniem nav diezgan…
    Man savulaik strādājot privātā biznesā SIA, tādu atvaļinājumu vispār neizdevās ne redzēt ne saņemt, ja gribēji nopelnīt sev iztiku! Tāpēc ciest nevaru tos skolotājus un klausīties viņu bezkaunīgajā vaimanāšanā. Vēl tikai nemaz ne divi mēneši nostrādāti, bet jau bļauj, ka pārstrādājušies…
    Lai viņi iet uz privāto sektoru! tad redzēs velnu, kā patiesībā ir jāstrādā par maizes kumosu.

    +6
    -2
    Atbildēt

    0

kkristaps 24.10.2013. 18.33

Nupat redzēju piketētājus LTV ziņās. Nekoptu trokšņojošu subjektu tusiņš. Paldies Dievam, ka mani bērni jau ir pieauguši.

+2
0
Atbildēt

0

alexander 24.10.2013. 15.22

Vērtējot kaut vai pēc skolotāju protestu biežuma, mūžam nemainīgā apgalvojuma, ka algas viņiem vienmēr par mazām, sistēma nesakārtota un darba apstākļi necilvēcīgi, nākas domāt, ka visiem pārējiem budžeta līdzekļus piešķir pēc pirmā pieprasījumā un lūgtajā apmērā, un viss ir rožaini. Vienīgi skolotāji ir izstumti un apdalīti. Rodas jautājums, kādēļ skolotāji paši proaktīvi nepiedalās sistēmas sakārtošanā, bet ierodas vienīgi piketēt un “pastāvēt uz savu”? Tāpat rodas jautājums izglītības sistēmas ilggadējai uzraudzītājai Druvietei, kura vēlīgi iznāk satikties ar nozares pāstāvjiem – kādēļ viņa tikai tagad vai arī vēl joprojām runā par nepieciešamību sakārtot sistēmu kopumā?

+3
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu