Prezidents Obama paraksta vienošanos maksātnespējas novēršanai (papild.) • IR.lv

Prezidents Obama paraksta vienošanos maksātnespējas novēršanai (papild.)

11
ASV prezidents Baraks Obama žurnālistiem preses konferencē rāda paceltu īkšķi. Foto: AFP/LETA

ASV Kongress dažas stundas pirms valsts bankrota vienojas maksātnespējas novēršanai

ASV prezidents Baraks Obama trešdien parakstīja likumprojektu, kas paredz nodrošināt iespēju valstij aizņemties un atjaunot valdības darbu, ziņo LETA/AFP. Tādējādi šis Baltā nama paziņojums ir pēdējais gabaliņš mokpilnajā drāmā, kas bija radījusi riskus iespējamai ASV parādsaistību maksātnespējai un satricinājusi finanšu tirgus visā pasaulē.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda jau atzinīgi novērtējusi ASV Kongresa spēju pēdējā brīdī apstiprināt vienošanos, lai atjaunotu valdības darbību un paaugstinātu valsts parādsaistību griestus.

Lagarda šo lēmumu raksturo kā “svarīgu un nepieciešamu,” vienlaikus gan tieši nenorādot uz satraukumu, ka nespēja apstiprināt šo vienošanos būtu novedusi ASV līdz maksātnespējai. “Raugoties nākotnē, būs svarīgi samazināt neskaidrību, kas apņem fiskālās politikas vadīšanu, paaugstinot parādsaistību griestus krietni ilgtspējīgākā veidā,” uzsver Lagarda.

“Mēs arī turpinām aicināt ASV apstiprināt budžetu 2014.gadam un pakāpeniski ieviest pasākumus, kas nekaitētu valsts ekonomikas atlabšanai, kā arī īstenot sabalansētu un visaptverošu vidēja termiņa fiskālo plānu,” piebilda SVF izpilddirektore.

Jau ziņots, ka ASV Kongress apstiprinājis vienošanos valsts maksātnespējas novēršanai. ASV Senāta republikāņu un demokrātu līderu trešdien panāktā vienošanās paredz līdz 7.februārim nodrošināt iespēju valstij aizņemties un atjaunot valdības darbu ar pagaidu budžetu līdz 15.janvārim.

Vispirms balsojumus par likumprojektu notika demokrātu kontrolētajā Senātā, kur tas tika pieņemts ar 81 balsi par un 18 pret. Tam sekoja balsojums republikāņu kontrolētajā Pārstāvju palātā, kur likumprojekts tika pieņemts ar 285 balsīm par un 144 pret.

Likumprojekts tālāk tiks nodots parakstīšanai ASV prezidentam Barakam Obamam.

Šī vienošanās tika apstiprināta vien mazāk nekā divas stundas pirms 17.oktobra, kas bija termiņš, pēc kura sasniegšanas ASV vairs nebūtu spējīga pildīt savas saistības.

Pat pirms vienošanās panākšanas par ASV valdības darbības atjaunošanu Obama paziņoja, ka nekavējoties parakstīs šo likumprojektu, viņam cenšoties pēc iespējas ātrāk novērst politiskās krīzes radītos postījumus.

Taču viņš arī brīdināja, ka Vašingtonai jāpārtrauc situāciju veidošanās, kurās to vada krīze. Prezidents uzsvēra, ka ASV līderiem nepieciešams atgūt Amerikas iedzīvotāju uzticību pēc šīs krīzes.

“Mēs sāksim nekavējoties atjaunot mūsu valdības darbību, un mēs varam sākt izklīdināt šo neskaidrības un nemiera mākoni, kas bija apņēmis mūsu uzņēmumus un Amerikas iedzīvotājus,” sacīja Obama.

Baltā nama budžeta direktore Silvija Metjū Burvela pavēstīja, ka “darbinieki darbā varētu atgriezties no rīta”.

Sašķeltajam Kongresam mēnesi atrodoties politiskā strupceļā, Senāta vairākuma līderis Harijs Rīds aiz aizslēgtām durvīm rīkoja pārrunas ar Senāta republikāņu mazākuma līderi Miču Makonelu, lai panāktu kompromisu šīs krīzes izbeigšanai.

“Divpartiju Senāts rīkojās pareizi un pārtrauca šo politisko paralīzi,” pavēstīja demokrātu senators Diks Durbins.

Tikmēr vairāku Pārstāvju palātas republikāņu noskaņojums gan nav iepriecinošs, viņiem uzskatot, ka šīs vienošanās apstiprināšana ir zaudēta iespēja, lai izvirzītu savas prasības par valsts izdevumu samazināšanu un Obamas panāktās veselības aprūpes sistēmas reformu īstenošanas apturēšanu.

Pēc vienošanās prezentēšanas ASV Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners atzina neizbēgamo un pavēstīja, ka nav iemeslu balsot pret šo likumprojektu, vienlaikus, gan uzsverot, ka republikāņi nav apmierināti ar tā nosacījumiem.

Situācija dienu pirms Kongresa vienošanās

ASV Finanšu ministrija paziņojusi, ka ceturtdien tās rīcībā vairs nebūs pietiekami daudz skaidras naudas, lai apmaksātu valsts rēķinus, ja Kongress līdz tam laikam nepaaugstinās aizņemšanās griestus, kas tagad noteikti 16,7 triljonu dolāru līmenī.

Finanšu ministrs Džeikobs Lū apgalvo, ka valsts kasē atliks tikai 30 miljardi dolāru un ministrija izsmēlusi visus “ārkārtas pasākumus”, lai segtu ikmēneša deficītu, kas sasniedz 60 miljardus. Tomēr Finanšu ministrija nevar precīzi pateikt, kad īsti varētu iestāties tās maksātnespēja. Valsts kasei katru mēnesi nākas segt gan valsts ierēdņu algas, gan sociālās apdrošināšanas maksājumus, gan pensijas, gan iepriekšējo aizņēmumu procentu maksājumus. Finanšu ministrija arī neatklāj, kādas būs tās prioritātes saistību izpildē, ja kasē nebūs pietiekami daudz līdzekļu.

Vašingtonas Divpartiju politikas centrs (BPC) lēš, ka faktiska maksātnespēja varētu iestāties laikā no 22.oktobra līdz 1.novembrim, lai gan valsts kase vēl varētu “izvilkt” pāris dienu, ja darbu neatsākts slēgtās valsts iestādes.

Arī bankas “Goldman Sachs” galvenais ekonomists Jans Haciuss uzskata, ka gadījumā, ja ceturtdienas termiņš netiks ievērots, dažas dienas būtu iespējams no maksātnespējas izvairīties, taču viņš uzsver, ka 25.oktobrī valsts kasē būs atlikuši tikai desmit miljardi dolāru.

Partijas nespēja vienoties

ASV politiķu nespēja vienoties dramatiski pietuvinājusi valsti maksātnepējas riskam, kas varētu novest pasaules ekonomiku vēl nepieredzētā krīzē. Pēc pirmdienas optimisma par pietuvošanos vienošanās panākšanai otrdien situācija atkal sarežģījusies, vēsta LETA/AFP.

“Šobrīd mēs esam tālu no vienošanās,” paziņoja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs. Jau vēstīts, ka ASV valdība oktobra sākumā bija spiesta daļēji apturēt savu iestāžu darbu, jo republikāņi kā priekšnoteikumu jaunā fiskālā gada finansējuma piešķiršanai izvirzījuši prasību apturēt prezidenta Baraka Obamas panākto veselības aprūpes sistēmas reformu īstenošanu.

Papildu problēmas valstij rada arī parādsaistību griesti. Ja pašreizējie ASV parādsaistību griesti 16,7 triljonu dolāru apmērā netiks paaugstināti līdz 17.oktobrim, valsts pirmo reizi tās vēsturē būs spiesta pasludināt parādu maksātnespēju, radot satricinājumu pasaules ekonomikā.

Neskatoties uz strupceļu sarunās Vašingtonā, ASV prezidents Baraks Obama pauž viedokli, ka, viņaprāt, jautājums galu galā tikšot atrisināts. “Ceru, ka tas tiek atrisināts, tomēr mums vairs nav daudz laika,” Obama norādīja televīzijas kanālam ABC. “Tas, ko es ierosinu Kongresa līderiem, ir izvairīties no jebkādām pozām (..) un darīt to, kas ir pareizi, atjaunot valdības darbu un nodrošināt, ka mēs maksājam savus rēķinus,” uzsvēra Obama.

Cerības par vienošanos Senātā par parādu griestu palielināšanu otrdien samazinājās, kad republikāņi Pārstāvju palātā mainīja savu viedokli. Dienas gaitā republikāņi veica vēl dažus mēģinājumus ierobežot veselības aprūpes reformu īstenošanu, tādējādi noraidot Baltā nama prasību atbalstīt parādu griestu palielināšanu bez jebkādu nosacījumu izvirzīšanas.

Saskaņā ar jaunāko republikāņu ierosinājumu līdz 7.februārim tiktu nodrošināta iespēja valstij aizņemties, savukārt valdības darbs pilnā apmērā tiktu atjaunots līdz 15.decembrim.

Republikāņu ierosinājums pieprasa pārtraukt veselības aprūpes subsīdiju piešķiršanu Kongresa locekļiem un darbiniekiem, kā arī Baltā nama darbiniekiem, valdības locekļiem un personālam. Tajā pat laikā republikāņi pieprasa, lai ASV finanšu ministrijai tiktu atņemtas tiesības spert ārkārtas soļus ASV parādsaistību apkalpošanā.

Tikmēr pārrunas Senātā iestrēgušas saistībā ar negatīvo situācijas attīstību Pārstāvju palātā, tādējādi apdraudot centienus pārvarēt krīzi. “Tas viss ir sabrucis. Mūs ir apstulbinājusi reakcija Pārstāvju palātā,” paziņoja demokrātu senatore Daiena Feinsteina.

Senāta demokrātu vairākuma līderis Harijs Rīds otrdien apsūdzēja Pārstāvju palātas republikāņu spīkeru Džonu Bēneru centienos glābt savu politisko ādu uz ASV rēķina. “Lai būtu skaidrība – Pārstāvju [palātas] ierosinājumi Senātā netiks apstiprināti. Es esmu ļoti vīlies Džonā Bēnerā, kurš kārtējo reizi cenšas saglabāt savu lomu uz valsts rēķina,” piebilda Rīds.

Eksperti norāda, ka Bēners nonācis grūtas izvēles priekšā. Bēneram ir iespēja turpināt turēties kopā ar republikāņiem pietuvināto ultrakonservatīvo Tējas dzērāju kustību, kura iebilst pret jebkādu vienošanos, tādējādi, iespējams, saglabājot spīkera amatu, bet riskējot izraisīt pirmo parādu defoltu valsts vēsturē.

Tajā pat laikā Bēneram ir iespēja mēģināt veicināt kompromisa vienošanos, kas apmierinātu Senāta demokrātus un prezidentu, bet grautu republikāņu varas pozīciju Pārstāvju palātā un, iespējams, maksātu viņam spīkera amatu.

Tikmēr ASV Valsts departaments otrdien brīdināja, ka ASV nespēja atrisināt situāciju grauj valsts tēlu ārvalstīs. Bažas paudusi arī starptautiskā reitingu aģentūra “Fitch Ratings”, kas otrdien brīdināja par iespēju samazināt ASV kredītreitingu, norādot uz varasiestāžu nespēju paaugstināt valsts parādsaistību griestus.

Savukārt Japāna un Ķīna, kas iegādājušās ASV obligācijas kopumā par aptuveni 2,4 triljoniem ASV dolāru, kārtējo reizi paudušas bažas par ASV krīzes iespējamo ietekmi uz pasaules ekonomiku.

ASV parādsaistību defolts varētu likt Ķīnai dažādot tās vairākus triljonus dolāru vērtās ārvalstu valūtas rezerves, kas ir pasaulē lielākās, norāda analītiķi. Defolts nenovēršami samazinātu Ķīnai piederošo ASV dolāru aktīvu vērtību un radītu plašāku ietekmi uz tās ekonomiku, kas ir pasaulē otra lielākā.

(atjaunots raksta sākums)

Komentāri (11)

Valdemārs Valdemārs 16.10.2013. 16.24

Problēma nav vis labējos, bet kreisajos radikāļos, kuriem jebkāds parāds nav par augstu un budžeta deficīts par lielu.

+12
-3
Atbildēt

0

Valdemārs Valdemārs 16.10.2013. 17.29

Tas, ko drukā, vienkāršoti izsakoties, ir apdrukāts papīrs. Par naudu dolāru padara starptautisko rezervju valūtas statuss. Tiklīdz dolārs to zaudēs, ASV drukātāji varēs sacensties ar Veimāras republiku. Problēma, ka šis rezultāts agri vai vēlu ir neizbēgams neatkarīgi no tā, kura partija pašlaik gūs virsroku – maksātnespēja tūlīt, vai arī fiskālās anarhijas turpināšanas beigsies vienādi.

+7
-1
Atbildēt

0

Vineta 16.10.2013. 18.00

nulle
Puķins pats no jūsējiem, pidrillām, tapat kā viņa priekšgājēji Ivans Bargais, Pēteris I, Ļeņins un Staļins.

+4
-2
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu